Lēnītēm uz Jērcēnmuižu sāk ceļot ķirbji, kuriem drīz būs pašiem savs skaistumkonkurss – izstāde, viens no pasākumiem Jērcēnmuižas Leģendu naktī ar moto “Ceļojums krēslas stundā”.
Pēc divām nedēļām, 29. oktobrī, jau piekto gadu vairāk nekā 30 Latvijas pilīs un muižās norisināsies Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizētā Leģendu nakts, kad stāsti, nostāsti, vēsturiski fakti kļūs par realitāti un ceļotājs – par daļu no tās. Leģendu nakts būs iespēja iepazīt vēsturiskās ēkas, izdzīvot neparastus notikumus un satikt pārsteidzošas personības, intriģē pasākuma organizatore Latvijas Piļu un muižu asociācija.
Leģendu naktī savas durvis interesentiem atvērs arī Jērcēnmuiža Strenču novada Jērcēnu pagastā.
Tur 29. oktobrī pulksten 19 sāksies “Leģendu nakts Jērcēnmuižā – ceļojums krēslas stundā”, informē Jērcēnmuižas gide Ilvija Ķimse. Viesus sagaidīs Jērcēnmuižas baronu fon Krīdeneru ģimene ar savām istabmeitām un citiem kalpotājiem.
No pulksten 19 līdz pulksten 21 ciemiņi varēs iepazīt Jērcēnmuižu krēslas stundā lāpu vai sveču gaismā. Pulksten 21 ceļojums turpināsies mūzikā un dzejā. Uzstāsies Strazdumuižas pūtēju kvintets (vadītājs Armands Ozols) un Salacgrīvas teātra studija “Visa veida versijas” (režisore Inese Jerāne) ar uzvedumu “Vēstules sniegā”, kurā skanēs Valda Atāla dziesmas un mūsdienu latviešu dzejnieku mīlas lirika. Pulksten 23 Leģendu nakti turpinās saviesīgas sarunas pie tējas un kafijas.
Pasākums ir bez maksas, to atbalsta Strenču novada dome. Apmeklētājiem vienīgi jārēķinās ar nelieliem finansiāliem izdevumiem kūciņām un kafijai, piebilst I. Ķimse.
Pasākuma laikā notiks arī ķirbju izstāde – skaistumkonkurss “Celsim godā saules brāli – ķirbi!”, kurā uzvarētājus noteiks skatītāju balsojums. Ķirbji izstādei jānogādā Jērcēnu pagasta bibliotēkā līdz 28. oktobrim. Līdz vakardienai bija pieteikti pirmie trīs skaistumkonkursa dalībnieki – divi prāvi un viens mazs – no jērcēniešu Ņinas Laurenovičas un Irēnas Daliņas dārziem.
“Kad mājās ķirbju ir tik daudz, ka tiem vairs nav vietas, tad jādomā, kur tos likt, un sākumā šie trīs ķirbji tika piedāvāti Jērcēnmuižas interjera izdaiļošanai. Tā arī dzima ideja par ķirbju skaistumkonkursu,” smaida I. Ķimse.
Jērcēnmuiža pirmo reizi rakstos minēta 15.gadsimtā, kad to kā vienu no Ēveles novada (Alt Wohlfart) blakus muižām 1562.gadā Polijas karalis Sigismunds Augusts atdāvināja Valmieras pilskungam Bernhardam fon Hevelnam.
Pateicoties Jērcēnu pagasta iedzīvotāju uzņēmībai, Jērcēnmuiža piedalījusies Leģendu naktī visus piecus gadus. Ciemiņi uz šo pasākumu ieradušies ne tikai no Strenču novada, bet arī no Liepājas, Rīgas, Cēsīm, Limbažiem, Gulbenes un citiem novadiem, un ir arī tādi viesi, kuri atgriežas Jērcēnmuižā vēl un vēl, piebilst I. Ķimse.
