Alda Lucko
EŅĢELĪT, BALTAIS
Klusā, svētā Ziemsvētku nakts
Pār mūsu pilsētas jumtiem nolaižas.
Spīd logā svecīšu liesmiņas,
Pa radio dzied Ziemsvētku dziesmiņas.
Balts eņģelīts pie katra mums nolaižas,
Lai vēlētu katram daudz laimītes,
Viņš bēdās un priekos stāv mums klāt
Un visus mūs gudri prot mierināt.
Eņģelīt, baltais, savus spārniņus kļauj,
Sirsnīgā lūgšanā plaukstiņas skauj.
Lai mīlestības pilns ir Ziemsvētku laiks,
Ko sirsniņās visiem mums atstāj šī nakts.
Smaida Maskina
BALTĀ ZIEMAS NAKTĪ
Baltā ziemas naktī,
Mēnestiņš ar aci miedz.
Debesīs zvaigznītes
Gaišu gaismiņu dedz.
Istabā smaržo pēc svētkiem,
Pēc piparkūkām
Un māmiņas rūpēm.
Mazliet pēc skuju smārda,
Kad eglītē svecītes žūžo.
Viss ir saposts un svētkiem sagatavots,
Tikai bērniem kaut kā vēl trūkst…
Skrien tie pie loga, vēro ceļu,
Vai pa to parādīsies brīnums kāds?
Un tiešām brīnums notiek!
Notiek brīnums tāds,
Nāk pa ceļu vectētiņš šāds:
Sirmu bārdu, sniegains viss,
Lielu maisu sev plecos cēlis
Salavecītis –
Ko Ziemassvētkos visi sagaidīt vēlas.
Dzintra
* * *
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Nākat jūs ar cerību,
Viss tik gaišs un priecīgs ir,
Guntiņas deg koši.
Varam priecāties par dabu,
Jo tā vienmēr sniedz mums labo.
Eglīti tik krāšņu, spožu,
Zaļām skujām, rotām klātu.
Atliek mums tik vēlēties
Dāvanu vislabāko ‒
Veselību pašiem sev,
Mieru visai pasaulei.
Diāna Prikule
* * *
Tas gaišums, ko redzi
sev apkārt,
Nav tikai sniega baltā sega,
Kas visu ieskāvusi.
Tas gaišums šajos svētkos
Ir mīļu cilvēku klātbūtne.
Un no viņu sirdīm
kvēlās uguntiņas,
Kas nav jāmeklē sveču gaismā,
Bet ko var sajust ar sirdi.
Tas ir tas skaistums,
Ko meklē sirds šajos svētkos,
Nav jāmeklē kaut kur tālumā,
Lai saprastu, ka skaistums
top tepat,
Sanākot kopā mīlošām sirdīm.
Iveta Reinsone
* * *
Šovakar aizdegšu
divas baltas sveces.
Vienu Tev, draugs,
Tavam priekam un laimei,
Tavai dvēseles gaismai.
Vai otru sveci sev?
Nē, otro es degšu
uzticībai un draudzībai,
lai mūžam svētas un tīras
šīs jūtas vieno un sasilda mūs.
Valda Lārmane
* * *
Es gaidu Ziemassvētkus
Ar eglīti un svecītēm,
Kas spoži, spoži mirdz.
Tā rotāta kā princese
Visiem pretī spīd.
Zem eglītes dāvanas,
Kas domātas ir mums,
Jo skaistus dzejoļus
Mēs visi skaitīsim.
Regīna Melzoba
CIK KLUSI SNIEG…
Cik klusi snieg…
Balts klusums dvēselē.
Pār pasauli miers
Un Dievišķais mirdzums
Klājas liegi un klusi.
Visapkārt balts,
Un leduspuķes rūtīs.
Tai katrai savs īpašais
Dieva pieskāriens.
Piespied seju savu
Pie loga rūts.
Ieskaties leduszieda
Sirdī!
Kāds netverams skaistums!
Kāda brīnišķa Mākslinieka
Roka to veidojusi,
Ar savu pieskārienu
Padarot tik skaistu,
Ka acis iemirdzas priekā!
Cik klusi snieg,
Snieg un snieg…
Ira Ērmane
VĒLĒŠANĀS
Aizved mani,
Kur sākās reiz viss,
Kur pasaulei pretim
Pirmais solis ir likts.
Aizved mani,
Kur vēl brīnumi mīt,
Kur tik balts vēl
Sniegs pirmais krīt.
Kur eglīte zaļa
Skuju rūgtumā smaržo
Un svecīšu liesmiņas
Brīnumus stāsta.
Kur piparkūkām
Garša tik salda
Un konfekšu bārkstīs
Rotājas rītausmas blāzma.
Aizved mani
Uz zemi tur tālo,
Kur sniegpārslas viegli
Griezdamās lido.
Kur lēnajā ritumā
Apstājies laiks
Un klusuma stīgās
Viegli ietrīsas sirds.
Mārīte
* * *
Jau koki kaili,
Bet vēji jau auro,
Drīz uzsnigs sniegs
Un drūmumu segs.
Taps gaišākas domas,
Sirds sirdi sāks meklēt ‒
Jūtu vēsums lai kustu
Kā sniegpārsla delnā!
Ziemassvētki durvis vērs,
Dievs tad mūsu darbus svērs.
