Sajūtot cilvēku klātbūtni, melnie lauči, baltās pieres un knābja dēļ dēvēti arī par popiem, ātri pazuda niedrēs un vairs nerādījās.
Sajūtot cilvēku klātbūtni, melnie lauči, baltās pieres un knābja dēļ dēvēti arī par popiem, ātri pazuda niedrēs un vairs nerādījās.
Sedas purva ūdens klajumos palika vien paugurknābja gulbju ģimenes. Ignorējot cilvēkus ar binokļiem putnu vērošanas tornī un laivās, vecāki vadāja šurpu turpu pelēkos jaunuļus. Ik pa brīdim kāds no gulbjiem bāza galvu ūdenī un meklēja ēdamas ūdenszāles.
Atsaucoties Latvijas Ornitoloģijas biedrības aicinājumam vērot putnus Sedas purvā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, ieradās 30 cilvēku: no Valkas, Smiltenes, Blomes, Valmieras, Cēsīm, Rīgas, Baldones, Jelgavas. Viņu vidū bija ģimenes ar maziem bērniem. “Četru gadu laikā šis ir vislielākais apmeklētāju skaits putnu dienās Sedas purvā. Turklāt lielākā daļa no viņiem te bija pirmo reizi,” stāsta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas dabas aizsardzības daļas vadītājs Aldis Liepiņš.
6. un 7. oktobrī Latvijā jau 13. gadu tika rīkotas starptautiskās putnu vērošanas dienas. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicināja cilvēkus doties dabā, vērot putnus un paziņot tai par saviem vērojumiem. Visi organizētie pasākumi bija bez maksas. Ekskursijas vadīja pieredzējuši putnu vērotāji.
Valkas rajonā putnu vērošanas dienas tradicionāli notiek Sedas purvā. Purva augstākajās kūdras ieguves vietās, kur ir stāvošs ūdens, ieviesušās niedres un vilkvālītes un izveidojies izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai.
Atšķirībā no iepriekšējiem rudeņiem šoreiz purva ūdens klajumi bija salīdzinoši tukši un klusi, un dažbrīd par putnu vērotāju mērķi kļuva laivās sēdošie makšķernieki. Par gājputniem, neskaitot gulbjus, atgādināja vien baltpieru zosu kāsis ar aptuveni 60 putniem – vienīgais, kurš trijās stundās laidās pāri purvam. “Esam ieradušies par ātru. Vakarā te lejā laistos dzērves un zosis,” pieļauj grupu pavadošā putnu vērotāja Īrisa Mukāne.
Tomēr pievakarē, aizpildot anketas, kopā tika novērots gana daudz: 17 paugurnkābja gulbji, 13 lauči, lielā zīlīte, pelēkā zīlīte, divi sīļi, pelēkā vārna, žagata, zilzīlīte, zosu kāsis un pāris cekulpīļu. Daži dzirdēja dziedam čunčiņu.
Ar redzēto un piedzīvoto ir apmierinātas 13 gadus vecās valcēnietes Lauma Lelle, Elīna Bērziņa un Zaiga Zvaigzne un 15 gadu vecā Baiba Kalvāne. “Tieši pretī mūsu laivai peldēja liels gulbis. Ar tālskati tālumā redzējām lauci. Salasījām gulbju spalvas,” iespaidos priecīgi dalās meitenes, tikko piestājušas krastā pēc izbrauciena ar laivu, un ir pateicīgas savai mazpulka skolotājai Ingai Alksnei par uzaicinājumu piedalīties. Elīna un Zaiga vēroja putnus Sedas purvā jau otro reizi. Pērn esot pamatīgi lijis lietus, un nācies slēpties zem torņa, toties putni redzēti vairāk.
Šoruden vistālāko ceļu uz putnu vērošanu Sedas purvā mēroja gados jauni jelgavnieki Lāsma Dārzniece un Kaspars Zaķis. “No rīta nogulējām braucienu uz Teičiem, kur gribējām redzēt dzērves. Pēcpusdienā tuvākā vieta bija Ķemeru purvs, taču tur esam bijuši daudzas reizes. Gribējām kādu vietu, kur varētu būt interesanti, un neesam vīlušies. Šodien dzirdējām daudzas lietas, kuras nezinājām,” stāsta jaunieši.
Putnu vērošanas dienas Sedas purvā rīkoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu.
