Pēdējās dienās paziņu pulkā ne reizi vien esmu dzirdējis frāzi: “Tā, kā ir tagad, Latvijā vēl nav bijis.” Man ir arī vaicājuši, vai es zinot nozari, kur viss ir kārtībā.
Pēdējās dienās paziņu pulkā ne reizi vien esmu dzirdējis frāzi: “Tā, kā ir tagad, Latvijā vēl nav bijis.” Man ir arī vaicājuši, vai es zinot nozari, kur viss ir kārtībā.
Uz to tiešām grūti atbildēt. No izlasītā presē un redzētā televīzijā izriet, ka bardaks ir izglītībā, tiesvedībā, drošības dienestu struktūrās un medicīnā. Visa noslēgumā nupat ir sākušās runas par mentu kariem mūsu valstī, bet premjers paziņo, ka Latvijā darbojas rūdīta bijušo čekistu un specdienestu darbinieku banda.
Bardaka un mafijas valsts, kurā nebeidzami meli mijas ar afēru organizēšanu, lai savās kabatās iepludinātu miljonus. Uz šī fona dīvaina šķiet KNAB vadītāja atstādināšana, kas notika, neievērojot likumā paredzēto procedūru. Premjers viņu vienpersoniski atbrīvoja, kaut KNAB vairākās lietās bija veikusi sekmīgu izmeklēšanu, arī ASV vēstniecības pārstāvji ir atzinīgi novērtējuši dienesta darbu. Operatīvās darbības aizliegtas arī Finanšu un Ekonomikas policijai. Izgaismojas iemesli, kādēļ bijusī Valsts prezidente tik stingri vērsās pret tādiem drošības likumiem, kur premjeram un vairākiem ministriem dota vara pār drošības struktūrām. Interesanti, ko šie dienesti ir uzrakuši, ka ar valdības stingrību vajadzēja tiem uzlikt bremzes? Tauta to novērtē pa savam – tur, augšā, neviens nav tīrs. Neviens no augšas īpaši necenšas pierādīt pretējo, jo ne tam, ne tautas lietām nav vaļas, kad jācīnās ar konkurentiem par varu un mantu.
