Ja šī iecere būtu īstenojusies, tiklīdz dzima represēto domās, tad piemiņas akmens Latvijas brīvības cīnītājiem un padomju varas deportāciju upuriem Launkalnes pagastā atrastos pavisam citā vietā – Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Launkalni, uzkalnā, kur kādreiz atradās kroga ēka, kuras sen vairs nav.
Tajā kroga ēkā 1949. gada martā no Launkalnes, Brantu, Drustu un Raunas pagastiem sadzina cilvēkus, lai tālāk vestu uz dzelzceļa staciju un lopu vagonos deportētu uz Sibīriju.
Pirms aptuveni 10 gadiem Smiltenes politiski represēto biedrībai “Trimdnieks” nu jau mūžībā aizgājušā Dāvja Kampes vadībā radās iecere šās ēkas vietā uzstādīt piemiņas akmeni novadniekiem represiju upuriem, taču to izjauca zemes reforma un īpašumu privatizācija.
Tā nu piemiņas akmens cīņās par Latvijas neatkarību kritušajiem un komunistiskā režīma represiju upuriem Launkalnes pagastā uzstādīts tagad un atrodas Launkalnes ciemā, pie pagasta pārvaldes šogad izveidotā skvēra malā, ozola paēnā.
Pirmais publiskais pasākums pie piemiņas akmens un arī akmens simboliska atklāšana notika 11. novembrī, Lāčplēša dienā, klātesot Launkalnes sākumskolas un pirmsskolas grupiņu audzēkņiem, vietējās pagasta pārvaldes darbiniekiem un citiem launkalniešiem, kurus uzrunāja Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš un kultūras pasākumu organizatore Launkalnes pagastā Gunita Ozoliņa.
Ar patriotiskām dziesmām noskaņu radīja Vilmārs Miglavs no grupas “Tilts”. Pie akmens bērni un pieaugušie nolika iedegtas svecītes.
“Katrā pagastā ir tāds piemiņas akmens. Kāpēc lai mums nebūtu?” ieceri Launkalnē ierīkot šādu piemiņas vietu atzinīgi vērtē uz pasākumu atnākušās seniores Dzidra Plūme un Spodra Krieva.
Spodras Krievas dzimtas saknes ir bijušajā Raunas, tagad Launkalnes pagastā. Otrā pasaules kara cīņu laukos bez vēsts pazuda viņas tēvs Jānis Dakteris un vīra tēvs Paulis Krievs.
Tagad Spodrai un citiem launkalniešiem ir vieta, kur atceres dienās pie pelēkā laukakmens iedegt svecīti vai nolikt ziedus savu tuvinieku piemiņai un viņus pieminēt. Līdz šim Lāčplēša dienā Launkalnē bija tradīcija rīkot lāpu gājienu uz vietējo dabas taku un iekurt tur ugunskuru.
“Šis piemiņas akmens ir visiem, kuri cietuši par Latvijas brīvības un neatkarības ideju, atdevuši par to dzīvību vai tikuši izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā vai 1949. gada 25. martā un nav atgriezušies,” teic Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš un piebilst, ka brīvību vislabāk var novērtēt tad, kad tās nav.
Piemiņas akmens ir atrasts turpat Launkalnē, vienā no meliorētajiem laukiem. Tas apstrādāts Valmieras uzņēmumā SIA “Akmeņkaltuve”.
Piemiņas vietas izveides iniciatore ir Launkalnes pagasta pārvalde sadarbībā ar politiski represētajiem. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
