Pērn rudenī Launkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Ezerlejas” nopirka smilts kravu, lai šopavasar atjaunotu pludmali dīķmalā un godam sagaidītu jauno tūrisma sezonu, uzņemot viesus savā atpūtas kompleksā un mini zoodārzā.
Taču smilts kravu “Ezerleju” saimnieki šoziem izlietojuši pavisam citam mērķim, apledojuma laikā ar pludmales labiekārtošanai paredzēto smilti kaisot valsts nozīmes ceļa Lembis – Drusti – Vecpiebalga posmu, kas ved garām viņu saimniecībai uz Launkalni un Vidzemes šoseju. Šis ceļš ar grants segumu pieder C uzturēšanas klasei, attiecībā uz kuru ir spēkā salīdzinoši mazākas uzturēšanas prasības.
Aicina ceļiniekus
strādāt operatīvāk
Taču izbraucams ceļš ir vitāli svarīgs “Ezerleju” zāģētavai, lai tā nestāvētu dīkstāvē un piegādātu produkciju klientam laikā. Proti, zāģētavai tiek pievesti apaļkoki, bet reizi nedēļā uz ostu ar smago kravas automašīnu tiek transportēti zāģmateriāli.
Tomēr saimniecības loģistikas ķēdē tieši ceļš ir vājais posms. “Ezerleju” saimniece Evita Jākobsone ir sašutusi, kāpēc valsts akciju sabiedrība “Latvijas autoceļu uzturētājs” neuztur šo ceļu pienācīgi izbraucamā stāvoklī. Te brauktuvi klāj bieza sniega kārta, te – ledus, un pa vidu visam ir bedres.
“Lauku ceļi ir drausmīgā stāvoklī. Es uzskatu, ka uzņēmējiem, kuru ražotnes atrodas to malā, vajadzētu no valsts saņemt ceļa nodokļa atlaides, jo mums ir apgrūtināts un kavējas ražošanas process. Mēs, uzņēmēji, laicīgi no valsts nesaņemam ceļu uzturēšanas pakalpojumus, turklāt ieguldām paši savu naudu valsts ceļu uzturēšanā. Par kādu ekonomikas izaugsmi vispār var runāt, ja no mūsu saimniecības līdz Launkalnei daudzo bedru dēļ 2,5 kilometri pa valsts nozīmes ceļu jābrauc deviņas minūtes?” taujā E. Jākobsone.
Uzņēmēja uzskata, ka ceļu uzturētājiem vienkārši ir jāstrādā operatīvāk, – arī lauku ceļi no sniega jāattīra uzreiz pēc snigšanas, tad, kad normatīvos tas ir noteikts, jākaisa, tiklīdz tie apledo, un jāplanē daudz biežāk, tiklīdz brauktuvē izveidojas bedres.
“Tas viss ir iespējams. Mums ir tā laime vai nelaime, ka dzīvojam tādā vietā, kur satiekas divi LAU iecirkņi – Cēsu un Smiltenes. Cēsnieki vasarā savā pārziņā esošo ceļu planē katru nedēļu. Mūsējiem sezonā greideris iziet trīs līdz četras reizes, un pāris reizes no tām – tikai pēc tam, kad es piezvanu ceļu uzturētājiem, vai pati dusmīga pie viņiem aizbraucu,” stāsta E. Jākobsone.
Piemēram, kad naktī uz 13. janvāri snidzis, LAU Cēsu nodaļa savu ceļa Lembis – Drusti – Vecpiebalga daļu notīrījuši jau 14. janvārī no rīta, bet LAU Smiltenes nodaļa – tikai 16. janvārī, norāda E. Jākobsone. Jau norādījām, ka šis C ziemas uzturēšanas klases ceļš un atbilstoši normatīviem brauktuve no sniega tādā gadījumā ir jāattīra 18 stundu laikā pēc snigšanas.
Sāpīgākie – grants ceļi
“Ezerleju” stāsts par sliktajiem ceļiem nav ārkārtas izņēmums. Līdzīgu pieredzi uz savas ādas izjutuši gana daudzi laukos dzīvojošie un strādājošie ļaudis.
Ik ziemu valsts akciju sabiedrība (VAS) “Latvijas autoceļu uzturētājs” saņem daudz pārmetumu no autobraucējiem par nekvalitatīvi notīrītiem autoceļiem, it sevišķi sniegotos periodos, kā arī tad, kad uz autoceļiem veidojas apledojums. It īpaši tas attiecas uz ceļiem ar grants segumu, kuru kopšana mūsdienu satiksmes intensitātes un arī autotransporta masas pieauguma dēļ prasa būtiskus ieguldījumus, tāpēc pašreizējā nozares finansējuma deficīta apstākļos ir salīdzinoši sliktā stāvoklī.
Ziemas sezonā kompleksās ikdienas uzturēšanas darbus VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” veic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 224 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli”, norāda Miks Lūsis, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” sabiedrisko attiecību speciālists.
Tas nozīmē, ka ziemas dienesta darbi tiek veikti prioritārā secībā, ņemot vērā autoceļa uzturēšanas klases. Valsts autoceļiem ir noteiktas piecas ziemas uzturēšanas klases (A, A1, B, C un D) atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un sociālekonomiskās nozīmes. Katra autoceļa noteiktā uzturēšanas klase reglamentē tos nosacījumus, pie kuriem tiek uzsākts uzturēšanas darbs. Katras autoceļa klases prasības valsts akciju sabiedrībai “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) ir jānodrošina, sākot no pulksten 6 rītā.
“Sniega tīrītāji cenšas savu darbu pabeigt līdz agrai rīta stundai, lai brīdī, kad sākas intensīva kustība uz ceļiem, brauktuve būtu notīrīta. Tāpēc intensīvākie tīrīšanas darbi lielākoties notiek no pulksten 4 līdz 6 rītā, taču tīrīšanas darbi pirmām kārtām tiek veikti uz A un A1 klases ceļiem,” LAU sagatavotajā atbildē “Ziemeļlatvijai” skaidro Miks Lūsis.
Kas attiecas uz konkrēto situāciju Launkalnes pagastā, uz ko norāda uzņēmēja E. Jākobsone, LAU informē, ka autoceļš V235 Lembis – Drusti – Vecpiebalga pieder C uzturēšanas klasei. Turklāt ceļa posmiem 0,0 – 6,792. kilometrs un 11,664. – 18,000. kilometrs ir pat D uzturēšanas klase (tas gan neattiecas uz E. Jākobsones pieminēto ceļa posmu – redakcijas piezīme), un ziemas periodā tas nozīmē “balto” uzturēšanu (autoceļu uzturēšanas klases nosaka LVC pēc uzskaitītās satiksmes intensitātes), norāda LAU.
LAU norāda, ka Skandināvijas valstīs jau labu laiku runā par tā saukto balto ceļu uzturēšanu ziemā. Tas nozīmē, ka līdz melnajam segumam tiek notīrītas tikai galvenās valsts šosejas, bet mazāk svarīgie autoceļi tiek notīrīti tikai no sniega masas, taču netiek kaisīti.
“Līdz ar to minētie autoceļi tiek uzturēti atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 224 izvirzītajām C klases prasībām. Baltā uzturēšana ir iespējama tikai un vienīgi uz zemas intensitātes ceļiem. Ja ceļam ir baltā uzturēšana ar piebrauktu sniega kārtu (aptuveni 10 centimetri), tad, lai mazinātu slīdamību un nolīdzinātu piebrauktā sniega kārtu, tiek veikta seguma rievošana. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 224 laiks autoceļa brauktuves attīrīšanai no sniega C uzturēšanas klasei ir 18 stundas pēc snigšanas, bet autoceļa brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu tas netiek normēts. Minētos grants ceļus VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” darbinieki planē pēc nepieciešamības vai pēc “Latvijas Valsts ceļi” pārbaudes ziņojuma. Kopumā ziemas sezonā C uzturēšanas klases ceļiem tiek kaisīti/rievoti satiksmei bīstamie posmi (strauji līkumi, kāpumi), kuri ir iekļauti valsts autoceļu pārvaldītāja “Latvijas Valsts ceļi” sagatavotajā bīstamo posmu sarakstā.
Vasaras periodā autoceļi vismaz reizi mēnesī tika noplanēti. Pirms sasaluma iestāšanās minētie autoceļi netika noplanēti, jo sega bija pārmitrināta tāpat kā vairumam citu autoceļu, tāpēc VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” seko līdzi laika apstākļiem un situācijai uz ceļiem, un greiderēšanas darbus veiks, kolīdz tas būs iespējams,” skaidro M. Lūsis.
Ziņojiet par ceļu stāvokli!
LAU arī norāda, ka ziemā pat uz vislabāk uzturētajiem ceļiem (A uzturēšanas klase) trīs stundas drīkst būt apledojums un sniegs, tādēļ autovadītājiem jāapzinās, ka viņu braukšanas ātrumam un manierei jābūt atbilstošiem ceļu stāvoklim. Ziemā, it īpaši mainīgos apstākļos, autovadītājiem ir jārēķinās, ka braukšanas apstākļi var būt apgrūtināti, bet ceļa virsmas stāvoklis var mainīties negaidīti un strauji.
“Par uzņēmēju jautājumu starp atšķirībām LAU nodaļu darbā, varam minēt, ka pagājušajā vasarā tieši tāds pats jautājums bija no Cēsu laikraksta, tikai otrādi vērsts. Gan viena, gan otra LAU nodaļa, uzturot autoceļus, ievēro MK noteikumu Nr. 224 prasības, un starp dažādām ceļu uzturēšanas klasēm mainīgos laikapstākļos braukšanas apstākļi atšķiras. LAU Valmieras ceļu rajons arī turpmāk uzturēs gan minētos, gan citus autoceļus atbilstoši noteiktajām autoceļu uzturēšanas klasēm. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” kopumā uztur valsts autoceļus vairāk nekā 20 tūkstošu kilometru garumā, un ceļu lietotājiem ir jāsaprot, ka mūsu darbinieki cauru diennakti nevar būt jebkurā ceļa posmā. Tāpēc vienmēr aicinām autovadītājus ziņot par ceļu stāvokli, zvanot uz Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555,” savā atbildē “Ziemeļlatvijai” norāda LAU.
