Pēc ilga un nogurdinoša darba fotosesijās, pozējot nākamā 2017. gada kalendāram, modeļi beidzot var atvilkt elpu un atkal nodoties ēšanas priekiem – pagrauzt kādu zāles vai siena kušķi, kādu sulīgāku dārzeni vai citu kārumu, kas nu katram garšo.
Paši savu pievilcību kalendāra fotogrāfijās šie modeļi nenovērtēs. Abu dzimumu skaistuļi ir vairāk nekā 20 šķirnes truši no 16 dažādām Latvijas šķirnes trušu audzētavām, arī no Smiltenes pagasta “Ķiguļiem” – sertificētas šķirnes vaislas trušu audzēšanas saimniecības.
Tieši “Ķiguļu” saimniecei Dzintrai Lezdiņai radās ideja izdot biedrības “Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija” kalendāru “Šķirnes trusis 2017”. Tas nesen nācis klajā 500 eksemplāru lielā tirāžā un tapis, pateicoties Dzintras uzņēmībai, enerģijai un ieguldītajam darbam, tai skaitā apkopojot viņai atsūtītās fotogrāfijas un atlasot labākās, ko tālāk nodot kalendāra sastādītājiem.
Katram 2017. gada mēnesim ir savs trusis – viņa fotogrāfija un saimnieku sagatavots apraksts par konkrēto šķirni un saimniecību, no kuras modelis nācis.
“Ķiguļu” truši šajā kalendārā iekļuvuši uz vāka un maija lapā. Uz vāka ir šķirnes Jaunzēlandes sarkanais trušu meitene un puika ar spožu segkrāsu piesātinātā lapsas sarkanumā, ko izceļ fonā redzamā zaļā zālīte. “Sākumā fotografējām tikai meiteni. Tupēja uz bluķīša, dusmīgi pieglaudusi ausis. Tad pielikām blakus puiku, un meitenei uzreiz radās interese un izteiksmīgs skats,” fotosesijas mirkļus ar smaidu atceras “Ķiguļu” saimniece.
Viņa piebilst, ka visas kalendārā publicētās trušu fotogrāfijas uzņēmuši nevis profesionāli fotogrāfi, bet gan trušu saimnieki vai viņu ģimenes locekļi, ķerdami labākos mirkļus no dažādiem rakursiem, pat uz vēdera rāpojot, jo ar dzīvnieku jānodibina acu kontakts.
Izvēloties modeli kalendāra maija mēnesim, Dzintra izšķīrusies par labu šobrīd aptuveni deviņus mēnešus vecajai Kalifornijas šķirnes trusenei Žanetei, vienīgajam “Ķiguļu” trusim, kuram ir iedots vārds (attēlā baltais trusis ar melno purniņu un melnajām ausīm).
Šī vidējā šķirne ar spoži baltu kažoku ir teju katrā Latvijas lauku sētā, kurā audzē trušus, un ir vispiemērotākā iesācējiem truškopībā, uzsver Dz. Lezdiņa. Arī viņa savā saimniecībā sākusi tieši ar kaliforniešiem. “Kā jau katra dzīva būtne, kura ienāk ganāmpulkā, arī truši vēlas mīlestību un rūpīgu kopšanu. Lai dzīvnieks justos labi, nepietiek tikai ar labas barības pasniegšanu. Būtiski ir laikus pamanīt, vai dzīvnieciņš nav saslimis, jānovērtē viņa veselības stāvoklis. Tā jūnija sākumā viens mazais divus mēnešus vecais Kalifornijas šķirnes trusītis neēda, bija ierāvies būra stūrī. Nodomāju, ko nu, – jāpalaiž šis mazais kunkulītis brīvībā, lai sētas pagalmā atrod sev tīkamu barību un izcilpojas. Brīvībā palaistais trusis tika arī pie sava vārdiņa – Žanete,” stāsta Dzintra
Tā kopš vasaras Žanete ļepato pa pagalmu, sadraudzējusies ar citiem lauku sētas iemītniekiem – vistām, kaķiem un suņiem, nogaršojusi visus zemē nobirušos šā gada ražas ābolus, kas viņai ir liels kārums. Ja trusenītei ir labs garastāvoklis, tad viņa ļauj sevi noglāstīt un pat paņemt klēpī, bet ja slikts – sit ar pakaļējām kājām un iebēg savā izveidotajā migā – novērošanas punktā zem pagraba jumta.
“Ķiguļos” Dzintra kopā ar dzīvesbiedru Uldi audzē un kopj pavisam septiņu šķirņu vaislas trušus. Tās ir: Jaunzēlandes sarkanais, Jaunzēlandes baltais, Kalifornijas, Lielais gaišais sudrabotais, Lielā šinšila un pundurtrusis Dalmācijas rex.
Iespējams, kāds no viņiem kļūs par nākamo fotomodeli, jo Dzintra cer, ka kalendārs “Šķirnes trusis” kļūs par tradīciju. Tas ir ne tikai skaists, bet arī reklamē Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociāciju, kurā Dzintra ir ciltsdarba speciāliste.
Asociācijas galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijā kvalitatīvu vaislas trušu audzēšanu un veicināt šķirnes trušu audzētavu izveidi. Šī organizācija ir balsts šķirnes trušu audzētājiem un svarīgs balsts Latvijas lauksaimniecībā, lai truškopības nozare nepazustu. Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija ar saviem vaislas trušiem regulāri piedalās Eiropas sīkdzīvnieku audzētāju izstādēs, piemēram, Vācijā un Francijā.
“Ja šajās izstādēs lietuvieši lepojas ar saviem šķirnes baložiem, tad Latvija – ar saviem šķirnes trušiem,” teic Dz. Lezdiņa.
