Visiem uzņēmumiem, kuri savus notekūdeņus ievada Smiltenes pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, no 1. oktobra jārēķinās, ka pašiem var nākties desmitkārtīgi maksāt par virsnormas piesārņojumu.
Visiem uzņēmumiem, kuri savus notekūdeņus ievada Smiltenes pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, no 1. oktobra jārēķinās, ka pašiem var nākties desmitkārtīgi maksāt par virsnormas piesārņojumu.
Dabas resursu nodokli par kanalizācijas notekūdeņu ievadīšanu Abula upē maksā Smiltenes pilsētas pašvaldības uzņēmums SIA “NKUP” – Brutuļu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotājs, un tam arī attiecīgi ar savu maku jāatbild par upes piesārņošanu.
Par pārkāpumu – desmitkārtīga nodokļa likme
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, – konstatēts, ka Smiltenes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas netiek galā ar tajās ievadīto piesārņojumu tāpēc, ka pilsētā ir palielinājies ražošanas notekūdeņu apjoms un uzņēmumi Brutuļu iekārtām piegādā piesārņotus notekūdeņus, neveicot priekšattīrīšanu. SIA “NKUP” pilsētā apzinājusi pavisam 15 uzņēmumus, kuri potenciāli varētu būt lielākie notekūdeņu piegādātāji Smiltenes centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Galvenokārt tie ir pārtikas ražošanas vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.
Valmieras reģionālā vides pārvalde, veicot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par konstatētajiem attīrīšanas iekārtu pārkāpumiem un virszemes ūdeņu (Abula upes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, jau nosūtījusi materiālus valsts policijai, lai konstatētu, vai ir izdarīts noziedzīgs nodarījums pret vidi.
Likums par dabas resursu nodokli nosaka: par vidē emitēto piesārņojumu virs limitos noteiktā apjoma nodokli aprēķina, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā. SIA “NKUP” līdz šim ik ceturksni dabas resursu nodoklī samaksājusi vidēji četrus tūkstošus latu.
Naudu prasīs notekūdeņu piegādātājiem
SIA “NKUP” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis atzīst, ka uzņēmumam lielāks dabas resursu nodoklis tiks piemērots jau aprēķinos par šā gada trešo ceturksni. Konkrētu summu viņš vēl nevar nosaukt, jo limits pārsniegts tikai attiecībā uz vienu rādītāju – ķīmisko skābekļa patēriņu.
Smiltenes domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis jau pievērsis pilsētas deputātu uzmanību šai problēmai, norādot, kas gaida uzņēmumu, ja tam regulāri par virslimita piesārņojumu būs jāmaksā ar vairākiem cipariem rakstāmas summas.
Ņemot to vērā, Smiltenes pilsētas dome nolēmusi pielietot paaugstināto tarifu uzņēmumu novadītajiem notekūdeņiem, pamatojoties uz likumu par dabas resursu nodokli un uz Ministru kabineta noteikumiem par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību un par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī.
Smiltenes pilsētas dome nolēmusi no 2007. gada 1. oktobra atbilstoši likumdošanai noteikt notekūdeņu piegādātājiem notekūdeņu piesārņojuma paaugstinātā tarifa likmes, kuras ir 10 reizes augstākas par attiecīgām piesārņojuma pamatlikmēm. Tas attiecas uz konkrētiem rādītājiem: suspendētām vielām, ķīmisko skābekļa patēriņu, kopējo slāpekli un kopējo fosforu. Līdzīga pieredze ir jau citās pilsētās.
Ja notekūdeņus nepieņems, ražošana jāierobežo
Ir izveidota komisija, kura apseko un kontrolē tos uzņēmumus, kuri ir lielākie ražošanas notekūdeņu radītāji un novadītāji centralizētā kanalizācijas sistēmā. Komisijā darbojas Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis, SIA “NKUP” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis un viņa vietnieks Andrejs Ozols.
Analīzēm jau paņemti notekūdeņu paraugi gandrīz visos apzinātajos 15 uzņēmumos. “Analīzes atklāja, ka visu pārbaudīto uzņēmumu notekūdeņos piesārņojums pārsniedzis normu. Tāpēc uzņēmumu pārstāvjus 12. oktobrī aicināsim uz sanāksmi Smiltenes domē,” informē R. Melderis.
Smiltenes domes izpilddirektors Uldis Rudzītis atzīst, ka daudzi uzņēmumi pārbaudes uztver ar sapratni. “Uzņēmējiem arī jārēķinās ar to, ka pirmo reizi “NKUP” var izsūtīt brīdinājumu, konstatējot piesārņojumu virs normas. Taču, ja nesekos reāla darbība notekūdeņu plūsmas normalizēšanai, tad “NKUP” var atteikties pieņemt uzņēmuma notekūdeņus. Uzņēmumam tas savukārt draud ar darbības ierobežošanu vai pat pārtraukšanu. Taču nav pieļaujams, ka dažu ražotņu dēļ nefunkcionē pilsētas attīrīšanas iekārtas,” skaidro U. Rudzītis.
