Nākamie trīs gadi Smiltenes novadā gaidāmi bagātīgi. Pašvaldībai piederošo publisko dažādu objektu pārbūvē vai celtniecībā tiks ieguldīti orientējoši 15 miljoni eiro. No tiem lauvas tiesa – 12 miljoni eiro – būs Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas, ko papildinās līdzfinansējums no Smiltenes novada domes budžeta.
Investīcijas no ES fondiem ir plānotas deviņām republikas pilsētām un 21 reģionālās nozīmes attīstības nozīmes centram, tai skaitā Smiltenei, informē novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā trijās lielās jomās. Tās ir reģionālā attīstība, vides infrastruktūras attīstība un vides aizsardzība un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
Pašvaldības, tai skaitā Smiltenes novada dome, attiecīgi laikus sagatavoja savas ES fondu projektu idejas, lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī teritoriju revitalizācijai (atjaunošanai) atbilstoši savām attīstības programmām.
Stiprinās novada
satiksmes artērijas
2014.-2020. gada plānošanas periodā Smiltenes novada dome plāno piesaistīto ES investīciju lielāko daļu galvenokārt izmantot uzņēmējdarbību veicinošas vides sakārtošanā, tai skaitā lauku ceļu un Smiltenes pilsētas ielu pārbūvē, infrastruktūras un komunikācijas tīklu sakārtošanā Smiltenē un novada ciemos, kā arī izglītības un sporta infrastruktūrā.
Smiltenes novada domes prioritāro investīciju projektu idejas uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldība jau prezentējusi Smiltenes novada uzņēmējiem, tai skaitā nesen notikušajā pasākumā “Smiltenes novada uzņēmējs”.
Smiltenes novads ir viens no vadošajiem uzņēmējdarbībā Vidzemes reģionā, un Vidzemes ekonomiskajā trijstūrī, ko veido arī Valmieras pilsēta un Cēsu novads, un attīstās kā mežsaimniecības, rūpniecības, ceļu būves un izglītības centrs.
Smiltenes novadā ir reģistrēti pavisam 1087 uzņēmumi. Pateicoties attīstītajai uzņēmējdarbībai, 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, novadā darba vietu skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem ir pieaudzis no 873 uz 961.
“Pēdējā gada laikā tas ir lielākais kāpums Vidzemes reģionā. Ņemot vērā darba vietu skaitu uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem, Smiltenes novads ir otrajā vietā Vidzemē aiz Valmieras,” uzsver G. Kukainis. Trešajā vietā ir Cēsu novads.
Attīstīta uzņēmējdarbība kādas pašvaldības teritorijā nozīmē mazāku bezdarba līmeni, vairāk ieņēmumu novada pašvaldības budžetā un arī augstāku iedzīvotāju labklājības līmeni. Tāpēc Smiltenes novada dome, plānojot ES investīciju sadalījumu, identificējusi sava novada uzņēmēju vēlmes (labus ceļus, attīstītu infrastruktūru, iepirkumus un līgumus) un par būtisku apsvērumu izvēlējusies uzņēmējdarbībai piemērotas vides attīstību. Tāpēc, pretendējot uz ES fondu investīcijām, Smiltenes novada dome iesniegs projektu pieteikumus arī uz atbalstu investīcijām rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanā, lai tās pielāgotu jaunu uzņēmumu izvietošanai vai esošo paplašināšanai.
Konkrēti tas izpaudīsies kā Limbažu, Celtnieku, Kaikas, Valkas un Dārza ielas pārbūve Smiltenē posmos, kur tuvumā atrodas uzņēmumi, un vairāku lauku ceļu pārbūve posmos, pa kuriem savas kravas pārvadā tuvumā esošās ražotnes.
Šim nolūkam pašvaldība plāno no ES investīcijām piešķirt pavisam 6,3 miljonus eiro.
Tā, piemēram, jau nākamgad plānots pārbūvēt un asfaltēt pašvaldībai piederošo ceļu Jaunpriedaines – Spicieri, kas ved uz kokapstrādes uzņēmumu “Smiltene Impex” Launkalnes pagastā. Jau noslēdzies pašvaldības izsludinātais konkurss pārbūves darbu veikšanai. Noteiktajā termiņā pieteicies viens pretendents. Šonedēļ pašvaldības Publisko iepirkumu komisija pieņems lēmumu, vai iesniedzēja piedāvājums atbilst konkursa nolikuma prasībām, un pozitīva lēmuma gadījumā jau šogad tiks parakstīts līgums par būvdarbu veikšanu.
Savu rindu gaida ceļa Smiltene – Rauziņa posma pārbūve Launkalnes pagastā, kas ved uz kokapstrādes uzņēmumu “Vudlande”, un autoceļa Oktobra iela – Sēļi – Saujas posma pārbūve Variņu ciemā, teritorijā, kur koncentrējušies vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA “Palsa” mehāniskās darbnīcas un kokapstrādes ražotne “Meža Bites”.
Būvēs arī sporta halli
un tribīnes
Par ES fondu investīcijām Smiltenes novada dome plāno īstenot vēl citus projektus izglītībā un sportā. Jau ir izsludināts iepirkums (atklāts konkurss) Smiltenes stadiona pie Tepera ezera servisa ēkas un skatītāju tribīņu jaunbūvei. Pretendentiem piedāvājumi jāiesniedz līdz 6. decembrim pulksten 10.
Tad vēl šobrīd tiek izstrādāts projektēšanas uzdevums, lai pie Smiltenes vidusskolas (bijušās ģimnāzijas ēkas) Dakteru ielā tagadējās sporta halles (angāra) vietā uzceltu lielu sporta halli, kuru dienā izmantotu vidusskolas skolēni, savukārt dienas otrajā pusē – Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi. Vēl pie vidusskolas Dakteru ielā ir plānots uzbūvēt skolēniem paredzētu dienesta viesnīcu ar 40 vietām.
Pēc jaunās sporta halles nodošanas ekspluatācijā sporta skolas ēku, kas atrodas Smiltenes centrā, pašvaldība varēs izmantot citiem nolūkiem. Viens no variantiem ir pārcelt uz šo divstāvu namu Smiltenes novada bibliotēku, kas šobrīd atrodas privātīpašumā.
“Pašvaldībai jāstrādā pietiekami ātri, lai uzsāktu projektu īstenošanu un apgūtu lielāko daļu pieejamo ES investīciju līdz 2018. gadam, kad notiks investīciju izlietojuma pārbaude,” uzsver Smiltenes novada mērs un piebilst, ka minētie 12 miljoni no ES fondiem Smiltenes novadam jau ir garantēti par 90 procentiem.
UZZIŅAI
Smiltenes novada domes plānotie projekti
(īstenojami līdz 2020. gadam)
Ielu pārbūve Smiltenē
Gaujas ielas (tranzītielas) pārbūve posmā no Raiņa ielas līdz Krāsotāju ielai 370 m
Limbažu un Celtnieku ielu pārbūve 980 m
Kaikas ielas pārbūve 930 m
Valkas ielas posma pārbūve 360 m
Dārza ielas posma no Dakteru ielas līdz Atmodas ielai pārbūve 680 m
Auto ceļu pārbūve
Autoceļa Jaunpriedaines – Spicieri pārbūve (1100 m) Launkalnes pagastā
Pašvaldības autoceļu rekonstrukcija, plānots pārbūvēt 20 ceļu posmus bez cietā seguma pagastos
Autoceļa Smiltene – Rauziņa posma pārbūve (1100 m) Launkalnes pagastā
Autoceļa Oktobra iela – Sēļi – Saujas posma pārbūve (400 m) Variņu ciemā
Citi projekti
Gājēju un velosipēdistu ceļa būvdarbi no Smiltenes līdz Silvai un tilta pār Abulu pārbūve 1800 m
Ielu apgaismojuma pārbūve un izbūve Smiltenē un ciemos
Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība Smiltenes aglomerācijā, tīklu izbūve 15 ielu posmos
Smiltenes stadiona servisa ēkas un skatītāju tribīņu ēkas izbūve
Mācību vides uzlabošana Smiltenes vidusskolā (sporta halles un dienesta viesnīcas celtniecība)
Vietējās sabiedrības veselības veicināšanas pasākumi Smiltenes novadā, plānots iesaistīt 2191 iedzīvotāju.
Avots: Smiltenes novada dome
VIEDOKĻIVai uzņēmēju un pašvaldības domas sakrīt?
Jānis Čilipāns, Bilskas pagasta SIA “Eirotilts” (apses zāģmateriālu ražošana) valdes loceklis: – Līdz mūsu ražotnei Lobērģos ir trīs zemes ceļi, katrs no tiem aptuveni astoņu kilometru garumā. Vienu no šiem trijiem ceļiem mēs labprāt redzētu labākā stāvoklī – asfaltētu vai ar otrreizēja asfalta segumu (ar divkāršu virsmas apstrādi ar sīkšķembām un bitumena emulsiju – redakcijas piezīme). Kokmateriālu piegādē mūsu ražotnei ir riskanti posmi, jo slapjā laikā zemes ceļi kļūst par švaku smagajām mašīnām, un tos uz kādu laiku var slēgt. Mūsu gadījumā tas apdraud izejmateriālu piegādi un var aizkavēt gatavās produkcijas piegādi pasūtītājam. Tad vēl kokmateriālu mums pieved, gan nosegtu ar tentu, gan ar vaļēju platformu, un, vedot ar vaļēju platformu pa zemes ceļu, materiāls noput. Tas nav labi, jo pēc tam tāds noputējis, smilšains materiāls tiek ēvelēts, visi naži ēvelēm tiek bojāti un arī klienti nav apmierināti, ja materiāls ir smilšains. Ir tikai jautājums, vai mūsu dēļ kāds šo ceļu, kas tālāk ved uz Gaujienu, asfaltēs, jo Lobērģu pusē ir maz uzņēmumu – tikai mēs un Kaspara Putrāļa lielsaimniecība “Kalējiņi 1”, un vēl mežizstrāde. Lai mēs varētu strādāt un attīstīties, problēma ir ne tikai infrastruktūra, bet arī kvalificēts darbaspēks. Uz vietas mums trūkst darbinieku, meklējam viņus Smiltenē, taču cilvēki no Smiltenes droši vien negrib katru dienu kratīties ar savu automašīnu pa zemes ceļu, jo tas viņiem nozīmē papildu izmaksas mašīnas ekspluatācijā.
Ilvars Pujiņš, Smiltenes uzņēmuma SIA “Gadskārta R. D.” (mežizstrāde, mežkopība) valdes loceklis: – Mēs kā mežizstrādes uzņēmums priecātos, ja pašvaldība naudu ieguldītu mūsu nozares atbalstam. Visi mazākas nozīmes lauki ceļi ir sliktā stāvoklī, tiklīdz nobrauc no asfalta. Jo vairāk būtu asfaltētu ceļu, jo arī mums kā mežizstrādātājiem būtu labāk, jo pa ceļiem iet mūsu meža tehnika, treileri, koku mašīnas. Tiklīdz rudeņos un pavasaros uznāk slapjdraņķis, tā pa daudziem zemes ceļiem braukt vairs nevar, jo ir tonnāžas ierobežojumi. Braucot pa sliktiem ceļiem, lielākas ir arī transporta amortizācijas izmaksas.
