Aizvadītā gada nogalē Smiltenes tehnikums kļuvis par Eiropas kulinārā mantojuma tīkla dalībnieku un šobrīd Vidzemē ir vienīgais, kas šādi uzņēmies pienākumu un atbildību popularizēt sava reģiona kulinārijas mantojumu – tikai Vidzemei raksturīgus ēdienus un produktus.
Kad tiks apzināti vidzemniekiem raksturīgākie kulinārā mantojuma ēdieni un pierakstītas un izstrādātas to receptes, tad Smiltenes tehnikums uz sadarbību aicinās vietējos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, piedāvājot kādu no šiem ēdieniem iekļaut ēdienkartē. Ēdējiem tas nozīmē jaunas izjūtas viņu garšas kārpiņām un arī informāciju par to, ko senči kādreiz ēduši.
Ēdienkartē – arī asins pankūkas?
Irita Tepere, Smiltenes tehnikuma viesnīcu un restorānu nodaļas vadītāja, atceras, ka viņas vecmāmiņa cepa asins pankūkas, un pieļauj, ka šis ēdiens ir raksturīgs tikai Vidzemei. “Tad vēl ir vidzemnieku skābputra, asinsdesas, pelēkie zirņi ar speķi, kaņepju sviests. Tos pašus kartupeļus ar siļķīti var pasniegt dažādos variantos. Kulinārajam mantojumam ir vairāki aspekti, un viens no tiem ir celt gaismā latviskos, katram Latvijas reģionam īpašos ēdienus, mēģināt radīt tos nedaudz mūsdienīgākus vai gatavot tikpat identiskus, kādi tie bija sendienās, un piedāvāt tūristiem,” teic I. Tepere.
Ideju par kulinārā mantojuma ēdienu popularizēšanu sadarbībā ar vietējiem ēdināšanas uzņēmumiem atzinīgi vērtē Smiltenes kafejnīcas – bistro “Trīs pipari un kūkas” īpašniece Agija Sinka. “Daudzi latviešiem tradicionāli ēdieni jau ir mūsu ēdienkartē, piemēram, putraimu, grūbu, kartupeļu biezputras, šķelto zirņu biezenis, kabaču vai kartupeļu pankūkas, burkānu plāceņi, putraimu zupa, pupiņu zupa un citi. Ja tehnikums izteiks savu piedāvājumu, tad galvenais, lai šis ēdiens piedāvājumā aiziet. Piemēram, kad ēdienkartē iekļāvām uzpūteni ar pienu, secinājām, ka cilvēki to negrib ēst,” atceras A. Sinka.
Iestājoties Eiropas kulinārā mantojuma tīklā, Smiltenes tehnikums ir izvirzījis arī mērķi kļūt par Vidzemes kulinārā mantojuma centru. Iestrādes jau ir – vienā no tehnikuma ēkām Smiltenes pagasta Kalnamuižā 3 (bijušajā firsta Līvena medību un pārvaldnieka mājā) tiek cepta maize pēc senas receptes. Ir arī cita iecere, kas saistīta ar šo ēku. Aizvadītajā piektdienā tehnikumā ieradās delegācija no Krievijas – Pleskavas apgabala Dedoviču pilsētas profesionālās skolas, lai kopā ar Smiltenes tehnikumu spriestu par pārrobežu projektu, kas saistīts ar piena pārstrādi un siera gatavošanu.
Viennozīmīgi ir skaidrs, ka gastronomiskais tūrisms ir populārs, turklāt kļūs vēl populārāks, tāpēc šajā ziņā iestāšanās Eiropas kulinārā mantojuma tīklā Smiltenes tehnikumam nozīmē lielu atbildību un arī lielu darbu, uzsver I. Tepere. Šādā tūrismā galvenā motivācija apmeklēt kādu vietu ir nacionālā maltīte, piedāvājot unikālu un neaizmirstamu gastronomisko pieredzi. I. Tepere uzteic Latgali, kur kulinārais mantojums tiek kopts un celts saulītē jau vairāk nekā 10 gadus, kur ir savi ēdieni, ko latgalieši piedāvā tūristiem.
“Mēs, vidzemnieki, esam tendēti katrs par sevi, un sadarboties ir diezgan grūti. Taču kopā kaut ko izdarīt ir vieglāk,” ir pārliecināta I. Tepere.
Meklēs un pierakstīs
saimnieču receptes
Eiropas Kulinārā mantojuma tīkls darbojas jau 17 gadus un apvieno 44 Eiropas reģionus, kuri ietver gandrīz pusotru tūkstoti dalībnieku: uzņēmumus, pavārus, mājražotājus, biedrības, tehnikumus, kafejnīcas. Smiltenes tehnikumu tajā iestāties pamudināja biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, ar kuru tehnikumam izveidojusies laba sadarbība.
Biedrība “Siera klubs” pati 2014. gadā iestājās biedrībā “Latgales kulinārā mantojuma centrs”, kļūstot gan par Eiropas Kulinārā mantojuma tīkla, gan Latgales Kulinārā mantojuma biedru.
Tagad V. Davidanova uz Smiltenes tehnikumu liek lielas cerības Vidzemē un novēl ap sevi pulcēt arī citus Vidzemes kulinārā mantojuma tīkla dalībniekus, lai izveidotos kolektīvs, kas līdzinātos jau starptautisku popularitāti ieguvušajam, Latgalē tapušajam.
“Tagad tehnikumam ar pilnu sparu jāķeras pie darba, lai arī Vidzemei būtu tādas grāmatas, kā Lejaskurzemei un Latgalei, kurās apkopotas savas apkārtnes kulinārā mantojuma receptes. Tagad ir īstais laiks apzināt visus senos, īpašos, izteiksmīgākos kulinārā mantojuma ēdienus, jo tuvojas Latvijas simtgade,” rosina V. Davidanova.
Tas ir arī tehnikuma mērķis, un ja kāda saimniece mantojusi šādas receptes, viņa var sazināties ar “Ziemeļlatviju” (Smiltenes biroju), un mēs attiecīgi informēsim tehnikumu. Tehnikuma pārstāvji ir pat gatavi aizbraukt ciemos un tās pierakstīt.
Kulinārā mantojuma pamatvērtība ir tas, ka gatavotajiem ēdieniem jābūt no vietējās izcelsmes produktiem. Reģionālā kulinārā mantojuma koncepcija ir balstīta uz kopīgu logotipu, vienotiem kritērijiem un kopīgu mārketingu gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī.
Kulinārā mantojuma logo jeb atpazīstamības zīme ir pavāra cepure, dakšiņa un nazis uz gaiši zila fona. Šāds logo pienākas katram dalībniekam un garantē patērētājam kvalitatīvu reģionālo ēdienu, kas balstīts uz reģiona tradīcijām un vērtībām.
viedoklis
Andris Miezītis, Smiltenes tehnikuma direktors:
– Smiltenes tehnikumam ir visas iespējas kļūt arī par Vidzemes kulinārā mantojuma centru. Mēs jau esam diezgan atpazīstami Vidzemē un gribam būt vēl atpazīstamāki. Smiltene ir arī ļoti latviska pilsēta, un kulinārās tradīcijas šeit ir ļoti spēcīgas. Tiklīdz pabeigsim pāris plānotos projektus, tā ļoti nopietni ķersimies klāt mūsu ēkai Kalnamuiža 3, lai to pārveidotu par mājamatniecības māju, kur viens no virzieniem būs saistīts ar kulināro mantojumu.
