Mierīgo parka ainavu pēkšņi pārtrauc pensionētu kundžu grupa, kas iznirst no krūmu aizsega un, salīdzinoši ātri soļojot pa celiņu, pazūd aiz neliela pakalna.
Mierīgo parka ainavu pēkšņi pārtrauc pensionētu kundžu grupa, kas iznirst no krūmu aizsega un, salīdzinoši ātri soļojot pa celiņu, pazūd aiz neliela pakalna.
Grozot stīvo kaklu uz visām pusēm, izdodas viņas ieraudzīt jau citā parka pusē, kur viņas tikpat veikli nozūd skatienam otrreiz. Visas smaidīgas, ar staltām mugurām un – ar nūjām rokās.
Prieks izrādās ļoti lipīgs
Izolde Vītola nūjo jau visu vasaru kopā ar Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrību jeb “reimatiķiem”, šogad viņa sākusi vadīt nodarbības arī citiem pensionāriem un pārliecinājusies – prieks nūjot pielīp ātri, tāpat kā ātri sajūtama pozitīva ietekme uz veselību. Interesējusies par nūjošanu arī Diabēta biedrība.
“Vasarā pilsētas dome katru otro nedēļu vienu pēcpusdienu rīkoja nūjošanu parkā. Aizgājām dažas sievas no “reimatiķiem”. Iedeva nūjas, pamācīja, un tā mēs arī saslimām. Nezinu par kādu, bet par sponsoru naudu “reimatiķi” nopirka deviņpadsmit nūju pārus, un tā arī kopš tiem laikiem nūjojam,” stāsta I. Vītola.
“Iet ir viegli, aizraujoši. Runājamies, smejamies, apkārtējie mūs uztver ļoti pozitīvi. Pozitīvas emocijas ir svarīgs ieguvums.”
Reiz uz kādas meža takas pensionētās kundzes apdzinušas ģimeni, kas pastaigājās ar mazu puiku – tas iepletis lielas acis un saucis: “Mammu! Slēpotāji vasarā!” Zināma taisnība viņam ir – nūjošana radās 1930. gadā kā treniņmetode distanču slēpotājiem nesezonas laikam.
Paliek uzticīga solījumam vingrot
Izoldei nebija ne 40 gadu, kad ārsti novēloti uzstādīja diagnozi – kreisās pleca locītavas iekaisums. Nepareizas ārstēšanas sekas – stīva locītava. “Lai roku iekustinātu, vēlāk gāju uz īpašām nodarbībām, roku kustināja un locīja. Dakteris pateica, ka man ir tendence sāļiem nogulsnēties locītavās – ja nevingrošu, vecumā iešu ar nūju. To nu gan es negribēju un sāku iet veselības grupā. Citiem iekaisums pa šo laiku ir atkārtojies, man – ne,” stāsta apņēmīgā sieviete, kura pat neatceras, kad pēdējā laikā būtu gājusi pie ārsta.
Lai apmaksātu visus izdevumus, pensija ir par mazu, tāpēc I.Vītola strādā algotu darbu. Nepieciešamība būt formā ir vēl viens no iemesliem par labu vingrošanai un nūjošanai. “Ja ir uzņēmība, daudz var pats sev palīdzēt, nevajag ne ārstus, ne zāles. Reizēm veci cilvēki grimst depresijā, teic, ka nav spēka. Bet piespied sevi izkustēties, un spēks radīsies! Uzlabosies asinsrite, vielmaiņa, un nomāktībai vairs nebūs vietas.”
“Es nevaru vingrot, es krītu apkārt,” atceros, kā spītīgi teica manis pašas tēvs savai dakterei. “Nu tad sēdiet un vingrojiet. Galu galā – guliet un vingrojiet – cilājiet kājas, ar pēdu brauciet pa otru kāju,” uzstājīgi teica neiroloģe Dace Strazda.
Svarīgi ir pamēģināt pareizi
Speciālās atbalsta nūjas var iegādāties sporta preču veikalos, nekas veselīgs nesanāks, ja nogriezīs dažas lazdu vicas. Svarīgas ir roku lences, kas veido atbalstu plaukstas locītavai, uzsver I. Vītola. Līdz ar to samazinās slodze plecu locītavām, tāpēc nūjošana ir uz pusi veselīgāka nekā parasta pastaiga. Tāpat svarīgi ir iemācīties pareizu soli – taisns ķermenis, taisnas rokas, lēzenas nūjas un saskanīga, ritmiska darbība. Asfaltam, grantētam ceļam, sniegam – katram ir paredzēts sava uzmava nūjas galā.
“Vecums nav šķērslis. Ja cilvēks var paiet, var arī nūjot – katrs izvēlas savu ritmu, lēzenu vai kalnaināku pastaigas vietu. Man sākumā prasīja – kāpēc mēs nenogurstam, kaut arī ejam tik tālu? Kur rodas spēks? Tas jau ir mūsu pašu spēks, tikai taupīgi lietots,” iedrošina vingrotāja.
***
Uzziņa
Mājaslapa nūjošanas aktīvistiem: www.beactive.lv
Nūjošanas nosaukums angļu valodā – nordic walking.
