Kaut ko tādu gaidīja daudzi. Un tomēr, kad tas notika, daudzus mulsināja pārmaiņu konkrētais izpildījums.
Kaut ko tādu gaidīja daudzi. Un tomēr, kad tas notika, daudzus mulsināja pārmaiņu konkrētais izpildījums. Gan pašā Krievijā raustīja plecus, gan smīkņāja par Putina rīcības neprognozējamību.
Protams, šeit runa par Krievijas valdības maiņu. Ja vadās pēc analoģijas ar to, kā pats Putins tika iebīdīts prezidenta krēslā, tad varētu domāt, ka nākamais augstā amata ieguvējs būs Viktors Zubkovs. Jebšu Krievijā aizvien runā nevis par partiju virzītām kandidatūrām, bet mazliet neloģiski spriež par mantinieku, uz kuru norādīs pats monarhs, piedodiet, prezidents Putins.
Situācija Krievijā tāda, ka prezidents tautā iemantojis milzu popularitāti, savukārt valdību un atsevišķus ministrus tauta gatava saplosīt gabalos. Šis apstāklis rada nelabvēlīgu fonu līdz šim par Putina protežētajiem uzskatītiem viceprezidentiem Medvedjevam un Ivanovam. Nemaz nerunājot par pašu premjeru Fradkovu, kurš pēc tautības ir ebrejs, un būtu absurdi domāt, ka mūsdienu Krievzemē šīs nācijas pārstāvim rādītos rozēm kaisīts ceļš uz Kremļa apartamentiem.
Vai Kremļa komandas einuhs?
Vēl pirms Zubkova kandidatūras nosaukšanas Sergejs Dorenko, vingrinādamies asprātībās, Putina rūpīgi izveidoto Kremļa eliti nosauca par harēmu, kuram nepieciešams piemeklēt uzticamu einuhu. Tas patiešām ir jūtams, ka Putins grib pamest prezidenta krēslu, nodrošinājis sev uzticamu administrāciju, kura tikpat uzticama einuha vadībā paliktu tāda arī turpmākajos gados.
Vērtētāji min faktu, ka Zubkovam jau 66 gadi, tāpēc pēc savu pilnvaru četriem gadiem viņš grožus atkal varētu nodot Putinam, jo konstitūcija šādas rokādes pieļauj. Bet vai tā ir patiesībā, to nezina neviens.
Satīriķis Žvaņeckis secinājis, ka Krievijā ir demokrātija, bet Rietumos tikai civilizācija. Šīs divas pasaules dzīvo katra pēc saviem taisnīguma un morāles principiem. Krievijā demokrātiju simbolizē prezidenta vienpersoniski lēmumi, kaut apslēpta paliek klanu cīņa, kas tāpat ietekmē Putina izvēles iespējas. Faktiski prezidenta vēlēšanām var tikt nosaukti vismaz desmit pretendentu, bet Putins liek domāt tikai par pieciem. Tas nozīmē, ka klanu cīņa turpināsies pēc “svaru un atsvaru” principa. Tāpēc Zubkovam var izrādīties tikai sava veida menedžera loma, lai spēļu kārtis sajauktu varai vajadzīgajā kārtībā.
Kas ir šis Zubkovs? Dzimis Urālos, izmācījies par ekonomistu, 12 gadus vadījis sovhozu. Sobčaka laikā strādājis Sanktpēterburgas mērijā Ārējo sakaru departamentā, ko vadīja Putins. Nesekmīgi kandidējis uz Ļeņingradas apgabala gubernatora amatu. Putina aicināts, Maskavā izveidojis finanšu pārraudzības (monitoringa) dienestu, un šis ir viņa galvenais trumpis pašreizējā spēlē. Lieta tā, ka Krievijā ierēdnim amats jāatstāj pēc 65 gadu sasniegšanas, un Putins savam uzticamam kalpam atrada citu pielietojumu. Zubkovs labi pārzina visas finanšu plūsmas pēdējo piecu sešu gadu laikā, ieskaitot nelikumīgās. Viņš var atbalstīt savējos, proti, Kremļa administrācijas eliti, un viņš var aizraidīt pie “baltajiem lāčiem” jebkuru izlecēju, kurš neiet kopsolī.
Galvenais Krievijā – kurš sagrāba vairāk
Lai kādas būtu varas maiņas shēmas, pilnīgas drošības par nākotni nav nevienam. Labi, ja Kremļa komandai izdodas pārlaist “tehniskā prezidenta” gadus bez satricinājumiem. Ja tomēr satricinājumi nāk, tad labi, ja ārzemju bankās noglabāti daži desmiti miljonu. Un Kremļa elitei vairs nepietiek ar drupačām no JUKOS likvidācijas. Arī Vainštoka pārcelšana no galvenā naftas vadu saimnieka uz it kā prestižo Soču olimpisko spēļu sagatavošanas organizatoru ir tikai veikls manevrs, lai naftas “asinsvadiem” tuvāk piekļūtu citi gribētāji.
Bagātākais Krievijas cilvēks Abramovičs ieguva lielu Kremļa bonzu atzinību, kad vienu no saviem īpašumiem brīvprātīgi “pārdeva” neizprotamai firmai, caur kuru vajadzīgie ļaudis tika pie miljardiem.
Bet kapitāla pārdalītāju taustekļi snaigstās jau pēc Noriļskas niķeļa. Pavisam reālas darbības notika ar “Russņeftj” kompāniju, kuras galvenais akciju turētājs bija Gucerijevs. Līdzīgi Hodorkovskim arī Gucerijevs tika apvainots nodokļu nemaksāšanā un citos grēkos, bet uz atklātu tiesas inscenējumu vara negāja. Pietiek Putinam neslavas jau ar Hodorkovski un Ļebedevu, turklāt Gucerijevs nekad nav vēlējies jaukties politikā. Kad Gucerijevs nepiekāpās, vispirms mīklainā nāvē gāja bojā viņa dēls. Pāris dienu vēlāk tika izsludināts Gucerijeva arests, bet miljardiera Krievijā vairs nebija. Slēpjoties Turcijā.
Šai epizodei ir savs blakusefekts. Gucerijevs pēc tautības ir ingušs, bet inguši ir etniski tuvi čečeniem. Savulaik caur Gucerijeva banku Dudajevs un Mashadovs kārtoja lielāko daļu Ičkērijas finanšu darījumu. Kaukāzieši ir emocionāli viegli ievainojami, un Kremļa piekoptā Gucerijeva vajāšana Ingušijā izraisījusi pretkrieviskas noskaņas. Jau ir vairāki gadījumi, kad Ingušijā tiek nogalinātas krievu ģimenes, tostarp skolotāju ģimeņu locekļi. Inguši grib no savas zemes burtiski izsvēpēt visus krievus un osetīnus (osetīni līdz šim turpina dzīvot ingušiem Staļina laikā atņemtās teritorijās un mājās).
Tendences Krievijas reģionos nebūt nav labvēlīgas Kremlim, un zināmas jukas varam sagaidīt jau tuvākajā laikā.
Lielā nauda
Putina reitingi ir nesatricināmi augsti tāpēc, ka pasaulē cēlušās naftas un gāzes cenas. Cita lieta, kā valsts fantastisko bagātību spēj likt lietā. Var būvēt lieljaudas vakuuma bumbas (šis ierocis ir necilvēcīgs, jo iznīcina visu dzīvo, ieskaitot baktērijas). Varētu būvēt ceļus, bet Krievijā to dara kūtri. Var celt iedzīvotāju dzīves līmeni, bet to iespējams tikai ar ražošanas modernizāciju. Palielinot algas un pensijas, iespējams tikai pieaudzēt inflācijas tempus. Tāpēc Krievijas finanšu ministrs Kudrins rosina “sterilizēt lieko naudu”, proti, izņemt no apgrozības to, kas kalpo patēriņam. Ir radīts rezerves fonds, tiek veicināti cita veida ieguldījumi. Arī nozagtie miljardi, kurus politiskā nomenklatūra steidz noguldīt ārzemju banku seifos, uz laiku ir “sterilizēta nauda”.
Ja Latvijas gadījumā mēdzam salīdzināt rosību Rīgā ar bezcerību Latgalē, tad Krievijā bezdibenis starp Maskavu un nomaļām sādžām ir desmitkārt dziļāks. Krievijā ir rajoni, kur bezcerību nomainījusi agonija. Kas iedomāsies par šiem cilvēkiem, kuriem naftas dolāri iet garām ar milzu līkumu? Taisnība tiem politologiem, kuri secinājuši, ka Kremļa administrācijā nav spilgtu personību. Arī valdībā tādu maz, un tagad raudzīsimies, kādus brīnumus pasaulei rādīs jaunā premjera solītās reformas.
