Gandrīz tā jāsaka, uzzinot, ka Saeima atkal sākusi pētīt iespējas, kā radīt parlamentāro kontroli pār specdienestiem.
Gandrīz tā jāsaka, uzzinot, ka Saeima atkal sākusi pētīt iespējas, kā radīt parlamentāro kontroli pār specdienestiem.
Kā ziņo prese, pašlaik deputāti ir iecerējuši veidot īpašu Saeimas apakškomisiju, kuras uzraudzībā varētu atrasties drošības struktūras. Ir pieļauta iespēja, ka šajā apakškomisijā varētu darboties pārstāvji no vairākām komisijām. Tā sakot, lai kāds nejustos abižots, ka netiek klāt specdienestu informācijai.
Iepriekšējos Saeimas lēmumus par šiem jautājumiem atcēla eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Tagad gan Nacionālās drošības komisijas pārstāvji skaidro, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas notikšot pamatīga ārvalstu pieredzes iepazīšana. Protams, nenoliedzu, ka kaut kādai valsts varas uzraudzībai pār drošības struktūrām jābūt, lai nerastos iespēja tām palikt par valsti valstī. Latvijas gadījumā bažas rada deputātu lielā vēlme un neatlaidība tikt pie šīs kontroles. Cik tad sen, kā liela daļa tautas referendumā pateica “nē” Saeimas centieniem šajā virzienā, kaut balsošanu nevarēja uzskatīt par notikušu. Šaubas par kontrolētāju godīgajiem mērķiem rada līdzšinējā varas rīcība. Pēc prēmiju un algu palielināšanas pašiem sev varasvīri paziņo, ka cīņā pret inflāciju iesaldēs valsts sektorā strādājošo algas. Lai uzvarētu inflāciju, tikšot atcelta arī nozīmīga pretkorupcijas konference. Nu pareizi! Kam gan tāda vajadzīga, ja pašlaik populārākā lasāmviela ir grāmata “Tiesāšanās kā ķēķis”. Labāk ātrāk uzlikt ķepu izmeklēšanas struktūrām, kamēr nav vilkti gaismā pašreizējie literārie varoņi.
