Saeima ir noraidījusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu piešķirt bijušajiem leģionāriem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Saeima ir noraidījusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu piešķirt bijušajiem leģionāriem nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Vēl 1998. gadā Saeima par leģionāriem pieņēma deklarāciju, ka rūpēsies par nacionālo karavīru goda un cieņas aizskaršanas novēršanu. Kārtējo reizi atklājas, ka vārdi nesaskan ar darbiem. Protams, tagad ir cits deputātu sastāvs, bet, ja Saeima kā struktūra ir kaut ko apņēmusies, tad tai solījumi jāpilda. Ja pretošanās kustības dalībnieki nav leģionāri, no kuriem daudzi pēckara gados, kad hitleriskā Vācija bija jau sagrauta, kļuva par nacionālajiem partizāniem un cīnījās pret komunistisko režīmu, tad jautājums – kas tad ir šie pretošanās dalībnieki un vai mums tādi vispār ir. Tā vien šķiet, ka tagadējai varas elitei vislabāk patiktos, ja tādu tiešām nebūtu. Bailes no Kremļa dusmām un darbībām, kas šīs dusmas varētu izsaukt, ir tik lielas, ka aizpērn, nospļaujoties par nieka latviešu tautiņas protestiem, varasvīri 16. martā ap Brīvības pieminekli aplika žogu. Ka tikai Maskavā visi būtu apmierināti. Iztapšanas smaka nāk arī no pašreizējās cenšanās ātrāk pabeigt robežlīguma stāšanās spēkā procedūru, negaidot Satversmes tiesas lēmumu.
Leģionāri ir mūsu tautas varonības un izturības paraugs. Noliedzot to, mēs atņemam jauniešiem vēlmi kļūt par patriotiem. Tad nav ko raudāt, ka mūsu jaunatnei trūkt patriotisma, jo tas nekādā vērtē nav arī parlamentā.
