Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc ES sammita Maskavā Baltijas valstīm, bet īpaši Latvijai, atkal veltījis skarbus vārdus un Latvijas puses pievienoto deklarāciju iecerētajam robežlīgumam traktējis kā Latvijas teritoriālās pretenzijas Krievijai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc Eiropas Savienības (ES) sammita Maskavā Baltijas valstīm, bet īpaši Latvijai, atkal veltījis skarbus vārdus un Latvijas puses pievienoto deklarāciju iecerētajam robežlīgumam traktējis kā Latvijas teritoriālās pretenzijas Krievijai.
Latvija atkal ir kļuvusi par peramo zēnu Eiropas priekšā. Nelīdz nedz ASV prezidenta Džordža Buša, nedz ES augsto amatpersonu paziņojumi un iebildes pret Krievijas īstenoto politiku. Lai kā būtu, Latvija atkal paliek pastarīšos robežlīgumu parakstīšanas ziņā, jo Igaunija to, visticamāk, parakstīs 17. maijā. Eiropas Savienība ar Krieviju uzsāks plašāku sadarbības programmu tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis būs oficiāli reģistrējušas savas valstu robežas. Šķiet, ka Latvijai nāksies atkāpties no Konstitūcijas normām un atteikties no paustās domas par zaudētās Abrenes problēmu, piemēram, īpašumtiesību, apspriešanu. Iespējams, ka Latvija izjutīs spiedienu no abām pusēm — ES un Krievijas —, lai robežas būtu fiksētas bez jelkādiem papildu paziņojumiem.
Politiskie apskatnieki uzskata, ka Krievijai agrāk vai vēlāk būs jāatvainojas par Baltijas valstu okupāciju, bet pagaidām par to nekas neliecina. Gluži pretēji — Krievija noliedz okupācijas faktu, bet Molotova – Ribentropa līgumu PSRS Augstākā Padome nosodīja 1989. gadā. Putins saka, ka Krievija negrasoties atvainoties katru gadu par to, ka mazās Eiropas valstis kļuva par “maiņas monētām” starp Vācijas un Krievijas vadītājiem. Viņš, mācoties augstskolā, daudz dzēris alu, bet skaidri sapratis, ka Baltijas valstis nav okupētas. Saprotami, ka šādi paziņojumi lielākoties ir “iekšējai lietošanai”, jo Putinam ir svarīgi spodrināt Krievijas lielvalsts un savu tēlu. Kārtējo reizi visnotaļ demagoģiski ir atrasts valsts ārējais ienaidnieks. Bijušajā Abrenē, kas ar savu nabadzību diezin vai Latvijai ir vajadzīga, miliči rūpīgi seko, lai tur neparādītos Latvijas žurnālisti. Četri jau ir apcietināti un izraidīti no valsts. Latvijas Televīzijas žurnālistiem nelīdzēja pat oficiālās Krievijas atļaujas filmēt Abrenē, jo, lūk, sliežu filmēšana uzskatāma kā neveselīga interese par valstij stratēģiskiem objektiem.
