Šajā aļņu un staltbriežu medību sezonā Smiltenes novada mednieku klubam “Laiksne” Smiltenes pagasta teritorijā trāpījušies vērtīgi medījumi – pretendenti uz godalgotām ragu trofejām.
Blomēnietis Arnis Āgaris nomedījis alni ar 14 žuburu ragiem, savukārt smiltenietis Toms Vīvuliņš – stalbrieža bulli ar tikpat daudz žuburu ragiem.
Prasīja negulētus
rītus un vakarus
“Iesācēja veiksme,” smaida Arnis Āgaris, taujāts, kā ticis pie aļņa, kuru kluba “Laiksnes” valdes priekšsēdētājs Aigars Vīvuliņš raksturo kā “Laiksnes” vēsturē lielāko nomedīto šās sugas dzīvnieku, vērtējot ragus un to žuburus.
A. Āgaris uz masta stājies tikai aizvadītā 2016. gada janvārī, bet pirms tam gadu gājis par dzinēju.
Aļņa ragi, galva un āda jau nodoti medību trofeju apstrādei un noformēšanai.
Vareni ragi ir arī staltbrieža bullim, kuru nomedījis Toms Vīvuliņš. “Tomam tas prasīja astoņus negulētus rītus un astoņus negulētus vakarus, vaktējot staltbriedi,” stāsta Toma tētis Aigars Vīvuliņš.
Kolektīvā “Laiksne” Toms savos 23 gados ir jaunākais mednieks, taču ar lielu pieredzi. Medībās par dzinēju viņš sācis iet astoņu gadu vecumā. Sasniedzot pilngadību, nokārtojis visus pārbaudījumus, kas saistīti ar mednieka apliecības un ieroču atļaujas iegūšanu, un kopš tā laika jau piecus gadus ir pilntiesīgs mednieks.
Attiecībā uz aļņu medībām šajā sezonā mednieku klubs “Laiksne” visu atļauto limitu ir nomedījis. Vēl mednieki var medīt staltbriežus, ko atļauts darīt visu janvāri. Savukārt viss stirnu limits apzināti nav izpildīts. Klubs “Laiksne” ievēro selektīvo medību principus, šķirojot medījamos meža dzīvniekus, un cenšas medītneperspektīvos, slimos un vājos.
Vienlaikus sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” medību teritorijas tiek izraudzītas arī tādās vietās, kur medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu apmērs ir lielāks.
Klejo vilku bari
Šajā sezonā arī Smiltenes puses mežos ir ievērojami sarucis mežacūku skaits, jo daudzus dzīvniekus izpļāvis Āfrikas cūku mēris. “Ja mēs pirms gada ap šo laiku bijām nomedījuši aptuveni 60 mežacūkas, tad tagad – tikai 10. Decembrī savācām divus kritušo mežacūku līķus – vienu Launkalnes pagastā, vienu – Smiltenes pagastā. Mūsu mednieku kolektīvā ir uzskats, ka visi inficētie, beigtie dzīvnieki ir jāsavāc, lai slimība tiktu pēc iespējas ātrāk lokalizēta,” uzsver A. Vīvuliņš.
Mednieki pieļauj, ka, samazinoties mežacūku skaitam, plēsoņas – vilki, lūši – vēl vairāk medīs stirnas un citus dzīvniekus, lai tiktu pie barības.
Nesen internetā vētru sacēla mežzine un medniece Gunita Kaņepe no Alūksnes puses, portālā Medniekiem.lv ievietojot foto un lepojoties ar to, ka nošāvusi lūšu mammu, bet lūsenes mazuļi palikuši dzīvi. Viena daļa ļaužu nosodīja mednieci, nodēvējot viņu pat par slepkavu. Taču “Ziemeļlatvijas” uzrunātie mednieki domā citādi.
“Tur nav nekā nosodāma. Cilvēki pat nenojauš, cik daudz mežos ir lūšu, jo ogojot vai sēņojot viņus neredz. Šie dzīvnieki ir pietiekami uzmanīgi. Ziemā viņu klātbūtni var pamanīt tikai pēc sniegā atstātajām pēdām,” norāda A. Āgaris. Mednieks arī rosina padomāt, cik daudz ir tādu cilvēku, kuri noslīcinājuši mājas kaķu kaķēnus.
Mednieku kluba “Plāņi” valdes priekšsēdētājs Māris Jurjāns pat uzskata, ka sabiedrības izteiktais nosodījums medniecei ir liekulība. “Nekāds likums tur netika pārkāpts. Un tad jau šaut nevar nevienu dzīvnieku, jo visiem kaut kas paliek,” piebilst M. Jurjāns.
Ja mežacūku skaits sarucis, tad toties bezsniega ziemā savairojušies vilki, jo medniekiem grūti viņus lenkt, neredzot pēdas.
Vienu vilku perēkli, kurā varētu būt aptuveni 10 zvēru, “Laiksnes” mednieki apzinājuši blakus Smiltenes pagastam, Kritņa (mākslīgi izveidota ūdens krituma uz Abula upes) tuvumā.
“Ar vilkiem ir posts,” piekrīt M. Jurjāns. Cilvēki, braucot vēlu vakarā pa autoceļu Smiltene – Strenči, redzējuši pāri ceļam ejot vilku baru, kurā saskaitījuši astoņus dzīvniekus. Plāņu pagastā viens vilks kritis 31. decembrī no mednieka Andra Dammes trāpījuma.
Pamanīts liels lācis
Smiltenes pusē “Laiksnes” un citu kolektīvu mednieki piefiksējuši arī lāci. Rudenī lācis ilgāku laiku dzīvojis kukurūzas laukā Plāņu pagastā, aiz sevis atstājot cilvēkiem pamanāmas pēdas un izkārnījumus. Meža zvērs pat iekļuvis mednieku kluba “Plāņi” mednieka Jura Bērziņa uzstādītās nakts kameras kadrā. “Nav nekāds lācēns. Tas ir liels lācis,” dzīvnieka izmēru raksturo mednieks.
Lāci piefiksējuši arī Blomes pagasta mednieki sava pagasta teritorijā, netālu no robežas ar Mārsnēnu pagastu. Vai tas bijis tas pats lācis, kurš klejojis pa Plāņu pagastu un kurā pagastā viņš apmeties migā uz ziemas guļu, medniekiem konkrētas atbildes nav.
