Gluži neitrālas dabas norises tomēr spēj ietekmēt cilvēka pašsajūtu ne tajā labākajā virzienā. Saīsinoties gaišajam diennakts periodam, palielinoties mākoņu daudzumam un nokrišņiem.
Gluži neitrālas dabas norises tomēr spēj ietekmēt cilvēka pašsajūtu ne tajā labākajā virzienā. Saīsinoties gaišajam diennakts periodam, palielinoties mākoņu daudzumam un nokrišņiem, jutīgākas būtnes rudenī var kļūt par vieglu upuri drūmām domām vai pat depresijai.
Atzīmējot 10. oktobrī Pasaules garīgās veselības dienu, katram ir vērts pārskatīt savu profilakses arsenālu.
Zaudējot līdzsvaru, sarūk kvalitāte
“Ja nav iekšējas un ārējas harmonijas – saskaņas ar sevi un saskaņas ar apkārtējo pasauli, rodas disbalanss, traucējumi, no kuriem viegli var attīstīties neirozes un depresija,” atzīmē psihiatre Helēna Dzicēviča. Iesākumā, kad neiroze vai depresija nav izteikta, tās mazina dzīves kvalitāti – ikdiena kļūst it kā smagāk panesama, grūtāk paciešama.
Līdzsvars ir nepieciešams dažādās jomās: līdzvērtīgas attiecības ģimenē, daudzpusīga emocionālā dzīve, darba un brīvā laika kopsakarības, vienāda uzmanība un rūpes par ķermeņa un dvēseles stāvokli.
Ārste atzīst, ka pati pēc darba labprātāk izvēlas mieru un klusumu, pastaigas dabā. Citi, vienmuļākas profesijas pārstāvji, parasti dod priekšroku aktivitātēm, kas saistītas ar komunikāciju, intensīvu darbību. Saspringta dienas grafika īpašniekiem sevišķi svarīgi būtu nosargāt miega kvalitāti un nenovērtēt par zemu ērtas gultas un piemērotas guļamistabas nozīmi – liela nozīme ir ne tikai miega daudzumam, bet arī tā kvalitātei. Savā ārsta praksē viņa novērojusi, ka cilvēki arvien biežāk sūdzas par miega traucējumiem, bet hroniska neizgulēšanās ir viens no riska faktoriem.
Veselā miesā arī gars mazāk slimo
Pārāk intensīvs dzīves ritms ir tikpat kaitīgs kā pārāk vienmuļš, monotons. Atpazīt un novērtēt savus ieradumus, dzīves kvalitāti ir viens no pirmajiem soļiem, lai kaut ko mainītu. “Vajag atrast to, kā dzīvē pietrūkst, aizpildīt, un rezultāti nebūs ilgi jāgaida,” iedrošina ārste. Ja cilvēkam nav spēka kaut ko darīt vai mainīt, iespējams, jau ir jāvēršas pēc padoma pie speciālista. Miesa un gars ir cieši saistīti, turklāt ietekme pastāv abos virzienos.
H. Dzicēviča šovasar ievērojusi interesantu lietu – pludmalē bija maz cilvēku, kuri atpūtās sportojot, peldoties u.tml. “Agrāk bija kustīgāki. Tagad peldēties neiet, jo auksts. Visiem auksts. Jūra taču tāda ir bijusi vienmēr.” Ja cilvēks regulāri un pietiekami kustas, viņam ir labāka asinsapgāde, vielmaiņa, organisma apgāde ar skābekli, viņš “neiesūno” arī domās un izjūtās. Un otrādi – kustīgs un nodarbināts prāts gādā par enerģiju ķermenim. Savukārt hronisks stress, ilgstoši ignorētas vai neproduktīvi risinātas problēmas, ko nevar sataustīt, ar laiku var sagādāt asi izjūtamas slimības – kuņģa kaites, asinsspiediena kāpumu vai sirdsdarbības kūleņus.
Var startēt sekmīgi visos līmeņos
Nereti speciālistu palīdzība tiek meklēta tikai, kad cilvēks pats vairs netiek galā, taču arī garīgās veselības profilaksei ir vairāki līmeņi.
Primārā profilakse ietver vispārēju garīgās veselības veicināšanu un stiprināšanu. “Svarīgs jau pats sākums – kas tiek audzināts, kāda ir nostāja ģimenē. No tā atkarīgs, cik stiprs kā personība izaugs bērns, kādus pašaizsardzības mehānismus viņš izvēlēsies. Humors noteikti ir viens no veselīgākajiem,” uzsver H. Dzicēviča.
Otrs līmenis – sekundārā profilakse – ir tad, kad jau parādās pirmie signāli par to, ka, iespējams, kaut kas nav kārtībā. Miega traucējumi, nepamatota trauksmes izjūta, straujas garastāvokļa svārstības, kam nevar rast skaidrojumu. Šajā brīdī būtu svarīgi pamanīt pārmaiņas un tās apturēt, nepieļaut problēmu saasināšanos. “Ja ir laba ģimene, uzticami draugi, parasti pats var savākt sevi kārtībā. Cilvēks taču ir socializēta būtne – viņam nepieciešamas attiecības, kas garīgi piepilda, nevis iztukšo,” atgādina H. Dzicēviča.
Veidojot un izvēloties vidi ap sevi, jānodala, ko var mainīt pats un kam ir nepieciešams pārējo – kaimiņu, darba kolēģu utt. – atbalsts. Savs līmenis garīgās higiēnas jomā ir katram pašam, bet savs vārds jāteic arī pat valdībai, atgādina psihiatre. Kā pozitīvu faktu viņa vērtē nesen veiktās izmaiņas darba likumdošanā, kas kā darba vides riska faktoru paredz arī mobingu vai bosingu – psiholoģiski vardarbīgu priekšnieka vai kolēģu uzvedību.
