Lai skolēns veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas, vecākiem noteikti jāizprot, ka bērna fiziskā veselība ļoti cieši saistīta ar viņa psihoemocionālo stāvokli, skaidro neiroloģe Ilze Jostmane.
Lai skolēns veiksmīgi uzsāktu skolas gaitas, vecākiem noteikti jāizprot, ka bērna fiziskā veselība ļoti cieši saistīta ar viņa psihoemocionālo stāvokli, skaidro neiroloģe Ilze Jostmane.
I. Jostmane dod padomu neuztvert pirmo skolas dienu kā kārtējo slogu. “Bērnam daudz labāk, ja ģimenē 1. septembris būtu svētku un kopā sanākšanas reize,” iesaka daktere. Īpašs šis brīdis ir pirmklasniekam, taču arī vidusskolēnam tā ir ļoti nozīmīga diena.
Pozitīvo emociju vajag vairāk
“Skolas sākumā emociju ir ļoti daudz. No veselības viedokļa – jo tās ir pozitīvākas, jo bērniņam labāk,” norāda neiroloģe. Ārste vēl piebilst, ka ļoti labi būtu, ja paši vecāki atrastu laiku pavadīt bērnu pirmoreiz uz skolu.
Septembris ir sākuma un meklējumu periods gan vecākiem, gan skolēniem. “Sākot skolas gaitas, jāpievērš uzmanība bērna emocionālajam stāvoklim,” dod padomu I. Jostmane. “Ģimenē jāizprot, kā skolas bērns jūtas, jāizrunājas par draugiem un skolotājiem.”
“Nekādā ziņā nedrīkst atstāt bez uzmanības to, ja bērns ir emocionāli nomākts, pat raud,” brīdina I. Jostmane un vecākiem iesaka: “Tūlīt meklēt kontaktu ar skolu, lai noskaidrotu problēmu cēloni.”
Palīdz noteikts dienas režīms
“Noteikts režīms ir ārkārtīgi svarīgs stabilai bērna fiziskai un psiho emocionālai veselībai,” atzīst I. Jostmane. Ģimenē jābūt skaidrībai, kad, kur un cikos kas notiks. “Jo stingrāks režīms, jo bērns labāk jūtas, kaut bieži liekas, ka ir otrādi. Bez noteiktas dienas kārtības bērns nesaprot, ko kurā brīdī darīt,” zina teikt I. Jostmane. Viņa piebilst, ka jāpanāk vienošanās ar bērnu, lai atrastu optimālāko variantu gan viņam pašam, gan vecākiem.
Neiroloģe norāda, ka dienas režīmā jāparedz laiks atpūtai. Biežākā kļūda ir tā, ka bērni pavada laiku pašplūsmā pie televizora vai datora ekrāna. “Bērns mājās ir, bet tas nenozīmē, ka viņš atpūšas,” skaidro I. Jostmane. “Nekas tā nesasprindzina garīgo sistēmu kā televīzija vai dators. Motoriski bērns varbūt sēž mierīgi, bet garīgi tā ir milzīga slodze un sasprindzinājums. Pēc tādas nebūs ne kvalitatīvs darbs, ne mācības”.
“Skolēniem vislabākā atpūta ir kustībā, mazākiem bērniem – arī miegā. Motoras nodarbes laikā prāts atpūšas vislabāk,” zina teikt I. Jostmane. Viņa atgādina, ka noteikti jābūt pietiekamam naktsmiegam.
Pilnvērtīgs uzturs veicina attīstību
Vecākiem jāpadomā par to, lai bērnu uzturs būtu pilnvērtīgs. Rudenī jācenšas izmantot pieejamos augļus un dārzeņus, jālieto piena produkti. I. Jostmane iesaka lietot skābpiena produktus, jo tie satur augšanas veicināšanai nepieciešamās olbaltumvielas. Pēc ārstes atzinuma, mazāk jākoncentrējas uz gaļas ēdieniem.
Vismaz reizi dienā būtu ieteicams ēst siltu ēdienu. “Ja bērnam negaršo skolas pusdienas, tad vakarā mājās jāpaēd pilnvērtīgi. Maziem bērniem vajag ēst biežāk un mazākām porcijām. Stundu pārtraukumos var uzkost kādu augli,” iesaka I. Jostmane.
Jāpārbauda redze un stāja
Jāpievērš pietiekama vērība arī bērnu fiziskajai veselībai. I. Jostmane katru gadu pirms skolas sākuma iesaka apmeklēt acu ārstu. “Strauji augot, redze bieži vien pasliktinās. Tas netraucē ikdienā, bet pie lielāka sasprindzinājuma bērnam sāk sāpēt galva. Galvassāpju iemesls var būt arī tas, ka laikus nav veikta redzes korekcija,” paskaidro neiroloģe.
Stājas profilakse ir jautājums, ko nedrīkst atstāt bez ievērības. “Vecākiem būtu jāseko, vai bērnam ir piemērots rakstāmgalds un krēsls, vai ir pareizs apgaismojums. Jāatgādina par pareizu sēdēšanas pozu. Arī mugursomām jābūt ērtām, sevišķi svarīgi tas ir jaunāko klašu skolēniem. Pārāk smagās mugursomas ir nopietna problēma, par kuru izglītības sistēmā runā par maz,” uzskata I. Jostmane.
Gars jāuztur tīrībā un kārtībā
Ārste novērojusi, ka fiziskās veselības problēmas sabiedrībā bieži vien akceptē labāk kā garīgās. Daudzi pat baidās atzīt, ka varētu būt arī šāda veida sarežģījumi. I. Jostmane uzsver: “Arī cilvēka gars jāuztur tīrībā un kārtībā, tāpat kā ķermenis. Jo ātrāk atklās bērna garīgās problēmas, jo veiksmīgāk varēs tās atrisināt.”
Ja bērnam rodas grūtības kāda mācību priekšmeta apguvē, vispirms jārunā ar skolotāju, kurš vispārīgos vilcienos norādīs problēmas būtību. “Ja tur būs kas vairāk par slinkumu un nevēlēšanos mācīties, jāmeklē bērnu ārsta vai bērnu neirologa palīdzība,” iesaka speciāliste.
I. Jostmane vēl pastāsta, ka bieži bērnu fiziskās saslimšanas var būt kā protests pret kādu nepatīkamu situāciju. Tad jāmeklē psihologa vai cita speciālista palīdzība, ja pašu spēkiem nav iespējams tikt galā.
