Svētdiena, 10. maijs
Maija, Paija
weather-icon
+11° C, vējš 0.47 m/s, DA vēja virziens
ZiemelLatvija.lv bloku ikona

Lietavas iekavējušas ziemāju sēju

Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ daudzviet zemnieki ir iekavējušies ar ziemāju sēju.

Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ daudzviet zemnieki ir iekavējušies ar ziemāju sēju. Pašlaik pāris dienu nav lijis, tādēļ radusies cerība līdz oktobrim sēju pabeigt.
Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons atzīst, ka tīrumā veicas diezgan grūti, jo zeme ir salijusi. “Pašlaik esmu apsējis 60 procentus no ziemājiem paredzētās platības. Audzēju rudzus un ziemas kviešus, ir arī tritikāle. Vēl ir palikuši apmēram 55 hektāri ko apsēt. Sinoptiķi gan sola šonedēļ laiku bez nokrišņiem. Ja nelīs, tad līdz nedēļas beigām sēju varēšu pabeigt,” saka V. Jansons.
Īpaši saspringts laiks tagad ir tiem lauksaimniekiem, kuri ir pieteikušies uz atbalstu augsnes erozijas novēršanai, jo atbalsta saņemšanas noteikumi paredz, ka ziemāju sēja jāpabeidz noteiktos termiņos.
Kārķu pagasta padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Pilskalne informē, ka tiem, kuriem ir graudu platības, pašlaik klājas grūtāk. Viņa gan uzskata, ka visi zemnnieki, kuri ir pieteikušies uz atbalstu, godam tiks galā ar saistībām. “Uz minēto atbalstu ir pieteikušies apmēram 40 zemkopju. Saimnieki, piekrītot saistībām, ir rēķinājušies, ka var būt sarežģījumi un centušies visus uzdevumu laikus izpildīt,” stāsta S. Pilskalne.
Tomēr daudzviet visā Latvijā liela daļa ziemāju sējēju jau tagad saprot, ka saistības termiņos diez vai izpildīs. Kā zināms, noteikumi ir ļoti stingri un to neievērošanas gadījumā saimniekiem var nākties atdot izsniegto atbalstu.
Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele stāsta, ka jau pērn biroja speciālisti ļoti nopietni brīdinājuši visus zemniekus par saistībām. “Noteikumi ir spēkā piecus gadus, un tā nav joka lieta. Mēs saimniekiem ieteicām ļoti pamatīgi apdomāt savas iespējas, pirms pieteikties uz atbalsta maksājumu. Tas ir devis rezultātus. Domāju, ka mūsu rajonā nav tādu problēmu kā Zemgalē un Kurzemē. Vairāki graudu audzētāji savas ziemāju platības jau ir apsējuši,” saka V. Empele.
Biedrības “Zemnieku saeima” biroja vadītāja Rita Sīle informē, ka pērn bija pirmais gads, kad lauksaimnieki varēja pieteikties Lauku attīstības plānā paredzētajam atbalstam erozijas novēršanai.
Noteikumi paredz, ka graudu audzētājiem ziemā vismaz 70 procentiem platību jābūt ar rugājiem vai apsētiem ar ziemājiem. Savukārt Zemgalē lietavu dēļ lielas platības vēl nav apsētas, bet iesētajos laukos pārlieku lielā mitruma dēļ daļa graudu iznīkusi. “Zemnieku saeima” risinās sarunas ar Zemkopības ministriju par pieteikšanās termiņa pagarināšanu, lai lauksaimnieki var pagūt izdarīt noteikumos paredzēto.

ZiemelLatvija.lv bloku ikona Komentāri

ZiemelLatvija.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.