221. turpinājums. Tagad es aptuveni zinu 19. augusta notikumu scenāriju. Sarkanā armija iepriekš bija ieņēmusi Bērzauni.
221. turpinājums
Tagad es aptuveni zinu 19. augusta notikumu scenāriju. Sarkanā armija iepriekš bija ieņēmusi Bērzauni. Madonā jau bija sakomplektēta jauniesaukto latviešu puišu vienība, vairāki simti zaļknābju. Krievu virsnieki latviešiem neesot uzticējušies, tāpēc uzreiz bez apmācības metuši kaujā. Aizveduši mašīnās uz Sausnēju, kādā mežiņā izdalījuši šautenes un poļitruku uzraudzībā triekuši pret visai vāji nocietinātām vāciešu pozīcijām. Starpā atradusies plaša zema pļava, un tur pāris vācu ložmetēju gandrīz visus jauniesauktos nokapāja. Šī vieta nosaukta par Nāves ieleju. Par šīm lietām man 1982. gada rudenī Madonā stāstīja lieliskais pedagogs un novadpētnieks Artūts Treicis, un viņš zināja, ko stāsta. Tas bija tieši Leonīda Brežņeva bēru laikā, kad mēs runājām par vēsturisko patiesību, kuru visu laiku esam spiesti noklusēt.
Beigu beigās arī pie Sausnējas vāciešu pretestība tika salauzta, un tankiem it kā vairs nekādu šķēršļu nebija. Tad arī notika straujais izrāviens pie Ērgļiem, kur visi tilti pār upēm, ieskaitot pāri Ogrei, vēl bija veseli. Pirmais ciematā iejoņoja 24. tanku brigādes priekšpulks, sacēla lielu paniku vāciešos, kuri vispirms domāja par ievainoto evakuāciju no trim lauku hospitāļiem — viens atradās Krievkalna pamatskolas ēkā, kas pie pareizticīgo baznīcas, bet cits izglītības biedrības namā, kas atradās Gaiļakalnā iepretī pagastmājai un pirms pusotra gada nodedzinātajai skolai. Jau pašā sākumā tika konstatēts, ka Ērgļu noliktavās ir liels daudzums cukura, bet uz dzelzceļa sliedēm stāv divas cisternas ar spirtu. Atstājuši grupu automātistu, kam uzdots apsargāt spirta cisternas, komandieri visu tanku brigādi pagriezuši Rīgas virzienā, pabraukājuši līdz Nāružiņas upei, tad pagriezušies Katriņas ceļā un ar līkumu atgriezušies Ērgļos, lai sagaidītu motostrēlnieku daļas, kas vēl tūļājās kaut kur pie Jumurdas. Pa to laiku Ērgļos iebraukusi 43. tanku brigāde. Tankisti atklājuši, ka sardzē atstātie automātisti jau līksmojas ar trofeju spirtu, sākuši līksmoties līdz ar visiem. Vienīgi motostrēlnieku bataljons majora Korneja Ditjuka vadībā pie kārotās dziras nav ticis, izgājis cauri Ērgļiem un apmeties netālu no pagastmājas, ieņemot nelielu frontes līniju līdz Vecmuižas ezeram. Sākumā nekādas vāciešu pretestības nav bijis, kaujas troksni radījuši galvenokārt pārdzērušies automātisti un tankisti. Starp atsevišķām krievu ieroču šķirām bijusi pilnīga nesaskaņotība, katrs darījis, kā pats sadomājis.
Tāda nesaprātīga līksmošanās ir turpinājusies vēl nākamajā dienā, bet apsolītie motostrēlnieki nebūt nav steigušies virzīties uz priekšu.
Turpmāk vēl
