Ierasts, ka simboliskas kapsulas iemūrēšanu veic jaunas ēkas pamatos. Ceturtdienas,
19. janvāra, pēcpusdienā Smiltenes novada muzejā Mēru muižā vienā no otrā stāva telpām, kur šobrīd norit remontdarbi, sienā svinīgi iemūrēja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ideja par šādu notikumu 19. gadsimta vidū celtā pilī radās Smiltenes novada muzeja vadītājai Ievai Miķei pēc tam, kad
2. janvārī remontdarbu laikā atrasta 115 gadus sena vācu valodā rakstīta vēstule.
“Nedaudz avantūriska ideja, uz ko pamudināja atrastā vēstule, kā arī viens nenostiprināts ķieģelis telpas sienā, kas lika aizdomāties, vai aiz tā neslēpjas vēl kas interesants. Aiz ķieģeļa nekas netika atrasts. Domājām, ka vajadzētu atstāt kaut ko vietā nākamajām paaudzēm, ņemot vērā, cik pašiem patīkamas sajūtas radīja vēstules atrašana,” saka Smiltenes novada muzeja vadītāja I. Miķe.
Muzeja vadītāja atklāj, ka mēneša sākumā atrastā vēstule ir pilnībā atšifrēta vāciski un daļēji iztulkota. “Notiek saruna par kaut kādu norēķinu, kas veikts savstarpēji ar kādu no bijušajiem muižas saimniekiem un esošo par nomas līgumiem vai zemi. Īsti droši to vēl nezinām, taču gribu pateikt paldies Ingunai Kudlānei, kas uzņēmās šo lietu, kā arī piesaistīja vēl citus speciālistus. Atsaucība un interese patiešām ir liela,” norāda I. Miķe.
Parakstās visi klātesošie
Ceturtdienas pēcpusdienā muzejā pulcējās Smiltenes novada pašvaldības un iestāžu vadītāji un pārstāvji, vairāki vietējie novada iedzīvotāji, lai būtu liecinieki neierastajai iniciatīvai.
Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Karlsone atklāj, ka šī ir apsveicama ideja un pati nebūtu aizdomājusies, ka no vienas atrastas vēstules notikumus var šādi attīstīt. “Ļoti radošs piegājiens, un tajā pašā laikā Ieva ļoti nopietni pieiet muzeja krājuma apzināšanai, rīkojas sistemātiski un tālredzīgi. To, ka mēs visi klātesošie parakstīsimies uz fotogrāfijas, kas tika ievietota kapsulā, zināju jau mazlietiņ iepriekš. Uzliekot savu parakstu, uzreiz rodas tāda atbildība, kas ar šo īpašumu notiks tālāk, kas būs tie cilvēki, kuri atradīs kapsulu. Apzinies, ka esi tāds puteklis uz vēstures fona, bet tajā pašā laikā esi atstājis tādu paliekošu pēdiņu. Iespējams, cilvēki pēc simts gadiem atradīs vēstuli un varbūt arī viņiem liksies, ka esam rakstījuši vecā drukā un pārcilās dažādas versijas, tāpat kā mēs šodien,” aizdomājas L. Karlsone.
Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze informē, ka vēstījumā, kuru parakstījis Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, ir rakstīts par to, ka kopš 2011. gada septembra Mēru muižas ēkā mājvietu radis Smiltenes novada muzejs, kura darbinieki ar pašvaldības atbalstu šobrīd strādā pie muzeja telpu labiekārtošanas un pielāgošanas muzeja vajadzībām, lai 2017. gada novembrī to akreditētu. Tāpat nākamajām paaudzēm tiek vēlēts, lai Mēru muiža ilgi kalpo muzeja vajadzībām, kura darbības pamatā ir kultūrvēsturisko materiālo vērtību apzināšana, glabāšana, pētīšana un popularizēšana ar mērķi radīt sabiedrībai izpratni par Smiltenes novada vēsturi, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī izjust lepnumu par savu pilsētu, novadu un valsti. Vēstījumam pievienots Smiltenes novada domes informatīvais izdevums “Smiltenes Novada Vēstis”, Smiltenes novada jubilejas monēta un muižas fotogrāfija, kurai otrā pusē savu parakstu uzlika katrs klātesošais.
Skolas laikā te atradās
vēstures kabinets
Viņu vidu arī mērēniete, kādreizēja Birzuļu pamatskolas direktore un skolotāja Ilma Reimane. Viņa zina stāstīt, ka muižas ēkā 1985. gadā, kad I. Reimane te sāka strādāt par skolas direktori, otrā stāva telpā, kur atrasta senā vēstule un iemūrēta simboliskā kapsula, toreiz atradās vēstures kabinets, bet vēlāk – bērnudārza grupiņas.
“Ideja par kapsulu un vēstījumu nākamajām paaudzēm ir ļoti jauka, tikai es gribētu, lai tajā būtu aprakstīta muižas vēsture no skolas dibināšanas līdz šim brīdim, nevis tikai par muzeja laiku. Muzeja jaunā vadītāja ir enerģiska, novēlu viņai nekad nemest plinti krūmos, lai mēģina īstenot visas idejas, vienalga, cik tās ir trakas. Mēros īstenībā cilvēki ir ļoti atsaucīgi un atbalstoši, ja aicinās, tad nāks, darīs un palīdzēs. Kopā varēs izdarīt ļoti daudz, pat ja liekas, ka vajadzēs daudz naudas un viena netiks galā. Mums muzejs ir nozīmīgs un rūp tā attīstība,” teic I. Reimane.
Smiltenes novada muzejā “Ziemeļlatvija” sastapa Birzuļu bibliotēkas vadītāju Viju Meisteri. Bibliotekāre atklāj, ka ir aizņemta ar atskaitēm un, ja no rīta muzeja vadītāja nebūtu piezvanījusi, iespējams palaistu garām šo vēsturisko mirkli. “Zināju par ideju, bet aizņemtībā nepamanīju, ka tā diena ir klāt. Liku pie malas darbus, lai būtu vēstures lieciniece. Pirms došanās uz pasākumu prātā ienāca dzejolis, ko gribu pārfrāzēt – un, kad reiz lielais klusums pienāks, būs vēlēšanās zināt mums, vai kādā vietā mūsu sapņi un sirdspuksti vēl būs. Būs, to var just! Baigi forši, kolosāla ideja,” saka V. Meistere.
Uz Mēru muižu bija atbraucis arī aitkopis Andris Pauls-Pāvuls, kuru allaž interesējusi vēsture, jo īpaši novadpētniecība.
Cer, ka darbus sakārtos
prioritārā secībā
“Mani senči nākuši no Smiltenes novada, tāpēc mani vēl jo vairāk interesē šis objekts nevis kā muiža, bet kā novadpētniecības muzejs. Vēlējos redzēt, kā noris attīstība, un saprast, kas ir noticis nepilna gada laikā, kopš te viesojos pēdējo reizi. Priecājos, ka muzejam ir jauna, enerģiska kārtējā vadītāja. Ceru, ka viņai būs galvenā rūpe tā, kas paredzēta muzeja likumā, sakārtojot visus muzeja fondus. Bet par to, vai muzejam jāatrodas šeit un jātērē pašvaldības nauda, tas ir diskutējams jautājums. Katrā ziņā, zinu to, ka šādas muižas restaurēt un uzturēt – tie nebūs simti tūkstoši, vairāki miljoni,” “Ziemeļlatvijai” savas pārdomas atklāj A. Pauls-Pāvuls. Viņš piebilst, ka ļoti svarīgi ir veikt ēkas vēsturisko un tehnisko izpēti, ja nodoms ir to atjaunot.
Smiltenes novada muzeja vadītāja ir apņēmības pilna, lai Mēru muiža kļūtu par nozīmīgāko vēstures liecību krātuvi novadā, ka te apmeklētāji arī pēc daudziem gadu desmitiem varētu smelties zināšanas, iepazīties ar vēsturi, kultūrvēsturisko mantojumu, novadnieku likteņstāstiem un viņu mantojumu.
