Dzīvojot vienā pilsētā – Valkā un Valgā -, kuras atrodas divās valstīs, iedzīvotāju prioritāte ir kaimiņu labumu izmantošana. Tas attiecas arī uz valcēniešu darba iespējām igauņu pusē. Pēdējā laikā latvieši īpaši aktīvi cenšas atrast darbu Igaunijā, jo, salīdzinot ar Latvijā noteikto minimālo darba samaksu – šogad 370 eiro, nākamgad 380 eiro, Igaunijā tā ir daudz lielāka – šogad 430, nākamgad 490 eiro.
Taču arī igauņi labprāt savos uzņēmumos darbā pieņem latviešus, jo tie, salīdzinot ar pašu iedzīvotājiem, neesot tik prasīgi un izlepuši. Tie igauņi, kurus neapmierina Valgā saņemtais atalgojums, dodas darba meklējumos vai nu uz Tartu, Tallinu, vai uz Somiju, tāpēc kaimiņiem ir svarīgi atrast jaunu darbaspēku tepat tuvumā, un bieži vien tie ir Valkas un apkārtnes iedzīvotāji.
Protams, minimālās darba samaksas apmērs un arī kaimiņvalsts nodokļu politika ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, kāpēc Latvijas pusē dzīvojošie izvēlas strādāt Igaunijā. Kas vēl mudina latviešus izvēlēties darbu Igaunijā, kāda ir darba situācija Valkā un Valgā, par to piektdien notika diskusijas Valkas novadpētniecības muzejā notikušajā EURES (Eiropas darba mobilitātes portāls) seminārā “Pārrobežu sadarbības pieredzes un labās prakses apmaiņas veicināšana”. To rīkoja Nodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāle, pie sevis ielūdzot kolēģus no Smiltenes struktūrvienības, Rīgas, Valmieras, Cēsīm, Limbažiem, Madonas, kā arī Igaunijas Bezdarba un apdrošināšanas fonda Valgas nodarbinātības dienesta vadītāju Meriki Metsavas kopā ar kolēģiem un Igaunijas EURES tīkla pārstāvi Tallinā Martu Traks.
Pašiem jānojauc
iedomātās robežas
Esot Eiropas Savienības valstu saimē, nevienam ES pilsonim nav liegts brīvi pārvietoties un strādāt kādā no ES valstīm. Īpaši izdevīgi tas ir dzīvojot pierobežā, kā tas ir Valkas un Valgas gadījumā. Tāpēc ir tikai loģiski, ja notiek cieša sadarbība starp institūcijām, kas Latvijā un Igaunijā atbild par darba nodrošināšanu un darba vietu piedāvāšanu. Turklāt jau kādu laiku darbojas arī Eiropas darba mobilitātes portāls EURES, kas tā apmeklētājiem ļauj iepazīties ar darba piedāvājumu ārpus Latvijas un Igaunijas robežām, kā arī garantē darba meklētāja drošību.
Lai risinātu bezdarba problēmu novadā, jau vairākus gadus NVA Valkas filiāle sadarbojas ar kaimiņiem – Igaunijas Bezdarba un apdrošināšanas fonda Valgas nodarbinātības dienestu. NVA Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere stāsta, ka jau kopš 2014. gada notiek kopīgs pasākums – “Livonijas darba tirgus”. Pirmo reizi tas notika 2014. gada 27. septembrī Valgas kultūras un interešu centrā. Šī pasākuma mērķis ir savest kopā darba devējus ar darba meklētājiem.
Jau nākamajā gadā “Livonijas darba tirgus 2015” notika abās pusēs robežai – Valkā un Valgā. Latvijas pusē vakanču gadatirgus notika 14. martā pilsētas kultūras namā. To apmeklēja ap 400 interesentu. Šajā pasākumā no Latvijas puses piedalījās 19, bet no Igaunijas – 9 darba devēji. E. Pormeisteres pieredze liecina, ka, rīkojot šo pasākumu Latvijas pusē, lielāka ir pašmāju darba devēju atsaucība, mazāka – igauņu vēlme šķērsot robežu. Un otrādi. Acīmredzot pie tā ir vēl jāstrādā, lai iedrošinātu abu valstu darba devējus pārvarēt kūtrumu šķērsot pašu iedomātu robežu. 2015. gadā “Livonijas darba tirgus” notika arī Valgas pusē. Šajā reizē jau pulcējās 600 izstādes dalībnieku un apmeklētāju. Šogad šis vakanču gadatirgus notika 28. aprīlī un tas interesi izraisīja jau 1000 apmeklētājos. Tiek plānots, ka nākamgad “Livonijas darba tirgus” notiks 27. aprīlī Valgā.
Vēl viena sadarbības forma ir regulāra igauņu darba devēju informatīvo dienu rīkošana NVA Valkas filiālē. E. Pormeistere atzīst, ka latvieši labprāt izvēlas darbu ne tikai Valgā, bet arī citās Igaunijas pilsētās tāpēc, ka igauņu darba devēji gādā par darbinieku iespēju kolektīvi nokļūt darbā, piedāvā dzīvošanu uz vietas, kā arī kompensē daļu par ēdināšanu iztērēto līdzekļu.
Pēdējie statistikas dati liecina, ka uz 1. septembri Valkas novadā reģistrētas 37 brīvas darba vietas. Taču atrast darbiniekus joprojām ir salīdzinoši grūti. Nav viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu, kāpēc robežas vienā pusē darba devējiem ir diezgan sarežģīti atrast labus darbiniekus, bet otrā pusē –veidojas gribētāju rinda, lai varētu strādāt igauņu ražotnē.
Regulāri starp abiem dienestiem notiek informācijas apmaiņa par bezdarba situāciju, par dažādiem projektiem, par iespējamām darba atlasēm un tikšanos ar darba devējiem, kā arī palīdzība CV sagatavošanā.
Igauņi ir prasīgāki
To, ka igauņu darba devēji labprāt darbā ņem latviešus, apliecina arī Igaunijas Bezdarba un apdrošināšanas fonda Valgas nodarbinātības dienesta vadītāja Merike Matsavas un Igaunijas EURES tīkla pārstāve no Tallinas Marta Traks. Viņas skaidro, ka, salīdzinot ar pašiem igauņiem, latvieši neesot tik izlepuši un neceļ iebildumus par darba samaksu. Bieži vien paši igauņi nevēlas strādāt par, pēc viņu domām, tik niecīgu algu, un izlemj doties prom labākas dzīves meklējumos, visbiežāk uz Tallinu un tās apkārtni, kur darba tirgus situācija ir vairākkārt labvēlīgāka, salīdzinot ar Valgas darba tirgu un atalgojumu.
Statistikas dati liecina, ka pašlaik Valgas apriņķī ir reģistrēts 881 bezdarbnieks, no kuriem 64 ir ar Latvijas pilsonību, bet dzīvesvietu – Valgu. M. Metsavas pieļauj, ka, visticamāk, šie Latvijas pilsoņi reāli dzīvo Valkā, bet dzīvesvietu ir deklarējuši Valgā. Pašlaik kaimiņpilsētā Valgā ir reģistrēts visnotaļ augsts bezdarba līmenis – astoņi procenti (Valkas novadā – 6,3 procenti). Igaunijā vidēji reģistrētais bezdarba līmenis – četri procenti. Ko paši igauņi dara, lai atbalstītu savus darba devējus? Igaunijā ir populārs darba tirgus pakalpojums – algas pabalsts. Tas nozīmē, ka darba devējam par strādājošo, kas apgūst amatu, sešus mēnešus valsts maksā pabalstu minimālās darba algas apjomā, bet pats darbinieks saņem stipendiju. Turklāt igauņu darba devēji labprāt darbā ņem latviešus, jo viņi prot sazināties krieviski. Ja ar laiku pašmācības ceļā tiekot apgūta igauņu valoda, tas darba devējiem liek novērtēt strādnieku un, iespējams, viņam piedāvāt karjeras izaugsmes iespējas.
Salīdzinot ar Latvijas valsts nodokļu sistēmu, Igaunijā darba devējs par darbinieku maksā 33 procentus lielu sociālo nodokli (20% – pensijas fondam, 13% – slimokasei). Vēl Igaunijā jāmaksā bezdarba apdrošināšanas nodeva, kas katru gadu tiek pārskatīta. Darba devējs maksā 0,8 procentus, darbinieks – 0,6 procentus. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka šogad Latvijā darba devējs par darbinieku maksā 23,59 procentus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Savukārt pats darbinieks no savas algas katru mēnesi maksā 23 procentus lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli un 10,5 procentus sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Turklāt Igaunijā ir pieejama interneta vietne www.palgad.ee (arī krievu valodā), kur iespējams salīdzināt darba algu, piemēram, strādājot Latvijā un atrodot piemērotu nodarbošanos Igaunijā.
Sadarbību stiprinās jauns
projekts divu gadu garumā
Domājot par jaunām sadarbības formām, ir izstrādāts un 7. oktobrī iesniegts projekts “Pārrobežu darba tirgus integrācijas un nodarbinātības veicināšana”. Tā mērķis ir panākt pārrobežu reģionu darba meklētāju un darba devēju lielāku pārliecību atrast piemērotu darbu un darbiniekus.
Projekta vadošais partneris ir NVA Valkas filiāle, bet projekta partneri – Igaunijas Bezdarba un apdrošināšanas fonda Valgas nodarbinātības dienests, Valgas pilsētas valde un Valkas novada dome. Projekts sāksies no nākamā gada, un tā aktivitātes ilgs divus gadus. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 423 684 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums – 360 131 eiro.
E. Pormeistere stāsta, ka šajā projektā ir ietvertas dažādas igauņu un latviešu kopīgās aktivitātes: pētījums par pārrobežu darbaspēka mobilitāti, dažādi pasākumi darba devējiem – Valkas un Valgas uzņēmēju brokastis, igauņu un latviešu valodas apmācības, darbinieku kvalifikācijas celšanas apmācības un citi, dažādi pasākumi darbiniekiem un darba meklētājiem – semināri par uzņēmējdarbības uzsākšanu no Latvijas Igaunijā un otrādi, pārrobežu nodarbinātību, kā informatīvā laikraksta izdošanu par darba vakancēm Valkas novadā un Valgas apriņķī.
UZZIŅAI
Brīvo darba vietu un pieprasītāko profesiju TOP5 Valkas novadā –
darba devēju pieprasītākās profesijas (reģistrētas vakances 2016. gadā):
• veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi – 107
• neklasificēti strādnieki – 52
• maiznieki, konditori un konfekšu ražotāji – 34
• lauksaimniecības kultūru audzēšanas saimniecības strādnieki – 24
• mežstrādnieki – 21
Pavisam kopā reģistrētas vakances – 591
Brīvās darba vietas – aktuālās uz 2016. gada 1. septembri:
• šuvēji un cepuru izgatavotāji – 8
• mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki – 6
• veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi – 5
• kokapstrādes instrumentu un darbagaldu regulētāji un operatori – 3
• citi nekvalificēti strādnieki – 2
Pavisam kopā brīvās darba vietas – 37
Reģistrēto bezdarbnieku statistiskais portrets Valkas novadā uz 2016. gada 1. septembri:
• zems izglītības līmenis – 8
• ar profesionālo izglītību – 124
• ar augstāko izglītību – 34
• bezdarba ilgums līdz 6 mēnešiem – 140
• ilgstošie bezdarbnieki (ilgāk par gadu) – 97
• jaunieši bezdarbnieki (no 15 līdz 24 gadiem) – 25
• pirmspensijas vecumā – 62
• saņem bezdarbnieku pabalstu – 128
Reģistrēto bezdarbnieku skaits – 318
