Kārlis Anitens, scenārija autors: – Veidojot izrādi, sapratu, cik ļoti entuziasma pilni ir Smiltenes kolektīvi, jo mēs dabūjām iestudējumu kājās nedēļas laikā, sākot no nulles.
Kārlis Anitens, scenārija autors:
– Veidojot izrādi, sapratu, cik ļoti entuziasma pilni ir Smiltenes kolektīvi, jo mēs dabūjām iestudējumu kājās nedēļas laikā, sākot no nulles. Jā, bija smagi, bija grūti. Taču zināju, ka tiksim galā. Arī pats esmu smiltenietis, un acīmredzot mūs, smilteniešus, vieno kopīgs spēks, par kuru vēsta šis uzvedums. Protams, vienmēr var vēlēties, lai būtu labāk, taču ar padarīto esmu apmierināts un lepojos ar visiem, kuri piedalījās. Ieguvu arī personīgi, – rakstot scenāriju, vairāk uzzināju, cik stipriem bija jābūt smilteniešiem, lai šo pilsētu būvētu un, karos izpostītu, atkal atjaunotu simtiem gadu garumā. Tādam spēkam jābūt arī tagad.
Atis Sausnītis, uzņēmējs, uzveduma finansiāls atbalstītājs:
– Šis skaistais uzvedums ir apliecinājums tam, ka maza pilsētiņa ar saviem cilvēkiem var daudz ko parādīt arī lielajā pilsētā Rīgā. Jo, ja ļoti kaut ko grib un iecerētajam pieiet ar cilvēcību, izdomu un zināšanām, var daudz sasniegt. Smiltenes noslēpums ir Smiltenes cilvēki, nevis brīnums, jo brīnumus rada cilvēki. Vienmēr esmu lepojies ar to, ka nāku no Smiltenes, kur esmu dzimis un kur mācījos vidusskolā. Ja man būs iespēja, tad pilsētu atbalstīšu arī turpmāk.
Liene Zostiņa, TV spēles “Zelta drudzis” vadītāja (“Smiltenes noslēpumā” tēlo komisku blondīni):
– Cilvēki, kuri mani nepazīst, varbūt domā, ka tēloju pati sevi, taču patiesībā man bija jāmācās viss: spīdīgās bižutērijas, cackošanās un tamlīdzīgi. Bija ļoti jāpiedomā, lai izspēlētu blondīnes tēlu. Biju lepna piedalīties uzvedumā, kaut arī man tas prasīja daudz laika. Lai tiktu uz mēģinājumiem, divreiz dienā braukāju no Rīgas uz Smilteni un atpakaļ. Taču tas bija to vērts, jo līdzdalība šādā uzvedumā ir gods. Priecājos, ka kopā ar citiem aktieriem mudināju cilvēkus padomāt, ka pilsētā, no kurienes esi nācis, tev arī jaatgriežas, lai kā reizēm tur būtu klājies.
Ojārs Rubenis, Latvijas Nacionālā teātra direktors:
– Uzvedums ir fantastiska iniciatīva, kas parāda, ka mazpilsētai ir spēks. Un Smiltenei ir spēks, jo tā ir skaistākā un latviskākā pilsēta, kurā dzīvo daudz jaunu cilvēku, un ir lieliski, ka viņi visu grib darīt kopā. Protams, nevar iztikt bez Smiltenes vadības un atbalstītājiem, jo bez naudas nekas nenotiek. Arī Latvijas Nacionālo teātri bez naudas nevarētu izīrēt. Taču smiltenieši pierāda, ka nevajag čīkstēt, bet vajag darīt, un izdosies.
Parasti mazpilsētas ir tās, kuras prasa: “Vai jūs atvedīsit kādu izrādi vai koncertu?” Mēs arī vedam un esam gatavi to darīt vēl. Smiltene ir pirmā, kura izteikusi priekšlikumu pati uzstāties Rīgā. Ja vēl kāda pilsēta vērsīsies ar tādu lūgumu, iespēju robežās to atbalstīšu. To, ka “Smiltenes noslēpums” bija vajadzīgs, apliecināja publikas labestība un mīlestība. Tas ir spēks, un tikai tā mēs varam dzīvot visi kopā.
Ainārs Mežulis, Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs:
– Ir izdarīts liels, paliekošs darbs, un ir gandarījums, jo to paveikuši tikai smiltenieši. Tas ir mūsu lokālpatriotisms, par kuru mūs daudzi apskauž. Tie, kuri nav smiltenieši, nezinot neticētu, ka uzvedumā uzstājās parasti skolēni un nebija pieaicināti profesionāli mākslinieki. Tas cilvēkiem bija pārsteidzoši. Tāpēc arī aicinājām skatīties uzvedumu daudzus ministrus un deputātus, lai parādītu, ka lielā māksla top ne tikai Rīgā, bet arī mazā provinces pilsētā ir augstvērtīgi kolektīvi, kuri var prezentēt savu valsti jebkurā pasākumā un valsts mērogā nebūs par to jākaunas. Pēc uzveduma saņēmu ļoti daudz īsziņu. Piemēram, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks rakstīja: “Paldies par jauko Smiltenes stāstu! Patiess, liels prieks par izcilajiem un talantīgajiem dejotājiem un dziedātājiem.
