Jaunā mācību gada pirmais mēnesis ir pagājis, un visā Latvijā skolotāji uzzinājuši savu mēnešalgu atbilstoši jaunajam pedagogu darba samaksas modelim.
“Ziemeļlatvija” aptaujāja vairākus pedagogus, secinot, ka vieniem darba atalgojums ir kļuvis dāsnāks, taču citi ir vīlušies jaunajā atalgojuma aprēķinu sistēmā un pat saņem mazāku algu nekā aizvadītajā mācību gadā, piemēram, skolotāji ar augstāku profesionālo kvalifikāciju (augsto ceturto un piekto kvalitātes pakāpi) un pedagogi mazajās lauku skolās, kurās ir maz skolēnu un līdz ar to skolotājiem ir mazas darba slodzes.
Savukārt ieguvējas ir skolas ar lielu audzēkņu skaitu un lielām klasēm un vispusīgi pedagogi, kuri var pasniegt pēc iespējas vairāk stundu dažādos mācību priekšmetos un tādējādi sakrāt lielāku slodzi.
Ar mazu slodzi jāmeklē citi ienākumu avoti
Šovasar pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets beidzot apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kas stājās spēkā 1. septembrī.
Jaunais izstrādātais pedagogu atalgojuma modelis kāpina minimālo atalgojuma likmi līdz 680 eiro esošo 420 eiro vietā ar 30 darba stundu slodzi nedēļā, un, ja pedagoga slodze ir lielāka, tad viņš attiecīgi nopelna vairāk. Taču jau vasarā tika izteiktas prognozes, ka ierobežotu līdzekļu dēļ šāds likmes apmērs netiks ieviests visās izglītības pakāpēs vienlaikus un vienādā apjomā. Visi pedagogi algas pieaugumu var neizjust, un ir paredzams, ka skolotājiem var pieaugt darba slodze.
Kāda tad ir situācija pēc jaunā mācību gada pirmā mēneša? Valkas novadā aprēķini ir veikti, taču vēl nav apkopota un analizēta informācija.
“Ir mainījusies pedagogu darba samaksas noteikšanas metodika, tāpēc nevar pa tiešo salīdzināt, kā bija pirms un kā ir tagad,” “Ziemeļlatviju” informē Aivars Ikšelis, Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs. Viņš arī norāda, ka publiskajā telpā parasti tiek sniegta informācija tikai par kādu no pedagogu darba samaksas elementiem, tāpēc veidojas tendenciozs priekšstats, ka visiem skolotājiem būs lielākas algas, jo likme taču palielinājās (lai saņemtu minētos 680 eiro uz papīra, vispārizglītojošo skolu skolotāju vienas mēneša darba algas likme nedēļā tagad ir 30 darba stundas nedēļā agrākās 21 vietā – redakcijas piezīme).
Arī bez pastiprinātas analīzes Valkas novada dome secina, ka, aprēķinot atalgojumu pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iedotajām formulām, visvairāk cieš tie skolotāji, kuriem ir augstāka pedagoga profesionālā kvalifikācija jeb kvalitātes pakāpe (tas ir pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītājs, kas raksturo viņa profesionālās darbības līmeni).
“To ministrija no visiem noslēpa. Agrāk par pakāpi maksāja no visa kopējā skolotāja darba, bet tagad tiek apmaksātas tikai tiešās stundas jeb kontaktstundas, un līdz ar to skolotājiem, kuriem ir ceturtā un piektā kvalitātes pakāpe (augstākās pakāpes – redakcijas piezīme), samaksa samazinās,” skaidro A. Ikšelis.
Pēc pedagogu algu reformas Valkas novadā lielāka kļuvusi skolu direktoru amatalga. Valkas novada pedagogu slodzes sadale šajā mācību gadā ir saplānota tā, lai nekļūtu mazāka pedagogu kopējā darba samaksa par līdzīgu darba apjomu. Teorētiski, samazinot pedagogu skaitu, palielinātos atalgojums. Taču Valkas novadā darba samaksas dēļ neviens pedagogs nav atbrīvots no darba, jo skolotāji strādā vairākās darbavietās, lai nodrošinātu pilnu darba slodzi.
Valkas novada dome no 1. septembra piedevām piemaksā 50 eiro pie algas likmes profesionālās ievirzes pedagogiem.
Visgrūtāk Valkas novadā ir pagastu skolām, kur strādā arī pedagogi ar ļoti mazām slodzēm, piemēram, fizikā – divas stundas nedēļā jeb 0,067 slodzes, mājturībā – sešas stundas nedēļā jeb 0,2 slodzes. “Ar šādu slodzi skolā var strādāt tikai vietējais iedzīvotājs, kuram ir citi ienākumu avoti,” realitāti ieskicē A. Ikšelis un neizslēdz vīziju par valsts īstenotu lauku skolu tīkla optimizāciju nākotnē.
Vairāk saņem,
tiesājot futbola spēles
Smiltenes novadā pēc jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas skolās ar audzēkņu skaitu, kas mazāks par 70, skolotāju algas ir samazinājušās.
Skolās ar izglītojamo skaitu no 70 līdz 100 bērniem algas ir palikušas iepriekšējā līmenī, bet skolās ar vairāk nekā 100 audzēkņiem algas ir palielinājušās vidēji par 200 eiro, secina Smiltenes novada Izglītības pārvalde, veicot skolotāju atalgojuma aprēķinu pēc jaunās sistēmas.
Arī Smiltenes novadā neviens skolotājs saistībā ar algu reformu no darba nav atbrīvots.
Konstatētie zaudējumi, stājoties spēkā jaunajam pedagogu darba samaksas modelim, ir tie, ka nevar tarificēt (aprēķināt algu – redakcijas piezīme) pagarinātās grupas, interešu izglītību un sociālos pedagogus un faktiski tas tagad ir papildu slogs uz pašvaldību pleciem.
Smiltenes novada skolās ar izglītojamo skaitu, kas mazāks par 70 bērniem pietrūkst naudas direktoru atalgojumam, informē novada Izglītības pārvalde.
“Algas reformas rezultātā lielākie ieguvēji ir pirmsskolas izglītības pedagogi. Piemēram, Smiltenes novadā iepriekšējos gados valsts mērķdotācija viņu algām bija 420 eiro mēnesī, pašvaldība piemaksāja līdz 456 eiro. Tagad gan valsts mērķdotācija, gan pašvaldības finansējums kopā ir 620 eiro (līdzīgi rīkojas arī citas pašvaldības, piemaksājot pirmsskolas pedagogu algām – redakcijas piezīme),” informē Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore.
Palsmanes un Variņu pamatskolas direktore Dace Pērle secina, ka skolotāju algu apmēru jaunajā darba samaksas modelī ietekmē skolēnu skaits iestādē, apvienotās klases ar mazu bērnu skaitu un attiecīgi no šiem faktoriem izrietošā pedagoga slodze. “Ja skolā bērnu skaits ir virs 100, tad skolotājiem ir nauda. Ja ir zem 100, tad ir bēdīgi. Valsts arī drusku piemānīja skolotājus. Agrāk 480 eiro uz papīra maksāja par 21 stundu lielu slodzi nedēļā, bet tagad, lai skolotājs saņemtu solītos 680 eiro, pielika klāt slodzi. Skolotāji, to uzzinot, apsēdās,” “Ziemeļlatvijai” teic D. Pērle.
Palsmanes pamatskolā, kurā mācās 121 skolēns, situācija ar algām nav tā sliktākā, un šās izglītības iestādes pedagogi raudāt nevarot. Direktore īsi rezumē, ka skolotājam ar slodzi 30 stundas nedēļā, mēnešalga ir 680 eiro pirms nodokļu nomaksas. Mazākā alga, ko Palsmanes pamatskolā skolotājs saņem uz papīra, ir 370 eiro.
Savukārt Variņu pamatskolā ar 58 skolēniem skolotājiem ir ļoti mazas algas, piemēram, 264 eiro vai 311 eiro uz papīra atkarībā no katra pedagoga slodzes, piemērus min D. Pērle. Slodze savukārt ir atkarīga no tā, cik priekšmetus skolotājs māca un cik vispusīgs viņš ir.
Smiltenietis Mārtiņš Veģeris ir jaunais skolotājs, kurš pirmo mācību gadu māca sportu Palsmanes pamatskolā un par 21 stundu lielu slodzi uz papīra saņem aptuveni 600 eiro.
“Neko vairāk arī negaidīju un reāli ar to rēķinājos. Mans galvenais ienākumu avots ir futbola spēļu tiesāšana visā Latvijā, kā arī esmu treneris Smiltenes sporta skolā. Taču, ja alga mazā skolā ir vienīgais ienākumu avots un vēl ir jāuztur ģimene un bērni, tad skolotājam nav variantu,” Mārtiņš nedzīvo ilūzijās par pedagoga algu.
Reforma virza uz lielām skolām
Pedagogiem joprojām ir daudz neskaidrību par savām algām atbilstoši jaunajam modelim.
“Tas ir grūti atbildams jautājums. Neviens to nezina,” atbild Valkas ģimnāzijas direktore Lilita Kreicberga, kad “Ziemeļlatvija” jautā, vai Valkas ģimnāzijā skolotāju algas ir kļuvušas lielākas.
“Tad ir individuāli jāskatās, cik nopelna katrs skolotājs un vai viņam šajā mācību gadā ir tikpat daudz stundu un pulciņu, cik pagājušajā mācību gadā. Mūsu skolā ir pedagogi, kuri saņem vairāk, taču nevaru teikt, ka skolotāji ar jauno samaksas kārtību ir apmierināti. Mēģinām savā skolā, cik vien iespējams, apmaksāt konsultācijas, darbu labošanu, gatavošanos stundām un citas lietas, kas nekad agrāk netika apmaksātas. Pagājušajā mācību gadā veicām gan skolotājiem, gan skolēnu vecākiem nepatīkamu lietu – apvienojām klases. Jā, tas samazina skolotāju slodzes, taču tāda ir valsts nostāja, un, ja mēs klases neapvienotu, tad pedagogu algas būtu daudz mazākas,” skaidro L. Kreicberga.
Jauno pedagogu darba samaksas modeli skeptiski vērtē Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
“Neiedodot atbilstoši līdzi naudu, nekāda reforma nevar notikt. Ažiotāža ap skolotāju algām bija milzīga, bet faktiski notikusi tikai izkārtņu maiņa. Tie paši rādītāji salikti citās kulītēs, dzēšot kļūdas principam “nauda seko skolēnam”, kad finansējumu sadalīja starp lielajām skolām un pārējām izglītības iestādēm,” domā Strenču novada mērs.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” vairāki izglītības speciālisti izsaka savu viedokli, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis veicina tādu izglītības iestāžu veidošanu, kurās ir liels izglītojamo skaits un lielas klases, kā arī jaunā atalgojuma aprēķinu sistēma var izrādīties būtisks faktors mazo lauku skolu slēgšanai nākotnē.
VIEDOKLIS
Ilze Vergina, Smiltenes vidusskolas direktore:
– Mūsu izglītības iestādē sakrīt divas reformas – skolu un algu, un abi šie jautājumi ir jāsaista kopā. Salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, mūsu izglītības iestādē algas ir samazinājušās nedaudz skolotājiem. Taču domāju, ka algu reforma bija vajadzīga. Tā ir izlīdzinājusi to netaisnīgo situāciju, kas bija pirmsskolas pedagogiem, salīdzinot ar vispārizglītojošo skolu skolotāju algām, kā arī tajās lauku skolās, kurās ir sakārtotas skolotāju un skolēnu skaita proporcijas (izglītojamo skaits uz vienu pedagogu) un kurās ir vismaz 100 skolēnu, pedagogu algas kļuvušas lielākas. Attiecībā uz algu reformu mums skolā vēl ir ko darīt. Līdz nākamajam mācību gadam sakārtosim klašu lielumus, jo maza klase maksā noteiktu naudas summu, kas attiecīgi atspoguļojas skolotāju algās, tāpat sakārtosim klašu komplektu skaitu un skolēnu un skolotāju skaita proporcijas. Tas ir skolai ejamais ceļš, saglabājot kvalitāti un vienlaikus piesaistot pedagogus skolai, lai viņi varētu nopelnīt attiecīgu atalgojumu.
Jaunajā pedagogu darba samaksas modelī man nepatīk tas, ka ir noteikts ierobežojums slodzei, jo vienā skolā pedagogs nedrīkst strādāt vairāk nekā 40 stundu nedēļā, taču viņš drīkst doties uz kādu citu darbavietu, citu skolu. Šo jautājumu vajadzētu pārskatīt. Ja skolotājs ir spējīgs strādāt vairāk, tad labāk to darīt vienā izglītības iestādē.
