Manās sajūtās Ziemassvētku ilgu un cerību gaidīšanas laiks ir adventes laiks, kad atskatos uz aizgājušo sevī un ieklausos savā sirds balsī. Lūdzu gaismai ienākt savā mājā un sētā. Gaisma ir ceļš, pa kuru jāiet tālāk labestībā, saticībā, lūgšanās, cits citam piedošanā un Dieva mīlestībā. Adventes laiks ir svēts, tā laiku izgaismo adventes vainagā iedegtās sveces, kas būtībā ir mūsu dzīves laika līdzgaitnieces no bērnības līdz mūža vakaram. Gaisma ir dzīvība, gaisma ir cerība, gaisma ir cilvēka dzīves pilnība. Degsim savās dvēselēs gaismu, lai varam savu dzīvi apgaismot visam labajam. Dievs mums deva maizes zemi, Dievs zemes atslēdziņu, lai paliekam savā zemē mūžā zemi godinot.
Šajā svētīgajā pārdomu laikā par dzīvi un tās vērtībām baudīsim klusumu, saticību un savstarpējo mīlestību savās ģimenēs, gaidot Kristus bērniņa piedzimšanu. Bet šajā laikā notiek arī tā, ka bieži vien nakts sapņos tiekamies ar saviem mūžībā aizgājušajiem, dzirdam to balsi, ko glabājam savās atmiņās.
Lai mums visiem ir veselība, lūgsim mīlestības gaismai līt pār mums, tā veldzēs dvēseli un garu būt stipriem un laimīgiem dzīvē vieniem un arī savās ģimenēs! Lai Dievs svētī mūsu dzīvi savā valstī!
