Šis gads Smiltenes novada muzejā Mēru muižā iesākās ar kādu neparastu atradumu. 2. janvārī muižas otrajā stāvā, veicot remondarbus, vienā no telpām atrasta pirms 115 gadiem vācu valodā rakstīta vēstule. Izrādās, ka tā rakstīta laikā, kad celta Mēru muižas pils, par ko vēsturniekiem ir vismazāk informācijas.
“Noņemot nost grīdas līsti, pa spraudziņu zem dēļu grīdas pamanīju, ka kaut kas spīd. Lēnām izbakstīju ārā un ieraudzīju vācu valodā rakstītu vēstuli. Redzot svešvalodu un rokrakstu, kādā tā rakstīta, uzreiz sapratu, ka vēstījums nav no mūsdienām. Nesu lejā Ieviņai (muzeja vadītājai Ievai Miķei – red.). Nekad mūžā neko tamlīdzīgu neesmu atradis, kaut arī dzīvoju blakus – muižas kalpu mājā. Pēc televīzijas sižeta par interesanto atradumu, mājinieki man jokojot saka – televīzijas zvaigzne,” prieku par nejaušo atradumu neslēpj remontstrādnieks Vitauts Serdāns.
Centīsies atšifrēt rokrakstu
Kopš pagājušā gada novembra viņam uzticēts izremontēt divas telpas, kurās nākotnē glabāsies Smiltenes novada muzeja krājums. “Jā, šis gads mums iesācies pavisam pozitīvi. Šāds atradums sagādātu lielu prieku jebkuram vēsturniekam. Vēstule ir labi saglabājusies, to pirms vairākām dienām ieskenēju un elektroniski nosūtīju Ingunai Kudlānai, kura pastiprināti pēta Mēru muižas vēsturi. Cik pēc aploksnes varēja noprast, vēstule adresēta pēdējam muižas īpašniekam Hekera kungam. Vēstulē minēti vairāki gadskaitļi (1901, 1903 un 1905), kā arī naudas vienība 70 rubļi. Redzams arī naudas aprēķins. Pagaidām atšifrētais ļauj domāt, ka vēstuli rakstījusi kāda sieviete no Ceikela dzimtas. Skatīsimies, cik daudz par vēstules saturu izdosies noskaidrot Ingunai, iespējams, būs jālūdz palīdzība vācu valodas tulkam un jādomā, pie kā vērsties, lai izdotos atšifrēt rokrakstu,” stāsta Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe.
I. Miķe nedomāja, ka, nopublicējot fotogrāfiju ar atrasto vēstuli muzeja lapā sociālajos tīklā feisbuk, tā izraisīs tik plašu rezonansi. “Feisbukā esmu izveidojusi jaunu lapu Smiltenes novada muzejam un, lai to iedzīvinātu, ieliku šo fotogrāfiju. Uzreiz interesējās mediji,” stāsta muzeja vadītāja. Tas Mēru muižas vārdam lika izskanēt pa visu valsti, kaut arī šobrīd apjomīgākais darbs muižā ir sabiedrībai neredzams.
Remontdarbi un dokumentācija
“Otrajā stāvā tiek remontētas divas telpas, kas atrodas viena otrai blakus. Ņemot vērā, ka budžetā tam nebija paredzēti līdzekļi un nevarējām nolīgt firmu, veicam vienkāršotu remontu. Vitauts ir cilvēks ar zelta rokām. Tajā pašā laikā muzeja krājuma telpu remonts ir pietuvināts tam, kāds bija plānots, veicot muižas arhitektonisko izpēti. Tiek krāsoti un laboti griesti un sienas, nokrāsota tiks arī koka grīda. Pavasarī esam iecerējuši rīkot nelielu talku sadarbībā ar Smiltenes novada Kultūras pārvaldi, lai ātrāk pavirzītos tuvāk muzeja akreditācijas procesam. Tas paredzēts šā gada novembrī,” iecerēto atklāj I. Miķe.
Viņa atzīst, ka varbūt mazdrusciņ ir jākaunas par to, ka šobrīd muižā nav apskatāma neviena ekspozīcija un to nevarētu saukt par pilnvērtīgu muzeju. “Taču šobrīd norit klusi pamatdarbi. Darbs ir apjomīgs un nav tik ātri izdarāms, sevišķi, ja esmu viens cilvēks – vadītāja, krājuma glabātāja un pedagoģiskā darba speciāliste vienā personā. Mēru muižā esmu iejutusies labi, ēka ir fantastiska, esmu apņēmības pilna un lietas virzās uz priekšu. Izdevies aprakstīt krājumu, tiesa gan šobrīd tas vēl ir melnraksts, tālāk visas vienības jāsadala pamatkrājumā un palīgkrājumā. Decembra pēdējās dienās pabeidzu rakstīt Smiltenes novada muzeja stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, tāpat arī pilnveidoju muzeja nolikumu un noteikumus,” apņēmības pilna muzeju aizvest līdz akreditācijai ir I. Miķe.
Ja neatgadās, kas ārkārtējs, tad 8. novembris ir datums, kad jāveic muzeja akreditācijas process, tas nozīmē, ka dokumentācijai jābūt kārtībā līdz 8. oktobrim. Smiltenes novada muzeja vadītāja atzīst, ka laiks ļoti ātri skrien uz priekšu, taču sasteigt neko negrasās. Svarīgākais, lai darbs paveikts pamatīgi un kvalitatīvi, tajā pašā laikā ievērojot samērību – tas attiecas gan uz remontdarbiem, gan dokumentāciju.
“Ziemeļlatvijas” viesošanās laikā muižā V. Serdāns muzeja vadītājai nosaka: “Cik labi, ka dome skaisto muižas ēku paturēja sev, nevis vieglu roku atdeva citiem. Pārdot ir viegli un to prot katrs, taču neviena no jauna celtā muiža nelīdzinās šim skaistumam.”
