Smiltenes vidusskola, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija un Grundzāles pamatskola ir vienas no 100 izglītības iestādēm Latvijā, kurās tiks aprobēts jeb atzīts par labu, pamatojoties uz pētījumu un pārbaudes rezultātiem, jauns, uz kompetencēm balstīts mācību saturs. Kompetence nozīmē zināšanas, pieredzi, prasmes un spējas kādā jomā, piemēram, spēju kritiski domāt un sadarboties.
Skolās īstenotajam mācību saturam ir obligāti jāmainās, jo tas vairs neatbilst mūsdienu bērniem, viņu interesēm un spējām, atzīst Lilita Kreicberga, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore. Līdzīgi domā arī citi “Ziemeļlatvijas” uzrunātie pedagogi.
Centrā jābūt skolēnam
Valsts izglītības izglītības satura centrs (VISC) Latvijā sācis īstenot projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” un ir atlasījis 100 no 235 izglītības iestādēm, ko pašvaldības no visas Latvijas pieteica dalībai mācību satura aprobācijā minētā projekta ietvaros.
Vidzemes plānošanas reģionā šo drosminieču vidū ir trīs pirmsskolas izglītības iestādes, piecas sākumskolas vai pamatskolas (arī Grundzāles pamatskola), sešas vidusskolas (arī Smiltenes vidusskola un Valkas Jāņa Cimzes vidusskola), kā arī viena valsts ģimnāzija un speciālās pirmsskolas izglītības iestāde.
Sadarbība ar izraudzītajām 100 izglītības iestādēm sāksies šī gada februārī. “Tās būs pirmās pirmsskolas izglītības iestādes un skolas, kurās ar projekta atbalstu skolotāju komandas kopīgi plānos un sadarbosies, lai katrs bērns un jaunietis prastu mērķtiecīgi un atbildīgi izmantot iegūtās zināšanas un vēlētos turpināt mācīties mūža garumā,” skaidro Signe Ernštreite, projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” pārstāve.
Smiltenes vidusskola pieteicās izmēģināt jauno mācību saturu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. “Drīzumā ar mums tiks slēgts līgums, tad arī zināsim, vai mūsu skola ir izraudzīta tajās visās trijās,” teic Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina.
Viņa cer, ka aprobācijas process visā valsts mērogā būs sekmīgs, jo ieguvums no tā būtu ļoti liels gan skolēniem, gan skolotājiem.
“Kompetenču pieeja Latvijas skolās nav jaunums, tikai nav vienotas pieejas visos mācību priekšmetos. Tāpēc ir labi, ka projekta ietvaros visiem pedagogiem būs jauni mācību materiāli. Tas, uz ko jātiecas, ir arī mūsdienām atbilstošas prasmes visos mācību priekšmetos, visu priekšmetu skolotāju savstarpēja sadarbošanās un, lai mācību process skolā ir tāds, kura centrā ir skolēns,” uzsver I. Vergina.
Kurš mūsdienās lasa
“Mērnieku laikus”?
Projektā iesaistītās skolas uzsāks jaunajā kompetenču pieejā balstītā mācību satura aprobāciju, lai sekmētu kopīga mācību darba plānošanu skolas līmenī, izstrādās un izmēģinās mācību darba organizācijas modeļu paraugus, lai noskaidrotu, kas sekmē vai kavē kompetenču pieejas īstenošanu skolas līmenī.
“Gribējām līdzdarboties projektā, lai saprastu, kas notiek izglītībā, būtu iekšā šajā procesā un, ja iespējams, ietekmētu maiņu uz labo pusi,” teic Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga. Skola pieteikusies aprobēt jauno saturu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
“Mācību saturam ir jāmainās obligāti, jo tas neatbilst mūsdienu bērniem, viņu interesēm un spējām, arī apjoma ziņā. Tas nereti prasa apgūt neiespējamo. Piemēram, ko gribam latviešu valodā un literatūrā – lai bērni lasītu darbus vai pārlasītu par darbiem? Nez vai arī pieaugušie mūsdienās gribētu lasīt Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki”, kas ir skolas programmā,” retoriski taujā L. Kreicberga. Viņa cer, ka jaunais mācību saturs izmainīs arī pedagogu pieeju mācīšanas procesam, kas esot ļoti būtiski.
Grundzāles pamatskola jau pati pēc savas iniciatīvas ķērusies pie pārmaiņām, aizvadītajā mācību gadā piedaloties “Samsung Skola nākotnei” apmācību programmā, kas ir digitālās izglītības iniciatīva. “Mūsu skola ir gatava pārmaiņām, tāpēc arī pieteicāmies šajā projektā par kompetenču pieeju mācību saturā. Saprotam, ka pārmaiņas izglītībā ir nepieciešamas, ir jāiet līdzi laikam,” uzsver Grundzāles pamatskolas direktore Valda Elstiņa.
V. Elstiņa cer, ka jaunais saturs skolēnu padarīs līdzatbildīgu mācību procesā, sniedzot viņam lielāku izvēles brīvību, proti, skolēns pats varēs izvēlēties, kā sagatavot mācību uzdevumus, piemēram, digitāli, grupas vai pāru darbā. Mācību procesu skolēnam interesantāku padara arī jēgpilna viedtālruņu izmantošana vai vienas tēmas integrēšana dažādu mācību priekšmetu stundās, kas Grundzāles pamatskolā jau notiekot.
Mācīs kritiski domāt
Izglītības iestādes projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” ir pieteikušas savas skolotāju komandas, kas mācīs dažādus mācību priekšmetus vieniem un tiem pašiem bērniem un jauniešiem dažādos vecumposmos.
Šās komandas piedalīsies mācībās divu gadu garumā un regulāri tiksies, lai kopīgi plānotu mācību darbu un mācību sasniegumu vērtēšanu saviem skolēniem, palīdzot viņiem attīstīt dzīvei mūsdienu sabiedrībā nepieciešamas kompetences – kritiski domāt, sadarboties, patstāvīgi mācīties, prasmīgi izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un citas, informē VISC.
Projekta mērķis ir nodrošināt kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobāciju atbilstoši vispārējās izglītības obligātā satura aprakstam un mācību satura ieviešanu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, līdz 2022. gadam aptverot visus vispārējās izglītības posmus.
Projekta ietvaros plānotas arī citas aktivitātes, lai jauno mācīšanas pieeju pakāpeniski ieviestu visās izglītības iestādēs. Rudenī sāksies mācības visu Latvijas vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu vadības komandām, notiks semināri, konferences, tiks apzināti un popularizēti skolu labās prakses piemēri, veidotas e-mācības skolotājiem un digitālā mācību resursu krātuve, informē S. Ernštreite.
