Piektdienas, 9. decembra, pievakarē Smiltenes pilsētas kultūras centrā notika Latvijas Kultūras koledžas radošās fotogrāfijas
3. kursa studentes, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra speciālistes Leldes Sprancmanes fotogrāfiju izstāde “Atmiņu rekonstrukcija”, kas veltīta viņas vecmāmiņas Elgas piemiņai. Ar izstādes starpniecību jauniete vēlas pievērst sabiedrības uzmanību atmiņas fenomenam.
“Kad mēs saskaramies ar cilvēka nāvi, mums paliek tikai šīs atmiņas, kas laika gaitā sāk izzust. Arī man tā bija. Mēģināju tās atjaunot un konstruēt no jauna. Temats par manu vecomammu ir ļoti personīgs, pirms trijiem gadiem viņa nomira un manī radās liels iekšējs pārdzīvojums. Protams, tas nav pārgājis, bet, veidojot šo projektu, esmu iemācījusies ar to sadzīvot, dzīve turpinās. Izstādē var aplūkot 14 fotogrāfijas – gan arhīva, gan pašas uzņemtas. Dažas fotogrāfijas ir nobīdītas rāmja stūrī, kurām apkārt ir melns liels laukums, kas rada šo tukšuma sajūtu, kad cilvēka vairs nav,” stāsta izstādes autore L. Sprancmane. Savu vecmāmiņu viņa atceras kā labestīgu cilvēku, kas nekad neatteica palīdzību otram.
Viņa uzaugusi un joprojām dzīvo Bilskas pagastā. Tieši tamdēļ izstādes atklāšanu lielākoties apmeklēja Bilskas pagasta ļaudis, kuri pazina arī L. Sprancmanes vecmāmiņu. “Man ļoti patīk šī izstāde, jo tā atgādina par Elgas tanti. Kad viņa nomira, bija ļoti sāpīgi. Atceros viņu kā jauku, mīļu, laipnu un vienmēr smaidīgu, Lelde ir tāda pati. Domāju, ka Leldei bija ļoti grūti izveidot šo izstādi, bet tā izdevās,” saka L. Sprancmanes māsīca – Bilskas pamatskolas 5. klases skolniece Evelīna Vilne.
Izstāde vienlaikus ir Latvijas Kultūras koledžas studentes kvalifikācijas darbs, kuru L. Sprancmane sāka veidot jau pavasarī.
Smiltenes pilsētas kultūras centra vadītāja Ilze Jēkabsone atzinīgi vērtē autores paveikto: “Man ir ļoti liels prieks par Leldi. Mēs iepazināmies maijā, kad viņa mēnesi bija pie mums praksē kultūras centrā. Jau tolaik Leldi iepazinu kā ļoti atsaucīgu, radošu, enerģisku, dzīvespriecīgu un atvērtu meiteni. Kad viņa nāca ar jautājumu par izstādi, nedomājot teicu jā.”
I. Jēkabsones kolēģe kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Madara Mūrniece stāsta, ka izstādes kopējais koncepts ir pietiekami sarežģīts un smags. “Kad vēl nebiju redzējusi fotogrāfijas, mēģināju vizualizēt, kā tas viss varētu izskatīties. Patiesībā te stāsts ļoti labi parādās, un tas arī ir fotogrāfa galvenais darbs – spēt caur bildēm izstāstīt veselu stāstu bez vārdiem. Šis stāsts ir par Leldes vecmāmiņu, un tas uzreiz liek aizdomāties par saviem cilvēkiem. Cik atmiņas ir svarīgas, jo vērtības, kas mums liekas pašsaprotams, kādā brīdī tās mums var vairs nebūt,” aizdomājas M. Mūrniece.
Smiltenes pilsētas kultūras centrā izstāde “Atmiņu rekonstrukcija” būs apskatāma līdz 28. decembrim. L. Sprancmane pateicas visiem, kas piektdien bija līdzās izstādes atklāšanā, kā arī īpašu paldies viņa velta tētim Gintam Sprancmanim, draugam Ingaram Atlācim (abi palīdzēja izstādes tapšanā) un kvalifikācijas darba vadītājam Arno Marnicam.
VIEDOKĻI
Linda Karlsone, Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja, skolotāja:
– Bilskas pamatskolā biju Leldes audzinātāja. Savukārt šobrīd Lelde brīvprātīgā kārtā atbild par Bilskas pagasta facebook lapu. Man ļoti patīk sekot līdzi, kas notiek ar audzināmajiem bērniem. Man ir liels prieks par Leldes veikumu un to, ko viņa ar šo izstādi ir vēlējusies panākt, vēl jo vairāk, ka pati personīgi pazinu viņas vecomammu un vecotēvu. Kad Lelde mācījās skolā, nešķita, ka vecmāmiņai ir tik liela nozīme viņas dzīvē, izstāde pasaka pilnīgi kaut ko citu. Dienu pirms izstādes mājās spriedām, cik skolas laikā viņa bija klusa, kautrīga meitenīte, ko sarunājām, to darīja. Tagad ir pilnīgi cita Lelde, viņai arī rūp, kas notiek pagastā, interesējas, kā mēs kopīgi varētu panākt, lai pagastā ikdienu padarītu krāšņāku un interesantāku iedzīvotājiem. Starp citu, mūsu pagastā reti kurš pasākums ir bez Leldes un viņas ģimenes līdzdalības. Gribas teikt, ka viņi ir tādi savas vietas patrioti.
Modris Apsītis, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītājs:
– Mani ļoti uzrunā tas, ka izstādei ir konkrēta tēma un tā arī iznesta caur dažādiem rakursiem un attēliem, kas daudz dažādās niansēs atklāj stāstu par Leldes vecmāmiņas nāvi un ka ir šīs lietas, kas glabā viņas piemiņu. Tā var būt fotogrāfija un lietas, ko pārmantojam, piemēram džemperis, bībele, vai kaut kas cits, un cik svarīgi to saglabāt. Reizēm tāds nieks var būt raksturīgs un tuvs saistībā ar kādu cilvēku tieši atmiņu dēļ.
Jāteic, ka mums Smiltenē vispār ir maz fotogrāfiju izstāžu un izstāžu kā tādu. Varbūt dēļ tā, ka nav izstāžu zāles, bet varam sākt tepat ar kultūras centru. Manuprāt, svarīgi to iedzīvināt un attīstīt.
