Reģionālo attīstības centru apvienība ir saņēmusi informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par paredzamo struktūrvienību reorganizāciju Valkā, Alūksnē, Gulbenē, Krāslavā, Tukumā, Ludzā, Limbažos, Talsos un Ogrē. Tā paredz esošās struktūrvienības pārveidot par iecirkņiem, kur strādātu vien divi klientu apkalpošanas speciālisti. Tas nozīmē, ka katrā no Latvijas mazpilsētām darbu varētu zaudēt līdz pat 30 cilvēku.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka, lai pārrunātu iespējamo VID struktūrvienības reorganizāciju, 25. augustā Valkā viesojās VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. Viņa tikās ar VID Nodokļu pārvaldes Valkas klientu apkalpošanas centra vadītāju Ingu Gartmani un pašvaldības vadītāju Ventu Armandu Kraukli.
Rosina samazināt
darbiniekus Rīgā
Šajā tikšanās reizē gan I. Gartmane, gan V. A. Krauklis D. Pelēkajai sniedza argumentus, kāpēc VID struktūrvienības slēgšana Valkā nodarītu kaitējumu gan iedzīvotājiem, gan vietējiem uzņēmējiem. Toreiz D. Pelēkā solīja, ka sasteigti lēmumi netiks pieņemti un sagatavojot savu redzējumu par to, kā VID strādās reģionos, ņems vērā katra novada specifiku. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka pašlaik Valkas VID struktūrvienībā Rūjienas ielā 3b strādā 20 darbinieku. Diemžēl VID struktūrvienības vadītājai Ingai Gartmanei nav tiesību komentēt šo situāciju. Zināms, ka reorganizācija jāpabeidz līdz nākamā gada maijam. Ja Valkā paliks strādāt tikai divi VID darbinieki, arī līdzšinējā iestādes ēka paliks tukša. Savukārt pašvaldībai būs jāmeklē iespēja piedāvāt klientu apkalpošanas iecirknim piemērotas telpas.
Saņemot satraucošo informāciju par iespējamo VID Valkas struktūrvienības reorganizāciju, biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība” valdes priekšsēdētājs V. A. Krauklis nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un finanšu ministrei Dacei Reizniecei–Ozolai.
V. A. Krauklis valsts amatpersonām lūdz iesaistīties personīgi, lai nepieļautu šo situāciju. Vēstulē tiek uzsvērts, ka pati VID vadība atzīst, ka Rīgā ir grūti nokomplektēt vajadzīgo darbinieku skaitu, jo ir liela kadru mainība. Turklāt ne visiem darbiniekiem ir pietiekams izglītības līmenis, kā arī viņus neapmierina saņemtais atalgojums. Savukārt reģionos strādā darbinieki ar lielu pieredzi, labu izglītību, ir lieliski motivēti un par atalgojumu nesūdzas. Arī telpu izmaksas reģionos ir daudzkārt zemākas. Tāpēc gan no valsts, gan no paša VID interešu viedokļa loģiski būtu Rīgā ievērojami samazināt darbinieku skaitu, atstājot reģionos esošos darbiniekus vai pat to skaitu palielinot. Nav arī saprotams, kādēļ VID lauž pašreizējo praksi, kad lielākā daļa no strādājošajiem, fiziski atrodoties reģionos, varēja attālināti apstrādāt visas Latvijas teritorijas VID lietas, vienlaikus šādā veidā nodrošinot kvalitatīvas darba vietas reģionos.
Paredz bēdīgas sekas
5. jūlijā biedrībai tiekoties ar VID vadību, tā devusi mutisku solījumu, ka visiem darbiniekiem tiks piedāvāts darbs citās VID struktūrvienībās. Tajā pašā laikā runājot ar pašiem darbiniekiem, saņemta informācija, ka darba vietas netiks garantētas. Iespējams, ka plānotā VID reorganizācija atvieglotu valsts iestādes administratīvo pārvaldību, taču kopumā valstī un jo īpaši Latvijas reģionos tā radīs negatīvas sekas. Visticamāk, ka VID reorganizācijas rezultātā iesaistītie darbinieki nevarēs vairs atrast darbu savā specialitātē un valstij būs jāmaksā tūkstošiem eiro šo darbinieku pārkvalifikācijai, bezdarbnieku pabalstiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie un strādājošie latvieši sagaidīs savā komūnā jaunus biedrus.
Vienlaikus V. A. Krauklis savā vēstulē lūdz atbalstu normatīvo aktu grozījumiem, kuros noteikt visām valsts institūcijām, ja tās ir paredzējušas veikt kādus grozījumus savās struktūrvienībās ārpus galvaspilsētas, sagatavot sociāli ekonomiskos aprēķinus un pamatojumu šīm darbībām un saskaņot paredzamās izmaiņas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālo koordinācijas padomi, kura līdz šim analizē visas aktivitātes un investīcijas, kuras ir saistītas ar reģionālo attīstību.
