Ja sarunājoties par maltītes gatavošanu vai rudens dārza ražu nākas pieminēt bietes, tad retais šo dārzeni iedomāsies kā ārstniecības augu. Tomēr biete ir jāceļ tai pienākošajā godā.
Protams, ka prasmīgākās mājsaimnieces nav jāpārliecina gan par biešu izcilajām garšas īpašībām, gan arī par to nozīmi veselīgā ēdienkartē. Tās var izmantot gan salātiņos, gan vinegretā, gan dažādās dārzeņu zupās, tai skaitā borščā.
Tomēr nereti pagatavoto nobaudīt piekrīt nebūt ne visi, kas sēdušies pie maltītes galda. Viens atsakās ēst biešu zupu, cits drebinās ieraudzīdams siļķi kažokā, vēl cits mutē neņems vinegretu, nemaz nerunājot par tādiem cilvēkiem, kuri bietes nemīl visos iespējamos izpildījumos pagatavotas.
Neliegšos, ka arī šo rindu autori bērnībā nevarēja pierunāt nobaudīt tolaik ģimenes maltītēs tik iecienītās marinētās bietes ar ķimenēm, nemaz nerunājot par parastu vārītu bieti bez jebkādām piedevām.
Gadu gaitā acīmredzot garšas kārpiņas attīstās līdz ar dzīves pieredzi, un tagad varu apgalvot, ka biete ir viena no iecienītākajām piedevām visos ēdienos, kur tā veiksmīgi iekļaujas receptūrā.
Tomēr ne mazāk svarīgi, ka laika gaitā nācies iepazīt arī bieti – ārstniecības augu. Tāpēc droši varu ieteikt to pārbaudīt, ja rodas veselības problēmas, kas saistītas ar hemoglobīna samazināšanos asinīs vai tā saucamo mazasinību.
Protams, ka bietes neaizstās medikamentus, bet kā palīgs veselības stiprināšanai tās būs nenovērtējamas. Galvenais bonuss – tās salīdzinājumā ar zālēm uzlabos nevis pasliktinās aknu veselību. Visspēcīgākā palīdzība veselības problēmu gadījumā būs lietojot svaigu biešu sulu, kuru patīkamāk ir baudīt saldinātu ar medu vai pievienojot kādu līdzvērtīgu garšas buķetē patīkamāku sulu.
Papētot vēstures materiālus, var izlasīt, ka jau sengrieķu ārsts Hipokrāts ir iekļāvis šo dārzeni ārstniecības augu sarakstā. Jau sensenos laikos ar skābētām sarkanajām bietēm ārstējuši drudzi, ādas un infekcijas slimības. Savukārt asins kaišu ārstēšanā bietes sāka izmantot 16. gadsimtā, šo atklājumu piedēvē ārstam Paracelzam.
Tēlaini runājot, biete ir kā sarkanais stop signāls un palīdz tādu problēmu gadījumos kā asinsvadu spazmas, kā arī stiprina kapilārus, pazemina asinsspiedienu, stimulē eritrocīdu veidošanos. Bietes sakne satur cukuru, organiskās skābes – citronskābi, ābolskābi, skābeņskābi, olbaltumu, pektīnu, karotīnu, C, B1, B2, P un PP vitamīnus, kā arī kālija, magnija, mangāna, dzelzs, vara, cinka, kobalta, molibdēna, fluora, bora, vanādija, joda, rubīdija un cēzija minerālsāļus.
Biete starp dārzeņiem ir čempione joda daudzuma ziņā, tāpēc lieliski kalpo vairogdziedzera slimību profilaksē un ārstēšanā, kuras izraisījis joda trūkums organismā. Bietes labvēlīgi iedarbojas uz nieru un aknu, kā arī normalizē kuņģa un zarnu trakta darbību. Tās palīdz arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumos. Diabēta slimniekiem tās paildzinās insulīna iedarbību, jo satur cinku.
Atmiņas uzlabošanos, nervozitātes un bezmiega novēršanu, toksīnu un smago metālu izvadīšanu no organisma – to visu veicinās šis brīnumdārzenis. Pagājušā gadsimta vidū zinātnieki atklājuši, ka bietes ir palīgs arī cīņā ar onkoloģiskajām saslimšanām.
Viena no šīs saknes slavējamākajām īpašībām ir tā, ka visas tajā paslēptās vērtīgās vielas nepazūd arī pēc vārīšanas.
UzMANĪBU!
ZINĀŠANAI
Lai panāktu vislabāko rezultātu, vēlams pagatavot svaigu biešu sulu. Šajā gadījumā jāatceras – nekādā gadījumā nedrīkst lietot tikko spiestu sulu, jo tā var izsaukt nelabumu, vemšanu un vispārēju vājumu. Pirms lietošanas sulai vismaz pāris stundu ir jānostāv ledusskapī. Ārstnieciskā efekta panākšanai 10–15 minūtes pirms ēšanas glāze nedaudz uzsildītas biešu sulas jādzer katru dienu veselu mēnesi. Tai nevajag neko uzdzert vai uzēst. Garšas uzlabošanai var pievienot nedaudz upeņu, granātābolu vai ķiršu sulas, kas ārstnieciskā sastāva ziņā ir līdzīgas. Paaugstināta asinsspiediena vai apaukstēšanās gadījumos palīdzēs biešu sula, kas sajaukta ar medu.
Profilakses nolūkos bietes ir jālieto ne mazāk kā divas reizes nedēļā.
Der izmēģināt
Bietes ābolu sulāNomazgātas, nenomizotas bietes vāra apmēram 20 minūtes. Atdzesē. Notīra, sagriež kubiņos vai strēmelītēs. Sakārto tīrā stikla burkā un pārlej ar svaigi spiestu ābolu sulu (vēlams ‘Antonovku’). Pēc tam sterilizē kā parastu kompotu, ņemot vērā burkas tilpumu. Var ābolu sulu vispirms uzvārīt un tad pārliet bietēm. Samazināsies sterilizēšanas laiks, bet zudīs daļa vitamīnu. Bietes būs ļoti garšīgas. Burciņas saturu var izmantot zupām, salātiem vai ēst tāpat.
Sarkano biešu sautējums4 vidējas bietes ar visu mizu vāra 20 minūtes. Atdzesē ar aukstu ūdeni un notīra. Sarīvē uz rupjās rīves. 2 sīpolus sacep eļļā pannā, pievieno sarīvētās bietes, tējkaroti cukura, pēc garšas – sāli un citronskābi. Visu kopā sautē 15 minūtes uz lēnas uguns. Pasniedz siltu ar gaļu vai aukstā veidā kā salātus.
Pikantā biešu krēmzupa2–3 vidējas vārītas bietes2 vidēja lieluma sīpoli2 paprikas
ķiploka daiviņaēdamkarote olīveļļas0,5 l buljonacitrons“Smiltenes piena” mozzarellas lodītesadžika (bagātīgi), sāls, maltie pipari pēc garšasSīpolus sagriež kubiņos, papriku – strēmelēs, vārītu bieti – palielos kubiņos. Eļļā uz pannas apcep sīpolus, pievieno papriku. Nedaudz apcep, beigās pievieno bietes, tad uzlej buljonu (ja izvēlamies dārzeņu buljonu, tad zupu var pasniegt arī aukstu), pievieno sāli, piparus un adžiku.
Pasautē uz nelielas uguns, kamēr paprika un sīpoli mīksti. Noņem no uguns, pievieno puscitrona sulu un smalki sakapātu ķiploku. Sablendē un, ja nepieciešams, pievieno vēl garšvielas. Pasniedz porciju šķīvjos dekorētu ar atlikušā citrona šķēlītēm un “Smiltenes piena” mozzarellu.
Padomjlaika knapmaizītes1 kg biešu , 0,5 kg burkānu 0,3 kg sīpolu 0,5 kg tomātu 300 ml olīveļļas
2 galviņas ķiploka, sāls, cukurs, pipari, 9% etiķisBietes un burkānus notīra un samaļ gaļas mašīnā (ja nav – sarīvē un pēc pagatavošanas sablendē). Sīpolus sīki sagriež un eļļā apcep zeltainus, pievieno burkānus, sagrieztus tomātus bez mizas, cep 10 minūtes. Pievieno bietes, garšvielas un etiķi. Uzliek vāku un apmaisot sautē 30 minūtes, kamēr bietes gatavas. Pašās beigās pievieno sasmalcinātus ķiplokus, apmaisa un pāris minūtes pavāra. Atdzesēto masu smērē uz maizes un dekorē ar ķilavas pusīti un sīpolu ripiņu.
