Vispirms es pamanīju kaņepju burciņas, kas glīti bija sarindotas uz galda vienā no tirgiem Valgā, un tikai pēc tam pašu tirgotāju – kā vēlāk noskaidroju, kaņepju audzētāju un produkcijas ražotāju Kārli Krastiņu. Izrādās, viņš ir mūsējais no Ērģemes puses. Sarunājām tikšanos, kad ārā būs sniegs. Kā sniegs klāt, tā “Ziemeļlatvija” dodas uz interviju.
Krastiņu mājas “Strazdiņi” atrast nebija nemaz tik grūti, kaut atrodas nomaļā vietā aiz Omuļiem. Kaņepes sen jau novāktas un sagatavotas pārstrādei, taču tas nenozīmē, ka zemnieks var zvilnēt uz dīvāna bez darba. Šis ir aktīvākais tirgošanās un tirgus meklēšanas laiks. Arī mūsu intervijas laikā zvana tālrunis un kāda kundze no Gulbenes puses diktē, cik burciņu kaņepju sestdien lai atved. Tas, cik pacietīgi Kārlis runā ar kundzi, apliecina viņa teikto, ka ir ļoti pateicīgs saviem pircējiem, īpaši pastāvīgajiem, jo vienlīdz svarīgi ir kaut ko izaudzēt un saražot, bet tikpat būtiski – pārdot.
“Biezi zābaki un nojume ir iegādāti, tā ka tirgošanai esmu sagatavojies. Arī Valkā biju uz tirgus atklāšanu un gāja pārsteidzoši labi, cilvēki pirka,” stāsta K. Krastiņš. Ja vien pareizi būs salikti adventes tirgus laiki un nenotiks vairāki tirdziņi vienlaikus, kad jāizvērtē, kur būs lielāks cilvēku pieplūdums, viņš plāno uz Valku braukt arī decembrī. Protams, pavisam ērti būtu, ja viņa kaņepju produktus pārdošanai ņemtu arī kādi veikali, bet tas ir nākotnes jautājums.
“Kā tad viss sākās?” jautāju Kārlim. “Viss sākās ar 20 kilogramiem somu kaņepju sēklu, ko nopirku un iestādīju. Somu kaņepes ir praktiski vislabākās eļļas kaņepes. Izauga ļoti labi – dabūju 700 kilogramu no viena hektāra, bet pieļāvu kļūdas pārstrādē un sanāca vien sēkla, ko sēt. Otrā gadā iesēju septiņus hektārus, un viss izdevās labi. Arī šogad kaņepes izaugušas labas,” atzīst K. Krastiņš. Tā nu sanāk, ka, sākot jaunu lietu, zemnieks mācās no savām kļūdām. Vienu gadu izaug laba raža, otru – ne, un jāmēģina saprast, kāpēc tā. Tas pats ir ar pārstrādi. Kārlis stāsta, ka sākumā domājis, ka kaņepju kaltēšanā izmantos gāzi, bet tas sanācis krietni par dārgu, tāpēc pārgājis uz malku. Tāpat dzīve pierādīja, ka pašam izspiest no kaņepēm tik vērtīgo un tirgū pieprasīto eļļu ir neizdevīgi un sarežģīti. “Noņēmos ar to spiešanu, bet jēga maza. Tad kādā puteņainā dienā aizdevos uz Alūksnes tirgu un piedāvāju tīras kaņepes. Cilvēki pirka ļoti labi. Tā arī sāku braukāt pa tirgiem,” atceras Kārlis. No konkurences viņš īpaši nebaidās, piemēram, Straupes tirdziņā ir kādi četri kaņepju produkcijas tirgotāji, bet Kārlim ir piekrišana tieši labākas cenas dēļ. “Vislabākā reklāma jau ir garša. Cilvēks nopērk kaņepju burciņu, pagaršo un nākamreiz jau meklē tieši mani. Pamazām tā reklāma veidojas,” spriež K. Krastiņš.
Kad Kārlis ved rādīt, kur top kaņepju produkti, pirmais, kas krīt acīs, – veco laiku piesta. Izrādās, tā Kārlim mantojumā vēl no vecmāmiņas. Kaņepes “Strazdiņos” audzē jau vairākās paaudzēs. Viņš atminas, ka agrāk kaņepes vētīja no piemaisījumiem ieberot rokā un izpūšot. Piestu viņš ņem līdzi arī uz tirgiem, lai cilvēki redz. Zemnieks rāda arī paša gatavotus darbarīkus, jo, lai kaut ko ražotu, ir jādomā, kā racionālāk darbu darīt. “Esmu novērojis, ka cilvēkiem labāk garšo riktīgi sadauzītas kaņepes. Kundes man stāsta, ka grib, lai tās ir mīkstas un var likt uz maizes bez sviesta. Atdauzītās kaņepēs ir daudz eļļas, tas ir ļoti veselīgi,” stāsta Kārlis. Viņš gan uzskata, ka nav nekāds lielais runātājs un varbūt ne pārāk aktīvi stāsta par kaņepju labajām īpašībām, jo domā, ka cilvēki ir ļoti izglītoti un katrs latvietis zina, cik kaņepes ir veselīgas. “Esmu pārbaudījis, ja man ir kādas problēmas ar smaganām, tad zinu – atliek apēst karoti kaņepju un viss būs labi,” piebilst Kārlis.
Kad jautāju, vai Kārlim ir kādi nākotnes nodomi un sapņi, viņš atbild, ka ir vēlme atrast to īpašo savas bērnības garšu, tādu, kā garšoja vecmāmiņas gatavotais kaņepju sviests, jo, izrādās, kaņepes katram iznāk mazliet citādākas. Garšu ietekmē grauzdēšana, līdzīgi kā ir ar kafiju. “Vēlos atrast to proporciju starp smalku malumu un garšu,” atklāj Kārlis. Mēs tik smalkās niansēs neesam lietpratēji, bet labprāt ieietu veikalā un tur iegādātos tepat Omuļos audzētas un pārstrādātas kaņepes. Diemžēl, kamēr Kārlis Krastiņš nebūs atradis ieinteresētu veikalnieku, tas paliek vēlmju līmenī.
Kaņepes gan nav vienīgais, ko audzē „Strazdiņos”. Pirms kāda laika redakcijā kāda Madonas novada iedzīvotāja taujāja, vai mēs nezinām, kas Valkas novadā audzē mārdadzi. Viņai ļoti vajagot. Mēs tad nezinājām, bet nu jau noskaidrots, ka tas ir tas pats kaņepju audzētājs Kārlis Krastiņš. Mārdadzis pašlaik ir modes ārstniecības augs, internets ir pilns ar aprakstiem par tā ārstnieciskajām īpašībām, to lieto gan kā aknu šūnu atjaunotāju, gan žults slimību gadījumos, gan lai cīnītos ar aptaukošanos, jo palīdz visu slikto skalot no organisma laukā. “Reiz tirgū viens krievs man prasa, vai neesot rastoropša. Es pat nesapratu, kas tas ir. Atbraucu mājās un iztulkoju, ka tas ir mārdadzis. Palasīju un no Krāslavas puses iegādājos trīs kilogramus sēklu. Izauga labi. Tā tiku arī pie mārdadža,” brīnumlīdzekli, kas nu samalts un iefasēts burciņā, rāda Kārlis.
UZZIŅAI
Sējas kaņepes ir sens Latvijas kultūraugs, bet 20. gadsimta vidū to audzēšanu Latvijā aizliedza un vēlāk noteica, ka tās drīkst audzēt tikai ar atļaujām. Mūsdienās sējas kaņepju audzēšana ir atļauta šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem, taču tās nedrīkst audzēt telpās un segtās platībās (piemēram, siltumnīcās vai zem plēves). Kopš 2008. gada Latvijā vairākās saimniecībās sāka audzēt sējas kaņepes sēklu un šķiedras ieguvei.
Kaņepju sēklas satur 30-38% eļļas. Omega-3 un Omega-6 taukskābes mūsu organisms neražo, tās jāuzņem ar pārtiku. Kaņepju eļļā šīs taukskābes ir ideālā attiecībā 1:3.
Kaņepju sēklās ir liels daudzums olbaltumvielu – ap 25-30%, tas ir vairāk nekā liellopa gaļā vai zivīs. Tajās starp citām olbaltumvielām ir arī globulīns. Globulīni, saukti arī par imūnglobulīniem, nepieciešami veselas imūnsistēmas uzturēšanai.
Kaņepju sēklām piemīt plašas ārstnieciskās īpašības – stiprina imunitāti, palīdz attīrīt organismu no toksīniem, tīra artērijas neļaujot uzkrāties holesterīna plāksnītēm. Mazina stresu, noņem bezmiegu. Lieto pret vielmaiņas traucējumiem. Palielina piena daudzumu jaunajām māmiņām, savukārt bērniem veicina augšanu, jo rada apetīti, dod vitalitāti un spēku.
