Pirmdien Smiltenē pie piemiņas vietas “Baltais krusts” Atmodas un Zaķu ielas krustojuma malā meklētāju vienība sāka atrakt Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru un latviešu leģionāru apbedījumus.
Pirmdien Smiltenē pie piemiņas vietas “Baltais krusts” Atmodas un Zaķu ielas krustojuma malā meklētāju vienība sāka atrakt Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru un latviešu leģionāru apbedījumus.
Ir paredzēts ekshumēt jeb izrakt no apbedījuma vietas visu tur apglabāto karavīru mirstīgās atliekas un pārapbedīt Vācijā dzimtas kapos, ja tiks atrasti tuvinieki, vai Otrā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapsētā Piņķos pie Rīgas.
Daļa apbedījumu –izpostīti
Apbedījumu vietā sastaptais Tālis Ešmits – karā kritušo karavīru meklētāju vienības “Leģenda” vadītājs un Latvijas Brāļu kapu komitejas biedrs – skaidro, ka darbi notiek saskaņā ar Vācijas un Latvijas valdību līgumu. Tā ir starpvalstu vienošanās par karavīru apbedījumu vietu izpēti, zondēšanu un iespējamu pārapbedīšanu.
Šosezon meklētāji plānveidīgi strādā Ziemeļvidzemes reģionā un jau pabijuši Valmierā, Strenčos, Kauguros un Vijciemā. Arī Smiltenē pie Atmodas ielas galvenokārt 1944. gadā kritušo, apbedīto karavīru mirstīgās atliekas tiks ekshumētas un nodotas zinātniski vēsturiskai ekspertīzei, lai identificētu mirušo karavīru personību un attiecīgi tālāk varētu meklēt viņu radiniekus un lemt par pārapbedīšanu.
Pēc meklētāju rīcībā esošās informācijas Smiltenes apkārtnē apbedīti 110 Otrā pasaules kara vācu armijas karavīri. Pirmdien pie Baltā krusta tika atrastas 17 vācu karavīru un triju Latvijas policijas vienību karotāju mirstīgās atliekas. Otrdien meklēšanu kavēja tehnikas trūkums.
“To, cik kritušo karavīru ir apbedīti šajā vietā, varēs pateikt tikai pēc ekshumācijas,” saka T. Ešmits. “Šobrīd arī nezinām, cik liela daļa apbedījumu ir gājusi bojā, būvējot ielu. Atradām zemes virsējā kārtā cilvēka kaulus tādā stāvoklī, ka redzams – ir stumts un uzgrūsts virsū. Tas nozīmē, ka daļa apbedījumu tiešām ir izpostīti.”
Traktorists atteicies darbu turpināt
Uz izpostītajiem apbedījumiem norāde atrodama smiltenieša Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi”. Izbūvējot 1965. gadā Pionieru (tagad – Atmodas) ielu, buldozera lāpsta uzvēlusi zemes virspusē kaulus un cilvēku galvaskausus. Pārsteigtais traktorists Andrejs Ābele atteicies darbu turpināt, taču viņa vietā pilsētas varas vīri atraduši citu, jo tie taču esot fašistu kapi.
Vairāki smiltenieši, redzot rakšanu pie Baltā krusta, ir satraukušies un taujā, kas tur notiek. Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis mierina, ka rakšanas darbi ir saskaņoti. Atļauju izdevusi Latvijas Brāļu kapu komiteja. Dokuments reģistrēts vietējā pašvaldībā.
“Darbi ir saskaņoti ar zemes apsaimniekotāju akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecību. Karavīru apbedījumu izpētes darbu atļaujā arī norādīts pēc rakšanas darbiem sakārtot teritoriju, tai skaitā zālienu,” informē U. Rudzītis.
“Ziemeļlatvija” gan ievēroja, ka, rokot tranšejas, ir atsegtas bērzu saknes stumbra vienā pusē, kas var ietekmēt koku augtspēju. Administratīvo pārkāpumu kodekss par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu paredz naudas sodu. Konkrētajā gadījumā par bērzu likteni jādomā zemes apsaimniekotājiem.
Lems par piemiņas vietas likteni
Par to, ko pēc karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanas darīt ar piemiņas vietu “Baltais krusts”, šo svētdien, 14. oktobrī, sapulcē lems sabiedriskas organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” (DVL) Smiltenes nodaļa.
Tieši pēc “Daugavas Vanagu” iniciatīvas Smiltenē 1990. gadā izveidoja šo piemiņas vietu Otrā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem un latviešu leģionāriem. Organizācija ar vietējās pašvaldības palīdzību arī rūpējas par piemiņas vietas uzturēšanu.
DVL Smiltenes nodaļas sapulce svētdien notiks sporta skolā pulksten 13.00. “Lemsim, ko darīt. Ja pārapbedīs visus kritušos, piemiņas vietai vairs nebūtu nozīmes. Taču neticu, ka varēs izrakt visu karavīru mirstīgās atliekas, jo viena daļa atrodas zem Atmodas ielas. Tad piemiņas vieta ir jāsaglabā,” domā DVL Smiltenes nodaļas vadītājs Jānis Dinga.
“Piemiņas vieta jāsakārto, un tai jābūt arī turpmāk. Mūsu plānos ir censties to labiekārtot vēl vairāk, arī domājot par zālienu,” savukārt teic U. Rudzītis.
Meklētāji plāno apbedījumu vietā strādāt aptuveni nedēļu.
**
Jānis Akmentiņš, ilggadējs “Daugavas Vanagu Latvijā” biedrs: – Visiem kopā jādomā, ko turpmāk darīt ar piemiņas vietu “Baltais krusts”. Visus tur apbedītos karavīrus izrakt nevarēs, jo viena daļa paliks zem ielas. Apbedījumi ir arī otrā ielas pusē, tur, kur degvielas uzpildes stacija.
Otrā pasaules karā kritušo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu vērtēju divējādi. No vienas puses, tā ir vajadzīga, jo kritušie ir aprakti arī mežu malās un pļavās, kur kazas pa virsu ganās, piemēram, pie Loberģu skolas. Viņus vajadzētu savākt kopā vienā kapsētā, kāda tagad ir Piņķos, un identificēt. No otras puses, grūti pateikt, cik humāna ir pārapbedīšana.
Kas apbedīti Zaķu un Atmodas ielas malā?
“Ievainotos vācu karavīrus slimnīcā ieveda lielāko tiesu pa nakts melnumu. Galvenokārt tie bija smagi ievainotie – ar cauršautām plaušām, aknām. Vieglāk ievainotos aizveda tālāk no frontes līnijas. Zaķu ielas mežmalā bija izrakta liela gara bedre. Naktī nomirušos karavīrus rītā ievietoja maisos un ar zirga vilktiem ratiem aizveda uz kopējo kapu. Visus salika kārtīgās rindās, pārbēra pāri plānu zemes kārtiņu un tad atkal nākošos…. Tas viss turpinājās, līdz ienāca krievi.”
No Almas Jucītes (dzimusi 1919. gadā) atmiņām, publicētām Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi”
