Ziemassvētki un gadu mija nav tikai kārtējie svētki, kad domājam, kā svinēt, ko dāvināt, tas ir laiks, kad mazliet nopietnāk jāpadomā un jāpavērtē, kā dzīvojam un vai vispār dzīvojam. Ļoti daudz dzird runu, ka Latvijā jau cilvēki nedzīvo, bet eksistē vai izdzīvo, ar to domājot, ka par maz mums ir naudas, jāskaita un jādomā, ko varam vai nevaram atļauties. Mazas algas, mazas pensijas. Bet esmu dzirdējusi arī teicienu – kaut vienīgais, kas tev dzīvē trūkst, ir daudz naudas. Patiešām?! Tas ir kā ar veselību, ģimeni, ikdienu. Tas, kas mums ir, it kā ir pašsaprotami, un mēs kārojam to, kā pietrūkst. Un vairumā gadījumu kaut ko par naudu pērkamu. Vai veselie priecājas, ka ir veseli? Paēdušie, ka ir ēduši? Par veselību mēs nedomājam līdz brīdim, kad paši vai kāds tuvs cilvēks nopietni un smagi saslimst. Tad pazūd vaimanas, cik atkal viss dārgs, cik valdība slikta, cik deputāti nelietīgi, ka gribas nopirkt to vai šo, bet man jau nav tik daudz naudas. Tad paceļam acis uz augšu un lūdzam – Dievs, palīdzi! Tad domājam, nekam nav nozīmes, tikai lai esmu vesela, lai mans tuvinieks izveseļojas. Pat ja ikdienā Dievu nepieminam, it kā pat īsti neticam, grūtā brīdī mēs viņu lūdzam. Jo tikai tad, kad patiešām ir grūti, kad dzīvē ienāk sāpes, zaudējumi, nelaime, mēs saprotam, kas ir tas svarīgākais, par ko izmisumā lūdzam, ticam un ceram, un to nevar nopirkt par naudu. Reizēm, klausoties cilvēku gaudās par slikto dzīvi, patiešām gribas kliegt – apdomā, ko tu runā. Kaut vienīgais, kā tev pietrūkst, ir vairāk naudas. Jo viss pārējais tev ir. Pats vērtīgākais un svarīgākais tev ir, bet tu to neredzi. Kaut nevienam cilvēkam nebūtu jāpiedzīvo sāpes, zaudējumi, slimības, lai saprastu – es taču varēju dzīvot priecīgāk un laimīgāk, bet visu to laiku, kad biju vesels, man bija ģimene, darbs, tikai domāju, ka man tik daudz kā trūkst. Novērtējiet to, kas jums ir – savus dzīvos vecākus, savus bērnus, kas rada raizes, savu darbu un mazo algu, savu māju, svētku maltīti, pat savu vecumu un to, cik daudz esat mūžā piedzīvojuši, ka bērni piezvana, kaimiņi apjautājas, kā klājas. Novērtējiet kopā būšanu ar saviem mīļajiem. Novērtējiet, jo tā visa kādu dienu vairs nebūs. Nav tāda burvja, kas jums ar garantiju sagādās dzīvi bez sāpēm un zaudējumiem, jo tā šī pasaule ir iekārtota. Tāpēc dzīvojiet ar prieku šo dienu. Šo svētvakaru.
