Vēl pirms mēneša Smiltenē vietējā pašvaldība un simtiem iedzīvotāju svinīgajā Lāčplēša dienas pasākumā baznīcā iesvētīja un cildināja lielizmēra Latvijas karogu, ko pēc tam 35 metru augstā mastā uzvilka Jāņukalna augstākajā vietā. Līdzīgi notika arī Valkā. Tagad monumentālais karogs, kura idejas autors ir biedrība “Latvijas Karogs”, nokļuvis mediju uzmanības lokā.
Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto” 4. decembra sižetā ziņoja, ka pretēji iepriekš solītajam biedrība iemanījusies par pašvaldību un valsts naudu uzstādīt lielizmēra karogus Latvijas pilsētās, tostarp Smiltenē un Valkā. Neilgi pēc tam savas pārdomas pauda arī viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā Andris Pauls-Pāvuls, vēršot sabiedrības uzmanību ne vien uz pašvaldības līdzekļu nelietderīgu izlietojumu īstenojot karoga projektu, bet arī norādot uz lielizmēra karoga neproporcionālo mastu Smiltenē, nosaucot to par monstru un mudinot Smiltenes novada domi nekavējoties novērst tehniskas kļūdas par biedrības “Latvijas Karogs” vai Nacionālās apvienības līdzekļiem.
Masts kā ceha apkures dūmenis?
“Kopš 2014. gada Ginesa rekords karoga masta augstumam pieder Saūda Arābijai – Džedā tas slienas 171 metra augstumā, pirms tam rekordiste bija Tadžikistāna – Dušanbē karoga masts ir 165 metrus augsts, kura 2011. gadā atņēma rekordu Azerbaidžānai. Tā varētu turpināt. Nevienas uz rietumu vērtībām balstītas valsts! Šogad monumentālais karogs tika svinīgi pacelts 11. novembrī, līdz šim Latvijas augstākajā karoga mastā (35 metri) Smiltenes pilsētas Jāņukalna priedēs, tā pārspējot Nebeļicā, Kijevas rajonā, Ukrainā, 2014. gadā uzstādīto 31 metru augsto karoga mastu. Patiesības labad jāpiezīmē, ka Smiltenes karoga masts, atšķirībā no Nebeļicas un austrumzemju dižmastu slaiduma, savā proporcionalitātē vairāk atgādina kāda ceha apkures dūmeni – tas arī, manuprāt, būtu vienīgais loģiskais skaidrojums šī izstrādājuma monumentālismam,” saka A. Pauls-Pāvuls.
Šajā jautājumā A. Pauls-Pāvuls konsultējies ar Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieci Ramonu Umbliju, kura viņam vēstulē situāciju ar Smiltenes karoga mastu raksturojusi šādi: “…karoga masts un īpaši tā “galotne”, kura ir vizuāli cieši saistīta ar pašu karoga izskatu, nav proporcionāli izlīdzsvarota un mākslinieciski atrisināta. Šādu objektu realizācijā būtu iesaistāmi profesionāļi, kas lielgabarīta priekšmetus spēj uzkonstruēt un realizēt estētiskā vienotībā atbilstoši objekta funkcijai – šajā gadījuma valsts simbola – karoga mastam.”
Ministru kabineta Valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi nosaka karoga masta izgatavošanas prasības – garums un diametrs ir proporcionāls karoga izmēram, karoga masts ir taisns un gluds un tā augšējā galā var būt dekoratīvs lodveida vai sīpolveida uzgalis. “Nestrīdoties par proporcionalitātes izjūtu, acīm redzami Jāņkalna masta T veida dīvainais uzgalis neatbilst noteikumiem. Par šo noteikumu neievērošanu personas saucamas pie atbildības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, bet šo noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldības. Šai situācijai ir negatīvas blaknes. Lokāli – turpmāk Smiltenes novada Administratīvajai komisijai būs problēmas piemērot sodu par karoga zaimošanu, to lietojot, piemēram, ar slotas kātu, jo pati pašvaldība neievēro noteikumus,” saka A. Pauls-Pāvuls.
“Protams, uz Smiltenes baznīcu sprediķot atbraukušais Nacionālās apvienības deputāts Kols par šo “monumentu” nemaksāja – smilteniešiem tas pagaidām bez proporcionālas izlīdzsvarošanas jau ir izmaksājis 38376,12 eiro. Un tas vēl nav viss. Tas ir tikai sākums! Smiltenē 11. novembrī svinīgi pacelto karogu noņēma defekta novēršanai jau 25. novembrī. Turpmāk pašvaldībai būs mācība – rezervē turēt vismaz divus karogus. 3×6 metru poliamīda karoga cena “Daiļradē” ir 138,74 eiro, kam vēl jāpieskaita darbinieku izmaksas karoga uzmanīšanā un mainīšanā,” noskaidrojis A. Pauls-Pāvuls.
Aicina atturēties citas
pašvaldības
Viņš uzskata, ka citām pašvaldībām, jo īpaši Rīgai, vajadzētu atturēties no šīs mūsu klimatiskajos apstākļos plānprātīgās austrumzemju sacensības. “Vismaz es nevaru iedomāties, kā reizi mēnesī uz AB dambja (neuzkrītoši) tiks mainīts 10×20 metru liels karogs un kā mainītāji rīkosies, kad salijis karogs sasals un sabirs gabalos. Eiropā līdz šim ir bijis tikai viens, kurš pārlieku aizrāvās ar karogiem, – Ādolfs Hitlers. Neapkaunosim Latviju simtgadē ar tukšu urrāpatriotismu par pašvaldību līdzekļiem,” norāda A. Pauls-Pāvuls.
Nevienā brīdī nav plānojusi
Intervijā “Ziemeļlatvijai” Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis apgalvo, ka ne vienā brīdī pašvaldība nav plānojusi karoga mastu un pašu karogu iegādāties par biedrības “Latvijas Karogs” līdzekļiem. Biedrība neko tādu arī neesot solījusi un piedāvājusi.
“Mēs pie šīs idejas sākām strādāt pirms diviem gadiem. Vienīgā saskarsme ar biedrību bija saistīta ar pašu ideju par monumentālajiem karogiem visās pilsētās uz Latvijas simtgadi, kad viņi viesojās Smiltenē un prezentēja ieceres, kā arī publicitātes sakarā, kad devām informāciju mājaslapai par procesu Smiltenē. 2015. gada pašvaldības budžetā tika paredzēta nauda masta būvniecībai. Sākumā plānojām mastam izmantot vienkāršākas konstrukcijas, bet, mainoties būvniecības likumam, prasības pieauga. Mums bija projektētājs, kas karoga mastu projektēja atbilstoši Smiltenes specifikai – kalna gals, augstāks par priedēm, ievērojot normatīvos aktus un likumdošanu,” atklāj Smiltenes novada mērs.
G. Kukainis nepiekrīt pārmetumiem par karoga masta tehnisko izpildījumu un vizuālo izskatu. Mērs vēlas pateikt lielu paldies visiem tiem cilvēkiem, kas šo pašvaldības paveikto novērtē, jo, viņaprāt, tieši pašvaldībai ir jābūt tai, kas veicina Latvijas simbolikas atpazīstamību un godāšanu mūsu novada iedzīvotāju vidū.
Oficiālu iesniegumu
dome nav saņēmusi
“Gribētos ticēt, ka šie spriedēji ir inženieri un ar tehniskām zināšanām. Ja runā par neatbilstību Latvijas Republikas likumdošanai, tad gribētu redzēt precīzi, kuram punktam masts neatbilst. Līdz šim domē neviens oficiāls iesniegums saistībā ar monumentālo Latvijas karogu nav saņemts. Tā ir monumentāla būve, kas atrodas Jāņukalna priedēs. Svarīga ir drošība un pamatīgums, masts ir fundamentāls. Jāņukalnā mēs nevarētu uzstādīt tādu mastu kā citās pilsētās, tas vienkārši neizturētu. Ja grib skatīties karoga mastu tuvumā un pētīt katru skrūves savienojumu, tas, protams, nebūs tik pievilcīgi. Varu pateikt to, ka šis ir labi vērtēts projekts un Smiltenei kā vienai no latviskākajām pilsētām ļoti atbilstošs. Tas mums izmaksāja 38 tūkstošus eiro, no kuriem 7500 eiro bija no 2016. gada Saeimas deputātu kvotām,” saka G. Kukainis. Viņš papildina, ka šā, tāpat kā pārējo pie Smiltenes novada pašvaldības un izglītības iestāžu ēkām esošo karogu uzturēšanas izmaksas paredzētas 2017. gada pašvaldības budžetā. “Mēs televīzijas raidījumam “De Facto” iesniedzām visu informāciju par tirgus izpēti, pretendentiem un būvniecību, diemžēl viņi to materiālu veiksmīgi izņēma laukā. Zinu, ka biedrība “Latvijas Karogs”, reaģējot uz redzēto sižetu, ir nosūtījusi oficiālu iesniegumu Latvijas Televīzijas vadībai par nepatiesu un sagrozītu ziņu atsaukšanu,” atklāj Smiltenes novada mērs.
Katrai pašai jāizvērtē
un jāpieņem lēmums
Valkas novada domes priešsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka ne vienmēr visas lietas var mērīt naudas izteiksmē. “Arī mums bija deputāts, kurš teica, ka tā ir metāla truba un audekla gabals. Ja pieiet no šādas pozīcijas, tad, iespējams, to var nodēvēt par nelietderīgu pašvaldības tēriņu. Uzskatu, ka monumentālais Latvijas karogs Valkā iederas labi, un, ja lūkojamies no vēstures viedokļa, tad mūsu pilsēta ir īpaša. Daudziem vietējiem cilvēkiem Valsts karogs nozīmē ko daudz vairāk par vienkārši audeklu, tas atgādina par vērtībām, patriotismu un rada aizkustinājumu. Par to, vai katrā Latvijas pilsētā līdz valsts simtgadei ir nepieciešams tieši šāds simbols, jālemj katrai pašai. Mums karogs šķita piemērotākais,” stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs.
V. A. Krauklis atklāj, ka pēc biedrības “Latvijas Karogs” pirmās nosūtītās vēstules varēja noprast, ka lielizmēra karoga projekta īstenošanā varētu tikt ieguldīti gan biedrības, gan pašvaldības līdzekļi. Pēc tam izrādījās, ka finanšu līdzekļi jāmeklē pašvaldībai pašai. “Jā, mēs varējām atteikties no šī projekta, tas nevienam netika uzspiests. Bet mēs to neizdarījām, jo ideja par monumentālā karoga uzstādīšanu Valkas centrā mūs uzrunāja. Tas bija mūsu lēmums,” saka Valkas novada mērs.
Valkas novada domes deputāts Valdis Šaicāns uzskata, ka lielizmēra karogu Valkas pilsētā nevajadzēja uzstādīt par pašvaldības līdzekļiem. Savu nostāju deputāts argumentē šādi: “Summas ir apšaubāmi lielas. Vai tiešām esam tik bagāti, lai pašvaldības līdzekļus tērētu tādām lietām? Valkas novadā patiešām pietrūkst līdzekļu daudzām lietām. Smiltenes novada dome rudenī palielināja algas pirmsskolas pedagogiem, kuru darbs patiešām ir ļoti atbildīgs un nozīmīgs. Lūdzu Valkas novada domes priekšsēdētājam, lai seko Smiltenes piemēram, uz ko viņš atbildēja, ka nav naudas. Bet karogs par aptuveni 20 tūkstošiem mums ir. Smiltenē karogs vismaz ir vizuāli pievilcīgs un to var redzēt braucot iekšā pilsētā gandrīz no jebkuras puses, bet Valkā tas izskatās kaut kā nedabīgi. Pašvaldība bieži vien neaizdomājas, ka, tērējot nodokļu maksātāju naudu, tērē katra strādājošā cilvēka katru piekto eiro. Diezgan bezatbildīgi. Ja būtu jātērē sava personīgā nauda, diezin vai rīkotos tik vieglprātīgi.”
V. Šaicānam nav nekas pretim pret pašu ideju Latvijas simtgadei sarūpēt dāvanu – monumentālos Latvijas karogus, ja vien to var atļauties. “Sākumā taču bija runāts, ka biedrība šim projektam piešķirs līdzekļus. Protams, ja cilvēki vēlas un saziedo naudu konkrētam mērķim, tas ir atbalstāmi, bet ne jau pašvaldībai dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Vai esiet aizdomājušies, cik daudz izmaksās karoga uzturēšana? Valkā tās būs nepārtrauktas izmaksas un atkal no nodokļu maksātāju naudas,” aizdomāties mudina deputāts V. Šaicāns.
Ideju par monumentālo Latvijas karogu no biedrības “Latvijas Karogs” uzklausījušas arī citas pašvaldības, tostarp Gulbenes novada. “Lēmums nav pieņemts, bet mums ir pašiem sava ideja, ko uz Latvijas simtgadi vēlamies īstenot. Uzskatu, ja kāds nāk ar savu ideju un piedāvā to īstenot, tad arī lai piedāvā savu finansējusi,” telefonsarunā “Ziemeļlatvijai” saka Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Apinītis
Uz laikraksta “Ziemeļlatvija” jautājumiem atbild Rihards Kols, biedrības “Latvijas Karogs” valdes priekšsēdētājs, 12. Saeimas deputāts:
– Cik pamatoti ir publiskajā telpā izskanējušie pārmetumi biedrībai par monumentālā Latvijas karoga projektu saistībā ar finansēm?
– Abos gadījumos – gan “De Facto” sižetā, gan Andra Paula-Pāvula pārdomās – stāstījums un pārmetumi biedrībai “Latvijas Karogs” ir bijuši balstīti uz vai nu absolūti aplamiem pieņēmumiem, vai sagrozītiem faktiem par to, ko biedrība solījusi un ko vēlas īstenot.
Piemēram, raidījumā “De Facto” izskanējušais, ka biedrība finansējumu karoga uzstādīšanai nav sarūpējusi, ir klaja nepatiesība – Rīgas lielizmēra valsts karoga izbūvei un uzstādīšanai ziedotāji jau ir piesaistīti un nodrošināts 100% finansējums, ir uzsākti visi darbi un nekādi pašvaldību vai valsts līdzekļi šim karogmastam nav ne lūgti, ne izmantoti. Šis ir dāvinājums Latvijas valstij tās simtgadē. Jāatzīmē, ka visas pasaules – gan Rietumvalstu, gan Austrumvalstu – prakse ir šādus monumentālus valsts karogus uzstādīt tieši par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Latvijā 25 neatkarības gados tas diemžēl nav ticis darīts, tāpēc biedrība uzņēmās iniciatīvu.
Pašvaldības tiek uzrunātas un aicinātas iesaistīties projektā un izrādīt savu iniciatīvu lielizmēra karogu uzstādī-
šanā savos novados un pilsētās, un biedrība no savas puses sniedz tām atbalstu tehniskas dabas jautājumos. Visām ieinteresētajām pašvaldībām ir piedāvāta iespēja palīdzēt ar līdzekļu piesaisti, uzsākot ziedojumu vākšanas kampaņu sadarbībā ar organizāciju “Ziedot.lv”, kas ir izteikusi savu gatavību sadarboties šī projekta ietvaros, taču līdz šim brīdim neviena pašvaldība nav izvēlējusies uzsākt šādu iniciatīvu un ir izvēlējušās izmantot citus finansējuma avotus. Kā nosaka publiski pieejamo biedrības “Latvijas Karogs” statūtu 6.3 punkts, “Brīvprātīgie ziedojumi, dāvinājumi, atskaitījumi un novēlējumi ar norādītu to izlietošanas mērķi tiek izlietoti tikai saskaņā ar izdarīto norādi. Izlietot šos līdzekļus citiem mērķiem var tikai ar ziedojuma, dāvinājuma vai atskaitījuma izdarītāja vai novēlētāja rakstisku piekrišanu”. Līdz šim brīdim biedrība nav saņēmusi ziedojumus, kas tiktu adresēti kādai no pašvaldībām, kuras iesaistījušās projektā.
Jāsaprot, ka biedrības mērķis bija un ir raisīt “sniega bumbas” efektu, iedvesmojot un iesaistot cilvēkus un pašvaldības no visām Latvijas malām – panākt, ka monumentāla Latvijas karoga uzstādīšana savā novadā ir lepnuma un pašcieņas izrādīšana.
– Kādas ir jūsu domas attiecībā uz aicinājumu turpmāk atteikties citām pašvaldībām no ieceres par monumentālā karoga izbūvi un uzstādīšanu, jo Latvijas klimatis-
kajos apstākļos karoga uzturēšanas izmaksas ir dārgas un tā uzskatāma par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu?
– Uz šādu aicinājumu vēlētos uzdot pretjautājumu – vai tikpat lielu pretestību A. Paula-Pāvula kungs izrāda arī pret sezonālajiem pilsētu un pašvaldību rotājumiem, dažādām dekorācijām, pieminekļiem un arī citiem vides objektiem? Tie visi prasa nosacītas – lielākas vai mazākas – investīcijas to uzstādīšanā un uzturēšanā. Jā, arī karogi un karogmasti ir jākopj, tie ir jāmaina. Bet absurds un necienīgs šķiet solis vērsties tieši pret Latvijas būtiskākā nacionālā simbola, mūsu vēstures un identitātes spoguļa uzstādīšanu, saucot to par lieku līdzekļu šķērdēšanu. Lai nu kas, bet tieši mūsu karogs visvairāk tos ir pelnījis.
– Jūs piedalījāties Lāčplēša dienas svinīgajā pasākumā Smiltenē, vai, jūsuprāt, karoga masts ir neproporcionāls un to var dēvēt par monstru?
– Manuprāt, tas ir iespaidīgs. Karoga galvenā sastāvdaļa nav masts – masts ir tas, kas tur pašu galveno – mūsu karogu. Un, plīvojot Jāņukalna galotnē, tas ar savu klātbūtni apliecina un atgādina, kas mēs esam un kādā valstī dzīvojam. Un tieši tas ir šī projekta mērķis – godāt un sajust mūsu nacionālos simbolus mūsu ikdienā un apkārtnē, tā vairojot mūsu lepnumu par savu valsti.
APTAUJAVai, jūsuprāt, monumentālā Latvijas karoga izbūve Smiltenē bija pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana, un vai karoga masts vizuāli apkauno pilsētu?Iveta Purmale, uzņēmēja:- Viesojoties citās valstīs, radās iespaids, ka mēs esam iepakaļ palikuši. Norvēģijā pie ļoti daudzām mājām redzēju vimpeļveida karogus, savukārt igauņi staigā karoga krāsu cepurītēs, kas arī veicina viņu patriotismu par savu valsti. Patīkami redzēt, ka tas pamazām ienāk arī Latvijā, un monumentālais karogs Smiltenē ir ļoti skaists. Tiklīdz to uzstādīja Jāņukalnā, sūtīju fotogrāfijas un rakstīju meitai uz Dobeli, cik lepna esmu par šo karogu. No rītiem, kopā ar mazbērniņu braucot uz bērnudārzu gar Jāņukalnu, vienmēr sasveicināmies ar karogu. Varu godīgi teikt, ka no savām kolēģēm šūšanas salonā un arī citiem smilteniešiem esmu dzirdējusi vienīgi labas atsauksmes. Ja kādam nepatīk, tad lai neskatās. Man šķiet, ka Smiltene kļūst aizvien skaistāka un īsti vairs nav, pie kā pieķerties. Tikpat labi var iebilst ka Ziemassvētku rotājumi, Austras koks, apgaismes stabos ir guļus veidā. Tas nav mans teiciens, bet es to bieži izmantoju – nav tādas valsts vai pašvaldības naudas, ir nodokļu maksātāju nauda. Un, ja nodokļu maksātājiem patīk šāds karogs, tad kāpēc lai tas neplīvotu virs Jāņukalna? Neviens jau to nav uzstādījis sev, bet mums visiem.
Jānis Dinga, biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Smiltenes nodaļas vadītājs:- Esmu prasījis jauniešiem par šo karogu, viņi priecājas, izjūt patriotismu. Tajā pašā laikā esmu runājis ar vecāko paaudzi, kurai šis Latvijas monumentālais karogs dod pacēlumu. Kāds vecs vīrs man teica, ka rītos, dodoties uz veikalu, viņš vispirms paskatās uz karogu. Manuprāt, šis karogs mums bija vajadzīgs. Ja paskatāmies, kā bija Latvijas laikā, tad mastā vilka vimpeļveida karogu. Protams, ir visādi, vienam patīk māte, otram meita, citam kleita. Pašreizējā karoga masts man neatgādina monstru. Galvenais, lai tas būtu drošs un neiznāktu mums kā Valkā, kur kaut kas nolūza un karogs atradās zemē. Ja runājam par pašvaldības līdzekļiem, tad ir citas lietas, kur tā patiešām tiek vairāk izšķiesta. Jaungada salūtā gaisā tiek izšauti tūkstoši un visiem prieks ir vien piecas minūtes, taču svētki ir vajadzīgi. Ar vienu roku it kā izmetam naudu gaisā, bet ar otru – dodam pozitīvas emocijas un prieku cilvēkiem. Tāpat ir ar karogu. Dievs dod tam virs Jāņukalna plīvot mūžīgi mūžos. Ja kādam par to ir iebildumi, varēja tos izteikt, pirms vēl kaut ko Jāņukalna priedēs uzstādīja, sabiedrība taču bija informēta par iecerēm.
Haralds Balodis, Smiltenes mākslas skolas direktors:- Personīgi man gan idejiski, gan vizuāli karogs uzrunā un patīk. Esmu redzējis to arī tuvumā, vizuāli šķiet, ka tas ir vislabākajā kārtībā. Noteikti nepiekrītu, ka šis projekts būtu uzskatāms par nelietderīgu Smiltenes novada pašvaldības līdzekļu izlietojumu vai izšķērdēšanu. Tad jājautā, cik izmaksā viens salūts Jaungadā, par kuru prieks ir dažas minūtes. Šis ir ilgtermiņa projekts, un labas lietas varbūt nemaksā lēti. Domāju, ka tie, kuri īstenoja šo ieceri, nes līdzi arī atbildību par to. Tikpat labi var pajautāt, priekš kam bija vajadzīga strūklaka Tepera ezerā, bet cilvēkiem patīk. Ar Latvijas karogu ir tāpat – cilvēkiem patīk. Brauc Smiltenē, no kuras puses gribi (Silvas, Raunas, Valkas, Valmieras), tik un tā būs redzams karogs virs Jāņukalna.
