Lūgums. Es domās Tev vēstuli rakstu.
Lūgums
Es domās
Tev vēstuli rakstu
Un lūdzu vēju,
Kas rudens sonātes
Koku galotnēs dzied,
Nodziedāt dziesmu
Bez vārdiem,
Lai sirds skaņās
Dvēseli jūt.
***
Cilvēka sirds
Kā rudens roze
Skaista un cēla
Ir cilvēka sirds.
Kaut arī reizēm
Tai asi ērkšķi
Sāpīgi dzeļ.
Tā vienmēr spēj piedot
Un spēku dzīvot
No Dieva atziņām smeļ.
***
Es iešu pie Tevis
Es iešu pie Tevis,
Kad rudens salnās
Vēl asteres plauks
Un gājputni zilajās debesīs
Pretī apvārsnim trauks.
Es iešu pie Tevis,
Kad miglas baltajā plīvurā
Būs ietinies austošais rīts,
Lai pateiktu vārdus,
Kas sirdī kvēlo
Kā ugunīgs spīts.
Un atkal man aptrūkstas tie…
Es tveru pēdējo lapu no koka
Un rakstu tai plaukstās,
Un ceru,
Ka rudens vējš
Tev to aiznesīs.
***
Rudens zelts
Ak,
Lauku cilvēk darbīgais,
Kaut esi
Garā kluss un nerunīgs,
Tev darbs uz priekšu
Raiti rit.
Skat!
Jau tupenīši novākti
Un plašie lauki aparti.
Vai gaidīt
Mārtiņdienu vērts,
Jau tagad galdā –
Rudens zelts!
