Ilze Rusova (40 gadu), Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centra mūzikas speciāliste, smilteniete, dzīvo Rīgā: – Esmu patiesi lepna un priecājos par savu pilsētu un to, ko dara smiltenieši.
Ilze Rusova (40 gadu), Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centra mūzikas speciāliste, smilteniete, dzīvo Rīgā: – Esmu patiesi lepna un priecājos par savu pilsētu un to, ko dara smiltenieši. Uzvedums ir augstā līmenī, un tādu kvalitāti ir sasniegusi maza pilsētiņa. Koris ir fantastisks. “Ieviņai” pēc katra priekšnesuma aplaudēja kā baletā pēc labas prīmas uzstāšanās. Man uzvedums raisīja asociācijas ar citu Nacionālajā teātrī redzētu izrādi “Eslingena” (veltījums lielākajai bēgļu nometnei Vācijā pēc Otrā pasaules kara, kurā patvērumu atrada vairāk nekā 6000 latviešu – redakcijas piezīme). Arī es esmu projām no dzimtās pilsētas, Rīgā, un Smiltene tikmēr dzīvo savu dzīvi.
Juris Čerņevičs (28), students: – Neesmu smiltenietis un neesmu arī liels teātra un mūzikas cienītājs, bet man patika. Bija ļoti iespaidīgi. Labi izklāstīta Smiltenes vēsture. Diezgan augstā līmenī ir koris un dejotāji. Tāds uzvedums domāts jebkurai publikai, ne tikai smilteniešiem.
Aldonis Vrubļevskis, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, smilteniešu novadnieks: – Pirmkārt, iespaido apņēmība, kādu smiltenieši, sevišķi jaunā paaudze, parādījuši, gatavojot šo pasākumu. Nākotne pieder tiem, kuri atceras savu vēsturi, un te mēs redzējām, kā tiek izspēlēta Smiltenes vēsture, kuru daudzi varbūt pirms tam nezināja. Otrkārt, svarīga un apsveicama ir kopā turēšanās sajūta. Ja katrs nākamā novada centrs Latvijā spētu izveidot kaut ko līdzīgu, tad mūsu tautai būtu neizdzēšama nākotne. Reiz biju Amerikā Neatkarības dienā, 4. jūlijā. Amerikāņi katru gadu šajā dienā izspēlē savas valsts rašanās vēsturi, un viņiem tā ir īsāka nekā Smiltenes vēsture.
Smiltene mums visiem ir daudz devusi – izglītību, audzināšanu, kultūru, latviskumu. Tagad, pēc izrādes, katrs varam sev pajautāt – ko es esmu devis Smiltenei?
Gaida Skudriņa, pensionāre, smilteniete: – Uzvedums ir ļoti labs. Aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Patika viss. Ļoti labs ir scenārijs – no vēstures līdz mūsdienām. Skaisti tērpi.
Una Pušpure (23), sabiedrisko attiecību speciāliste, rīdziniece: – Man izrāde patika, un ļoti patika doma, ka neliela pilsēta uzdrīkstas savu iestudējumu parādīt Rīgā. Ja to dara Liepāja, Ventspils, Daugavpils, tad tas nav nekas neparasts, jo tās ir lielas pilsētas. Taču, ja ar šādu skaistu priekšnesumu atbrauc mazāka pilsēta, tad tas ir notikums ne vien smilteniešiem, bet arī Rīgai. Izrādes noslēgumā uz skatuves uznāca visi 120 dalībnieki un kopā veidoja ārkārtīgi spēcīgu enerģiju. Tā bija sajūtama gan deju kolektīvā, gan kora dziesmās.
Sanita Mickeviča (24), juriste, strādā Smiltenē: – Kaut gan Smiltenē strādāju tikai mazliet vairāk nekā četrus mēnešus, sajutos kā daļiņa no smilteniešiem un biju ļoti lepna. Aiz aizkustinājuma pat apraudājos. Esmu dzimusi Alūksnē, kādu laiku dzīvoju Gulbenē un strādāju Rīgā, bet par Smilteni varu teikt – nevarēju izvēlēties labāku vietu, ar kuru saistīt savu turpmāko dzīvi.
Vaira Skujiņa, Bilskas pagasta padomes priekšsēdētāja: – Ļoti jauks uzvedums. Liels paldies Smiltenes domei par uzaicinājumu. Visi izrādes dalībnieki ir malači. Mēs, bilskēnieši, priecājamies, ka arī mūsu pagasta iedzīvotājs Pēteris Jekums ir uzvedumā iesaistīto aktieru vidū.
