Nedēļas nogalē Kārķu un Ērģemes pagastu teritorijā notika Zemessardzes 22. kājnieku bataljona lauka taktiskās mācības “Kārķu vairogs”, kurās piedalījās ap 150 zemessargu. Bataljona gada noslēguma mācībās tika izmantots hibrīdkara scenārijs, kurā zemessargi trenējās atbrīvot apdzīvotu vietu no valstij nelojāliem bruņotiem grupējumiem.
Sestdienas rītā, iebraucot Kārķu centrā, nezinātājam pavērās samērā biedējoša aina – bruņoti cilvēki maskās stāv sardzē pie mājām, ik pa brīdim mazliet baiso klusumu pāršķeļ skaļi šāvieni. Maskās tērptie palēnām atkāpjas, par aizsegu izmantojot neapbruņotus cilvēkus. Tiek izmesta dūmu granāta un palēnām Kārķu pagasta pārvaldes ēkas apkārtni ieskauj pelēku dūmu mutulis. No Valkas puses centram lēni tuvojas gara armijas formās tērpta cilvēku rinda, skaļi tiek izkliegtas komandas, pie skolas internāta dzirdamas runas par atmīnēšanu.
Neparasta nedēļas nogale
Kārķu pagasta iedzīvotāji par plānotajām mācībām tika informēti iepriekš, tādēļ redzamā aina visdrīzāk izbrīnīja tikai nejaušos garāmbraucējus. Pavērot mācības ik pa brīdim atnāca arī vietēji, pārsvarā jaunieši. Savukārt Kārķu veikalā, kas atrodas nedaudz tālāk no centra, daudzstāvu māju ielokā, valdīja ierastā rosība. Cilvēki te veica savus ikdienišķos pirkumus un neļāva mācībām izjaukt viņu dienas ritmu.
Kā vēlāk atzina veikala pārdevēja Sigita, cilvēki nākuši kā parasti. Par mācību norisi pagasta iedzīvotāji pauduši divējādas domas – esot gan vienaldzīgie, gan tie, kas izrādījuši nepatiku. Kārķēniete Ija saka, ka viņai mācību laikā sajūtas neesot bijušas patīkamas, tomēr atzīst, ka zemessargiem kaut kur ir jāmācās.
Arī Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons uzskata, ka “šādas emocijas ir jāatstāj otrā plānā un jādomā racionāli”. Pēc viņa domām, katras neatkarīgas valsts mērķim ir jābūt, ka armija ir kaujas spējīga un nekā savādāk viņi nevar trenēties, ja to nedara maksimāli pietuvināti dabiskiem apstākļiem. Kā atzīt pagasta pārvaldes vadītājs, tie iedzīvotāji, ar kuriem tika slēgtas vienošanās par viņu privātīpašuma izmantošanu zemessardzes mācību vajadzībām, bijuši ļoti atsaucīgi un negatīvi noskaņoto viņu vidū neesot bijis.
Viņu vidū arī Ojārs Bitenieks, kura īpašumā zemessargi svētdienas rītā sakāva pretinieku. Viņš atļauju veikt mācības savā īpašumā uztver ka pašsaprotamu atbalstu Latvijas aizsardzībai.
Pretinieks sakauts
Apmācības notika pēc sākotnējā scenārija, kurā bataljona vadība ir saņēmusi informāciju par Latvijai nelojālu spēku atrašanos Kārķu pagasta apkārtnē. Piektdienas vakarā tika saņemts uzdevums atbrīvot pagasta teritoriju no nelegālā grupējuma, tad arī sākās pulcēšanās.
Agrā sestdienas rītā bataljons sāka virzīties uz Kārķiem, pirms tam saņemot pēdējo instruktāžu. Tika nobloķēta apkārtne, lai pretinieks nevarētu ar autotransportu aizbēgt pa kādu no ceļiem. Virzienā no Valkas puses separātisti tika pakāpeniski izspiesti no pagasta centra, kur tie bija nometinājušies skolas internāta ēkā. Pa mežiem tie atkāpās, par bāzes nometni izvēloties pamestu fermas ēku.
Sadarbojoties ar civiliedzīvotājiem, tika ievākta informācija par separātistu bāzes nometni, savukārt iegūtā izlūkinformācija palīdzējusi izstrādāt uzbrukuma plānu. Agrā svētdienas rītā notika veiksmīgs uzbrukums pretinieka nometnei – separātistu bāze tika iznīcināta.
“Tā ir situācija, ko mēs esam redzējuši citās valstīs, kur šādi ieņem apdzīvotās vietas un pārņem savā kontrolē vietējās pārvaldes ēku,” Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Gvido Brenneris pamato konkrētā scenārija izvēli.
Vēl daudz jāmācās
Galvenais uzdevums – iztīrīt ciemu no separātistiem un atjaunot likumisko varu – tika izpildīts, bet pulkvežleitnants, noslēgumā uzrunājot mācību dalībniekus, norāda arī uz pieļautajām kļūdām. Zemessargiem vēl daudz jāmācās, lai saliedēti darbotos lielā komandā. “Galvenais ir tā degsme jeb gribēšana, attieksme,” uzsver Gvido Brenneris.
Zemessardzes kaprālis Lauris Lejiņš, kuram šīs ir jau piektās šāda mēroga mācības, atzīst, ka šī bijusi vērtīga pieredze, kā veiksmīgāk sadarboties lielākas vienības ietvaros. Lielākoties mācības notiekot mazākās vienībās, un tad neesot tik liels redzējums. “Tā kā mēs neesam no profesionālā dienesta, katrā apmācībā mēs varam tikai mācīties no savām kļūdām un pilnveidoties,” atzīst Zemessardzes kaprālis, par galveno mācību uzdevumu minot prasmi sastrādāties kā vienai komandai. Viņu pievienoties Zemessardzei pamudinājusi mīlestība pret Latviju, kā arī azarts piedalīties kaujas situācijās.
“Tā ir lielākā patriotisma izpausme,” par zemessargiem, kas brīvajā laikā mācās aizstāvēt savu valsti, saka pulkvežleitnants Brenneris. “Būtu labi, ja mēs varētu mācības rīkot vairākas dienas no vietas, tad beigu izpildījums arī būtu labāks,” tomēr pamatdarbs liedz zemessargiem vēl plašāk iesaistīties valsts aizsardzības apmācībā.
Šīs bija bataljona gada noslēguma mācības, kādas notiek reizi gadā, taču mazāka mēroga, kā arī individuālo iemaņu apmācības zemessargiem notiek visu gadu.
Atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likumam, Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē. Šobrīd Zemessardzē dien ap 8000 Latvijas pilsoņu.
