Ir gadījumi, kad nevar saprast, – kad un cik ilgi ciesties par sadzīves nejēdzībām un kad pacelt balsi un protestēt.
Ir gadījumi, kad nevar saprast, – kad un cik ilgi ciesties par sadzīves nejēdzībām un kad pacelt balsi un protestēt.
Ir sīkumi, kad svarīgāks par strīdu šķiet mīļais miers. Piemēram, aizeju mājās, pārskatu pirkumu čeku un ieraugu, ka pārdevēja iesitusi 10 santīmus par mistisku neatšifrētu preci, kuru neesmu pirkusi. Tomēr negribas iet atpakaļ uz veikalu, skaidroties un uzkurināt negatīvas emocijas. Atliek piekrist senai patiesībai – nauda jāpārbauda, neatejot no kases.
Citi cilvēki jūtas piekrāpti, pērkot tā dēvētās akcijas preces. Kāda “Ziemeļlatvijas” lasītāja stāsta, ka jau divas reizes mājās pārskatījusi čeku un ieraudzījusi, ka par akcijas preci iekasēta cita, “pilna” cena, nevis tā vilinošā, lētākā, uz kuru norādīts pie preces veikala plauktā. Arī šeit var vainot sevi, – sak, kāpēc uzreiz nesekoju līdzi un nepētīju čeku pie kases.
Toties daudz nepatīkamākā situācijā ir, piemēram, tie smiltenieši no Galdnieku ielas, kuri izjūt neērtības citu dēļ un paši nevar neko darīt, lai tās novērstu. Jau vairākas nedēļas Raiņa ielā celtnieki būvē ūdensvadu un kanalizācijas tīklus. Atsevišķi Galdnieku ielas iedzīvotāji spriež, ka tieši šo būvdarbu dēļ viņiem vairākkārt pārtrūkst ūdens padeve, un ir sašutuši, ka iepriekš neviens viņus nebrīdina. Cilvēki vakarā pārrodas mājās no darba un konstatē, ka ūdens no krāna netek. Nevar ne pagatavot vakariņas, ne aiziet uz tualeti.
Šis ir gadījums, kad nav vērts ciesties, bet uzreiz nākamajā rītā informēt atbildīgās institūcijas par tādām situācijām. Izrādās, pilsētas namu pārvaldes vadība par šādu ķibeli nav zinājusi un sola “ķerties klāt celtniekiem”.
