Jau ierasts, ka visu ziemu pārtikā lietojam Polijā izaudzētus ābolus. Šoziem poļi dzers sulu no Latvijas āboliem.
Jau ierasts, ka visu ziemu pārtikā lietojam Polijā izaudzētus ābolus. Šoziem poļi dzers sulu no Latvijas āboliem.
“Spiedīšu sulu un došu lopiem. Nodot nevedīšu. Nodošanai tepat pa ceļmalām lasīja skolas bērni,” stāsta grundzāliete, kuru “Ziemeļlatvija” sastapa, līkņājot pie ābeles, kuras zaros vēl redzami lieli un sulīgi āboli. Tomēr uzmanīgāk aplūkojot Dzeņu privātmāju dārzus, var secināt, ka tikai dažviet ābelēs ir augļi. Tas nav skaidrojams ar trūcīgu ražu, jo arī šajā pusē vasara bijusi dāsna. Atbilde rodama pavisam netālu no Grundzāles pagasta centra, kur slejas iespaidīga grēda ar rindās sakrautiem baltiem maisiem. Tur āboli gaida transportu ceļojumam uz Poliju.
“Polijā pavasarī ābeļdārzi apsala, tāpēc neražoja. Tagad poļi iepērk ābolus sulai,” stāsta grundzāliete Ligita Lārmane. Viņa jau paspējusi savākt 20 tonnas, un drīz būs nepieciešamais vairums, lai varētu tos sūtīt tālajā ceļā. Šādu vairumu izdevies savākt nepilnas nedēļas laikā, un pārsvarā visi ābolu piegādātāji bijuši Grundzāles un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Čaklākie no viņiem atveduši divas un pat trīs tonnas. Ābolus viņi savākuši gan savos piemājas dārzos, gan no ceļmalās augošajām ābelēm.
