“Ziemeļlatvijas” publikācijā “Ekstrēmu izjūtu fanus aicina neizrakņāt visus mežus”.
“Ziemeļlatvijas” publikācijā “Ekstrēmu izjūtu fanus aicina neizrakņāt visus mežus” (25. septembris) aplūkotā problēma – Smiltenes piepilsētas mežos uz ceļiem vai stigām sabūvētie zemes tramplīni un malās izraktās bedres jeb velotrases – izraisījusi asu diskusiju laikraksta mājas lapā.
Tās centrā ir jautājums, kur pavadīt brīvo laiku tiem jauniešiem ar kalnu vai BMX divriteņiem, kuriem Smiltenes jaunajā skeitparkā nav ko darīt. Meklējot atbildi, “Ziemeļlatvija” uzzinājusi ko tādu, par ko īpaši būs šokēti downhill jeb DH fani Smiltenē.
Atzīstam –tas bija nepareizi
Līdz šim par minēto tēmu internetā izteikti 46 komentāri. Rakstītāji ir šobrīd Smiltenē populāro downhill jeb DH (nobrauciens ar velosipēdu no kalna uz ātrumu) un dirt jump (akrobātiski lēcieni pa zemes tramplīniem) sporta veidu piekritēji un viņu oponenti.
Jauniešu sašutumu izraisījusi ziņa, ka valsts mežos nedrīkst rakt zemi un veidot velotrases, kur iepatīkas. Turklāt, ja, rokot bedres, tiek bojātas augošu koku saknes, par to draud naudas sods atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam.
Jaunieši piekrīt, ka nedrīkst bojāt koku saknes un nevajag trases veidot Cērtenes pilskalna mežos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (“Apsolāmies, ka pilsētas kultūras vietās ar savām lāpstām vairāk nerādīsimies! Atzīstam, – tas bija nepareizi!” raksta Mikus). Taču vietā viņiem ir citi jautājumi: kur tad lai veido trasi, ja vairāk velk uz ekstrēmām sajūtām – braukt lejā pa kalnu un uzlēkt pa pašu celtu tramplīnu?
Cirsmas vietā sola stigu
“Ja mežs ir iepriekš izdedzis, vai tajā drīkst ko tādu rakt? Var taisīt tādas kā laipas, pa kurām brauc ar velosipēdu? Ja mēs pēc sevis visu sakopjam un nebojājam koku saknes?” “Ziemeļlatvijas” mājas lapā taujā cilvēks ar niku DH.
Iespējams, viņš domā DH trasi, kuru entuziasti iesākuši veidot Klievezera malā izdegušā mežā, kur šobrīd ir cirsma. Ja tā ir īstā vieta, kuru domā mežsaimnieki, tad jauniešus gaida rūgta vilšanās. “Šajā cirsmā jau ir uzarta augsne un tur plānots dabiski, ar pašsēju atjaunot mežu. Velotrases tur nekādā gadījumā nedrīkst veidot, citādi uzcelto ne vien nāksies nojaukt, bet arī būs problēmas par stādu bojāšanu,” brīdina akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas iecirkņa vadītājs Jānis Platpīrs.
Mežsaimnieki ir ar mieru nākt pretī jauniešiem, atļaujot veidot trasi Klievezera meža masīvā uz stigām vai meža ceļiem ar noteikumu, ka tās nav cilvēku iecienītas pastaigu vietas un netiks pārrakti ceļi, kas liegtu uz meža ugunsgrēku nokļūt ugunsdzēsēju mašīnām. DH faniem vai dirteriem vēlams iepriekš konsultēties ar Austrumvidzemes mežsaimniecības vides speciālisti Inesi Gulbi. Mežsaimniecības birojs atrodas Silvā.
Ar skeitparku visiem nepietiek
Pret jau uzcelto dirta estakādi un tramplīniem pie Klievezera iebildumu nav, ja vien tās izmantotāji sakops bedrēs izmestos atkritumus. Viens no atbildīgajiem par trasi Kristaps Krēgers (16 gadu) gan skaidro, ka drazu (tukšas pudeles, pārtikas iepakojumu un tamlīdzīgi) aiz sevis atstāj citas jauniešu kompānijas, kuras pie trases izklaidējas, nevis sporto. “Biju uztaisījis atkritumu tvertnes no trīs kociņiem un lielā maisa. Nepagāja pāris nedēļas, kad viss atkal bija izmētāts. Tagad mūsu lielajā bedrē pat izgāzti ar smago mašīnu atvesti būvgruži,” stāsta Kristaps.
Viņš un Kristaps Fedins dirtā trenējas nopietni un domā par līdzdalību sacensībās. Par mežos veidotajām trasēm (izņēmums – DH trase, kas ir nopietni) Kristaps Krēgers ir dzirdējis un pieļauj, ka tās rok mazie uz savu galvu.
“Ar patvaļīgiem racējiem būs grūti izcīnīties, ja vien viņiem neiztaisīs kārtīgu trasi, kā Saldū, – visām paaudzēm,” spriež Kristaps un norāda, ka ar jauno skeitparku visiem nepietiek.
“Skeitparks ir vairāk priekš dēļiem (skeitborda dēļiem – redakcijas piezīme) domāts, ne priekš riteņiem. Noteikumos arī rakstīts – ar lielo riteni iekšā nelaiž. Ventspils skeitparkā uz katras konstrukcijas ir ko darīt. Smiltenē kaut kā pietrūkst. Tie, kuriem gribas savādākus lēcienus un brīvāka stila braukšanu, aiziet mežā, un tā arī visa tā rakšana sākas,” spriež Kristaps.
