Nezinātājs pat nepateiktu, ka agrāk – pirms ugunsgrēka – tur bija kokapstrādes uzņēmuma SIA “Smiltenes koks” lielais ražošanas cehs. Virs betona grīdas, uz kuras vēl nesen atradās ražotnes labākās iekārtas, griestu vietā tagad ir debesis, un šī teritorija drīzāk atgādina uzņēmuma iekšpagalmu.
Jumta segumu ugunsgrēkā naktī uz 14. septembri zaudēja visa SIA “Smiltenes koks” ražotne. Lielajā cehā, kur notika ēvelēšana, plātņu līmēšana, koksnes garumā audzēšana, slīpēšana un citi tehnoloģiskie procesi, iebruka degošās jumta konstrukcijas un liesmas sabojāja iekārtas. Taču uzņēmums ražošanu nav apstādinājis.
Pārējās ēkas pagaidām ir nosegtas ar izturīgu difūzijas plēvi. Strādnieki šajos cehos atbilstoši iespējām ar atlikušajām nebojātajām iekārtām turpina ražot SIA “Smiltenes koks” galveno eksporta produkciju – mēbeļu detaļas no priedes koksnes, lai uzņēmums izpildītu savas līguma saistības ar ārzemju klientiem un saglabātu savu vietu šajā tirgus nišā, kaut sākumā pēc ugunsgrēka tas prasīja darbu pat trijās maiņās.
““Smiltenes koks” ir mūsu ģimenes uzņēmums, kurā 15 gadus esam ieguldījuši sirdi un dvēseli. Turklāt mums aiz muguras stāv 50 cilvēku (uzņēmuma strādnieki un speciālisti – redakcijas piezīme), kuri tic uzņēmuma nākotnei un tam, ka viņiem šeit būs darbs,” motivāciju nenolaist rokas un nepadoties uzsver SIA “Smiltenes koks” valdes priekšsēdētājs, uzņēmuma līdzīpašnieks Imants Ūdris, kurš šo kokapstrādes uzņēmumu izveidojis kopā ar dzīvesbiedri Līviju un dēlu Aigaru.
Ekspertīze konstatē
tīšu dedzināšanu
Jau rakstījām par ugunsgrēku, kas šoruden naktī uz 14. septembri izcēlās kokapstrādes uzņēmumā “Smiltenes koks” Valkas ielā, nopostot ražošanas cehu 1200 kvadrātmetru platībā. Liesmās cieta arī ražošanas iekārtas un daļa gatavās produkcijas. Aizdegās arī divi skaidu bunkuri.
Uzņēmuma īpašnieki ražotnei radušos zaudējumus lēš aptuveni viena miljona eiro apmērā. Apdrošināšanas sabiedrība “BALTA” (PZU grupa) pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 450 tūkstošu eiro apmērā SIA “Smiltenes koks” par zaudējumiem, kas uzņēmumam radušies minētā ugunsgrēka rezultātā. Atlīdzība uzņēmumam jau ir izmaksāta. SIA “Smiltenes koks” šo naudu plāno ieguldīt, atjaunojot ugunsgrēkā cietušās ražošanas ēkas un uzbūvējot tām jaunu jumtu, un ir pateicīgs AS “BALTA” par ātru atlīdzības lietas izskatīšanu, lēmuma pieņemšanu un operativitāti atlīdzības izmaksā.
Uzņēmumā notikusī nelaime saliedēja smilteniešus. Daudzi cilvēki juta līdzi, zvanīja un piedāvāja savu palīdzību, lai SIA “Smiltenes koks” pēc iespējas ātrāk atdzimtu no pelniem un atsāktu strādāt.
Uzņēmuma īpašnieki vislielāko paldies teic saviem darbiniekiem gan par viņu pūliņiem, sakopjot uzņēmuma teritoriju un novācot ugunsgrēka postījumu sekas, gan par morālo atbalstu un ticību ražotnes nākotnei.
“Paldies arī visiem citiem, kuri palīdzēja pēc ugunsgrēka: SIA “8CBR” un personīgi Andrim Lacbergam, Smiltenes jumiķu brigādei – Edgaram Kalniņam, Vilim un Mikum Purmaļiem un Aldim Dreimanim, kuri strādāja bez atlīdzības, uzņēmumam “Smiltene Impex” un personīgi Voldemāram Ciršam un uzņēmumam “Cosybed” no Valmieras, kuri pēc ugunsgrēka mums palīdzēja izpildīt līguma saistības ar klientiem, izpildot daļu no pasūtījuma. Paldies arī SIA “Evento” un Mārtiņam Frontam, akciju sabiedrībai “Virši -A” un personīgi Aldim Eglītim, Jānim Auziņam un visiem citiem, kuri sniedza atbalstu,” uzņēmuma vārdā pateicas I. Ūdris.
Tomēr viņu nomāc ekspertīzes slēdziens par to, kas izraisīja ugunsnelaimi uzņēmumā “Smiltenes koks”: tā ir bijusi tīša dedzināšana no ēkas ārpuses trijās vietās.
“Apdrošināšanas sabiedrība “BALTA” uzaicināja divus Latvijā spēcīgākos ekspertus ekspertīžu veikšanā ugunsgrēku gadījumos – Oļegu Jakuševu un Valentīnu Buiķi. Abi izmeklēja ugunsgrēka cēloni neatkarīgi viens no otra un nonāca pie secinājuma par tīšu dedzināšanu. Kopš uzzināju ekspertīzes slēdzienu, sajūta ir nepatīkama, – kad eju pa ielu, dedzinātājs varbūt man nāk pretī,” teic I. Ūdris un piebilst, ka viņam nav pat nojausmas, kurš un kāda iemesla dēļ būtu šādi rīkojies. Uzņēmums ne ar vienu nav bijis naidā un arī pašu kolektīvā darba devējiem ar strādniekiem esot labas attiecības.
Kaimiņos notikušo
ugunsgrēku joprojām izmeklē
Jebkurā gadījumā dedzinātājs iepriekš izpētījis situāciju uzņēmumā, jo uguns pielaista vienīgajā vietā, kur ēkai bijusi koka apdare, turklāt šī vieta no malas nav bijusi pārredzama.
Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma XVIII nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu”, informē Armands Āboliņš, Vidzemes reģiona policijas pārvaldes Valkas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks.
Šajā nodaļā ir 185. pants “Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana”, kas paredz par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Viena no versijām teorētiski varētu būt, ka ražotnes ēku aizdedzinājis piromāns (cilvēks, kuram patīk dedzināt).
Pērn 8. maijā Smiltenē nodega veikala un noliktavas ēka, kas pieder uzņēmumam “Baltijas izsoļu nams” un atrodas netālu no SIA “Smiltenes koks” (Smiltenes – Strenču ceļa otrā pusē). Toreiz ugunsgrēks gan izcēlās gaišā dienas laikā. Šā ugunsgrēka iemesls joprojām nav noskaidrots. Turpinās izmeklēšana.
Sākotnēji tika izvirzītas trīs ugunsgrēka izcelšanās versijas: tīša dedzināšana, neuzmanīga rīcība ar uguni vai elektrība, atceras SIA “Baltijas izsoļu nams” pārstāvis Sarmis Zauska.
“Versiju par tīšu dedzināšanu es uzreiz atmetu, jo kurš vājprātīgais gaišā dienas laikā tik klajā vietā ķertos pie tāda darba? Turklāt dūmi nāca no noliktavas iekšpuses,” piebilst S. Zauska.
Mērķis neatlaist nevienu cilvēku
Tagad SIA “Smiltenes koks” ir jādomā, kā izkļūt no situācijas, kurā tas ugunsgrēka dēļ nonācis. “Esam atsviesti atpakaļ vairāk, nekā bijām pirms 15 gadiem, kad uzsākām strādāt. Lai izveidotu labu mūsdienīgu ražotni, vajag naudu un laiku, bet naudas un laika mums nav. Apdrošināšanas atlīdzība ir atbalsts, taču reāli vajag aptuveni miljonu eiro, jo nepieciešamas arī jaunas iekārtas,” skaidro I. Ūdris.
Tagad uzņēmuma ražošanas process zaudēto iekārtu dēļ ir tehnoloģiski primitīvāks, nekā pirms ugunsgrēka. Tāpēc arī šobrīd ir pārvilkta svītra pirms ugunsgrēka uzsāktajām sarunām ar potenciālu sadarbības partneri Francijā, uz kurieni SIA “Smiltenes koks” jau grasījās sūtīt pirmās testa produkcijas kravas.
Gandrīz visu savu produkciju (95 procentus) – mēbeļu sagataves – SIA “Smiltenes koks” eksportē uz Eiropu, pamatā – uz Dāniju. Atlikušie pieci procenti ir zāģmateriāli, kuriem noiets ir vietējā tirgū.
“Lai mēs noturētos tirgū, nedrīkstam pārtraukt ražošanu. Esošie līgumi joprojām ir spēkā. Vienīgi šobrīd samazinājies pasūtījumu apjoms, taču klients to skaidro ar īslaicīgu situāciju Eiropas mēbeļu tirgū. Tagad mūsu mērķis ir savest kārtībā visas telpas, lai nodrošinātu ražošanu, un pakāpeniski atjaunot uzņēmuma darbu, neatlaižot cilvēkus,” uzsver I. Ūdris.
Pēc ugunsgrēka SIA “Smiltenes koks” nevienu darbinieku nav atbrīvojis. Divi strādnieki pārtraukuši darba attiecības pēc pašu vēlēšanās.
