Jaunā gada pirmajā dienā, ieraugot, ka tiek slēgtas Semināra ielas 6. nama 5. dzīvokļa durvis, kurā kopš 1996. gada neviens nav dzīvojis un tas ir briesmīgā stāvoklī, mājas iedzīvotāji satraucās, kuram gan “palaimējies” tikt pie tik neapskaužamā stāvoklī esošas dzīvojamās platības. Izrādījās, ka Valkas novada dome šo divistabu dzīvokli 2016. gada pēdējā pašvaldības sēdē piešķīrusi bārenei Diānai Cibuļskai.
Mājas iedzīvotāji aicināja “Ziemeļlatviju” apskatīt šo dzīvokli un noskaidrot, vai tiešām pašvaldība neko nedarīs lietas labā, lai palīdzētu izremontēt aptuveni 42 kvadrātmetrus lielo dzīvokli.
“Kā pašvaldība var kaut ko tādu iedot bērnam, piedevām bārenim, kurš vēl mācās? Kur lai viņa ņem naudu remontam?” ir neizpratnē Semināra ielas 1. dzīvokļa iemītniece Līvija Sviķe.
Dzīvoklis nodzīvots
“līdz kliņķim”
Otrdien “Ziemeļlatvija” satikās ar jauno dzīvokļa īrnieci Diānu un viņas draugu Māri Zandersonu, kuri jau bija paspējuši noplēst vecās tapetes un mazākajā istabā sākuši špaktelēt sienas. Apskatot visas telpas, jāatzīst, ka dzīvoklis ir nodzīvots, kā tautā saka, “līdz kliņķim”. Visupirms acīs krīt savu laiku nokalpojusī elektrības instalācija, vecie padomju laika koka logi rāmjos turas uz godavārda, griesti ir nolupuši, koka grīdas – bez krāsas. Vannas istaba un virtuve arī izskatās, maigi izsakoties, kā pēc kara. Vārdu sakot, bez pamatīga remonta dzīvot te nav iespējams.
Likums paredz, ka bāreņi, sasniedzot 18 gadu vecumu, pašvaldībai, kurā ir deklarēta viņu dzīvesvieta, ir jānodrošina ar dzīvojamo telpu. Diāna pilngadīga kļuva 2016. gada 31. janvārī, un tikai tagad viņai izdevies tikt pie sava dzīvoklīša. Jautājums tikai – kāda. Pirms tam pašvaldība pēc pašas jaunietes lūguma viņai piešķīra dzīvokli Valkas pagasta Sēļos, bet, audžumammas Ingrīdas Gūtmanes atrunāta, meitene šo piedāvājumu nepieņēma. Iemesls – sliktā sabiedriskā autobusu satiksme, jo Diāna mācās Smiltenes tehnikumā. Ir saprotams, kāpēc Diāna sākotnēji vēlējās dzīvot Sēļos, jo te dzīvo meitenes draugs Māris. Viņš atstāja visnotaļ pozitīvu iespaidu, jo abi jaunieši ir ne tikai apņēmības pilni uzsākt pastāvīgu dzīvi, bet paši arī izremontēt savu māju. To apliecina kaut vai tas, ka pamazām sākuši jau kaut ko darīt. Tikai viens bet – viņi aprēķinājuši, ka remontam būs nepieciešama itin pieklājīga naudas summa, kuras viņiem “uz sitiena” nemaz nav. Diāna stāsta, ka viņa kā bārene mēnesī saņem aptuveni 300 eiro. Tā ir nauda, lai sevi nodrošinātu ar pārtiku, nopirktu apģērbu un segtu mācīšanās izdevumus. Māris strādā algotu darbu, bet nesaņem tik lielu algu, lai spētu pats saviem spēkiem pavilkt tik lielu finansiālo slogu kā dzīvokļa remontu. Ko darīt?
Nevienaldzīgie un sabiedriski aktīvie kaimiņi nolēma sniegt savu atbalstu, aicinot talkā “Ziemeļlatviju”, jo atzīstas, ka regulāri lasot avīzīti, viņiem šķiet, ka visas problēmas, kuras apraksta “Ziemeļlatvijā”, ātrāk vai vēlāk tiek atrisinātas. Cilvēki uzskata, ka pašvaldības institūcijām nereti pietrūkt prasmes vai vēlmes komunicēt ne tikai savā starpā, bet arī ar cilvēkiem. Lielā mērā to pierāda arī šis gadījums.
Rindā gaida
ap 200 dzīvokļu gribētāju
Novada domes Dzīvokļu komisijas sekretāre Līga Metuzāle informē, ka bāreņi tiek uzņemti 1. kārtas dzīvokļa rindā. Turpat tiek uzņemtas arī maznodrošinātas personas, kuras atgriežas no ieslodzījuma, un arī viņiem pašvaldībai ir jāgādā par dzīvojamās platības nodrošināšanu. L. Metuzāle uzskata, ka novada dome ir bijusi pretimnākoša D. Cibuļskai, apmierinot viņas vēlmi īrēt pašvaldības dzīvokli Valkā, nevis Vijciema pagastā, kur ir deklarēta viņas dzīvesvieta. L. Metuzāle stāsta, ka, tiekoties ar potenciālajiem dzīvokļu īrniekiem, jau kā pantiņu skaita, kas vispirms viņiem jāapskata, vai dzīvoklis apmierina un ja apmierina, tad jādodas pie SIA “Valkas namsaimnieks”, lai vienotos, kādu palīdzību remontam sniegs apsaimniekotāji. Pašvaldības darbiniece atzīst, ka eiroremonts gan netiks nodrošināts, bet jebkura palīdzība ir vērā ņemama. Viņa stāsta, ka Valkā ir ļoti maz brīvu dzīvokļu un tie ir sliktā stāvoklī. Pašlaik vispārējā rindā ir iestājušies apmēram 200 valcēniešu, kuri gaida, lai pašvaldība piešķirtu dzīvokli. Gadā pie tādas izdevības tiek vien aptuveni 40 rindā stāvētāju. Pie dzīvokļa iespējams tikt arī tad, ja cilvēks ir nonācis stihiskas nelaimes gadījumā.
Apsaimniekotāji
ir gatavi palīdzēt
Kā zināms, pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimnieko SIA “Valkas namsaimnieks”. Sazinājāmies ar valdes locekli Ivo Meļķi. Viņš jau bija informēts, ka novada dome decembra beigās ir izlēmusi par dzīvokļa piešķiršanu bārenei D. Cibuļskai. Taču viņš bija izbrīnīts, kāpēc īrniece pirms remontdarbu uzsākšanas saviem spēkiem nav vērsusies pēc palīdzības “Valkas namsaimniekā”. Amatpersona sola, ka pēc tam, kad jaunā īrniece būs ieradusies, viņi kopā dosies apskatīt dzīvokli un nolems, kas nepieciešams, lai to savestu pienācīgā kārtībā. Protams, no apsaimniekotāju puses eiroremonts netiek solīts, bet nomainīt santehniku, pārvilt elektroinstalāciju un izdarīt vēl citus darbus, tas viss esot sarunājams un izdarāms. I. Meļķis atgādināja, ka pēdējā laikā tiem īrniekiem, kuriem pašvaldība piešķīrusi dzīvokļus, kuros ir nepieciešams remonts, vienmēr ir palīdzējusi ar meistariem un celtniecības materiāliem. I. Meļķis atcerējās arī pavisam neseno gadījumu, kad pēc “Ziemeļlatvijas” publikācijas par jaunu sievieti ar mazu bērnu, kuri dzīvoja īres dzīvoklī visnotaļ necilvēcīgos apstākļos, pašvaldība ārpus kārtas piešķīra vienistabas dzīvoklīti, to kapitāli izremontējot. Pirms tam dzīvoklī bija redzamas tikai betona sienas un arī te nevarēja uzreiz dzīvot. Uz jautājumu, kāpēc apsaimniekotāji jau pirms dzīvokļu piešķiršanas tos neizremontē, I. Meļka prakse liecina, ka ne vienmēr īrnieki ir mierā ar šādu remontu, piemēram, tikko izlīmēto tapešu dizainu. Redzot, ka izremontētais dzīvoklis tiek pārremontēts, pēc I. Meļķa domām, tā būtu lieka naudas izšķiešana. Ekonomiskāk ir vienoties ar īrnieku, mēģinot saskaņot vēlmes un gaumi, un tad sākt remontdarbus.
I. Meļķim vienojoties ar novada domes izpilddirektora vietnieku Gunti Bašķi, nolemts, ka D. Cibuļskai piešķirtajam dzīvoklim tiks nomainīti logi un ārdurvis, savesta kārtībā elektroinstalācija un santehnika, kā arī sagādāti remontam nepieciešamie materiāli. Lai gan jaunie cilvēki ir apņēmības pilni paši remontēt savu mājvietu, ja būs nepieciešams, apsaimniekotāji palīdzēs arī ar zinošu darbaspēku. Jāpiebilst, ka dzīvokļa remonts tiek veikts par novada domes naudu.
