Nelda jau gandrīz gadu dzīvoja mājās un visas ikdienas rūpes veltīja dēlēnam Marekam. Mazais auga ņiprs un dzīvespriecīgs, ēda dūšīgi un auga ļoti strauji.
Nelda jau gandrīz gadu dzīvoja mājās un visas ikdienas rūpes veltīja dēlēnam Marekam. Mazais auga ņiprs un dzīvespriecīgs, ēda dūšīgi un auga ļoti strauji. Tikko viens apģērba gabals likās par lielu, bet pēc īsa brīža jau izrādījās pavisam knaps. Jo mazais kļuva lielāks, jo vairāk Neldai gribējās iziet sabiedrībā, tikties ar draudzenēm un citām jaunajām māmiņām. Tomēr kaut kas viņu urdīja un ar katru dienu viņas vaigs kļuva pelēkāks un drūmāks.
Jaunā māmiņa pažēlojās vīram, ka vecās drēbes, kuras vilka pirms grūtniecības, palikušas nemodernas un vairs neatbilst šābrīža modes prasībām, arī figūra bija kļuvusi sievišķīgāka un daži apģērba gabali vairs nederēja tik labi kā pirms bērniņa dzimšanas. Visādi citādi atsaucīgais Andris, kurš nežēloja spēkus ģimenes uzturēšanai, šoreiz izlikās pavisam nedzirdīgs. Taču tad, kad Nelda ar asarām acīs draudēja tūlīt pat, uz karstām pēdām, meklēt aukli, lai atgrieztos darbā un nopelnītu naudu savām vajadzībām, viņš it kā pamodās un atteica: “Priekš kam tev tagad vajag jaunas drēbes? Tu taču tāpat vairāk laika pavadi mājās un vispār tu man patīc tāda, kāda esi!”
Strīdi ilga vairākas nedēļas un beidzās ar to, ka Nelda tomēr nolēma lūgt palīdzību savai mātei, lai uz pāris dienām nedēļā pieskata mazo. Nelda ar prieku nodevās savam mīļotajam darbam – dārza ainavu projektēšanai – un jutās bezgala priecīga, kad saņēma pirmo atalgojumu par projekta izstrādi. Pāris simti latu viņai likās milzīga bagātība, un to viņa pilnībā veltīja sev – beidzot atļāvās kosmetologa un friziera pakalpojumus, nopirka jaunas kurpes un jaku. Nelda nolēma, ka nekad vairs dzīvē nepieļaus tādu situāciju, kad naudu vajadzēs lūgt kādam citam.
