Desmit profesijas, kurās noderēs fizikas zināšanas

Fizika ir sarežģīts mācību priekšmets – tā pērn veiktajā aptaujā norādīja vairāk nekā 80% jauniešu, taču tas neattur jauniešus apgūt fiziku. Skolēni apzinās, ka fizikas zināšanas var noderēt nākotnē – gan ikdienā, gan karjeras attīstībā, jo daudzu profesiju pārstāvjiem jāzina fizikas pamatlikumi. Erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” ekspertu komanda piedāvā noskaidrot, kādās profesijās fizikas zināšanas ir īpaši nozīmīgas.

“Fizika sniedz zināšanas par lietām un procesiem ap mums, piemēram, kādēļ kuģis peld, kādēļ lidmašīna lido, kā varam komunicēt attālināti u.tml. Fizikas zināšanas ir būtiskas daudz un dažādu profesiju pārstāvjiem, sākot no izteikti tehniskām līdz pat radošajai industrijai. Rīgas Tehniskajā universitātē ar fiziku saistītās profesijas iespējams apgūt, studējot Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātē, Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē,  Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē, Būvniecības inženierzinātņu fakultātē un daļēji arī citās. Fizikas zināšanām ir ļoti plašs pielietojums,” stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Pēteris Apse–Apsītis.

1. Robotikas, automātikas un viedo elektrotehnoloģiju inženieris

Šodienas un nākotnes industrijas un sadzīve nav iedomājama bez energoefektīvas un vidi saudzējošas adaptronikas un robotikas pielietojuma viedās ražotnēs, transportā un mājsaimniecības. Saules, vēja un citu alternatīvo elektroenerģijas avotu radīšana un izmantošana prasa labas fizikas zināšanas, zināšanas par fizikālajiem procesiem dabā, tehnoloģijās un to mijiedarbībā. Visas mūsdienu tehnoloģijas galvenokārt balstās uz fizikas un ķīmijas atzinumiem.

2. Vides inženieris

Arī inženieri, tāpat kā pētnieki, var attīstīt karjeru daudz un dažādos virzienos, specializējoties noteiktā jomā. Pēc būtības, inženieri pielieto fizikas, ķīmijas, matemātikas, tehnoloģiju un citas zināšanas, lai meklētu risinājumus dažādām problēmām. Vides inženieri novērtē dažādu rūpniecisko un ekonomisko procesu ietekmi uz vidi, pārbauda uzņēmumus un izsniedz atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī uzmana, lai tās rezultātā netiktu nodarīts kaitējums videi. Vides inženieri veic dažādu dabas procesu monitoringus un uzmana, lai uzņēmumi ievērotu vides aizsardzības noteikumus.

3. Medicīnas fiziķis

Medicīna nav gluži pirmā nozare, kuru asociē ar fiziķiem, tomēr medicīnā ir ļoti nepieciešami fiziķi! Mūsdienu iekārtas arvien labāk spēj palīdzēt slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā, taču, lai ar tām apietos, ir jāpārzina fizika. Medicīnas fiziķi izstrādā jaunas un pilnveido esošās medicīnas fizikālās tehnoloģijas un sistēmas, turklāt šī ir profesija, kurā tuvāko gadu laikā prognozē darbaspēka trūkumu.

4. Kuģa kapteinis

Kapteiņa galvenais uzdevums ir komandēt apkalpi un vadīt kuģi, kā arī nodrošināt tam atbilstošu tehnisko stāvokli. Kuģa kapteinim, tāpat kā lielākajai daļai citu jūrnieku, fizikas zināšanas ir svarīgas, it īpaši lai sekmīgi vadītu kuģi un uzzinot par mehāniskiem vai sakaru bojājumiem, pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izlemtu, kā rīkoties. Tas ir viens no galvenajiem kapteiņa pienākumiem – konstatēt problēmas un risināt tās, bet, lai to izdarītu, ir svarīgi zināt, kā.

5. Fizikas skolotājs, pasniedzējs

Cilvēkiem, kuriem labi padodas savās zināšanās dalīties ar citiem, skolotāja vai pasniedzēja darbs būs īstais! Skolotāji nemitīgi attīsta un pārbauda savas zināšanas, izskaidrojot tās citiem, kā arī meklē arvien jaunus veidus, kā apgūt fiziku interesanti. Ikdiena izglītības jomā ir dinamiska un izaicinājumu pilna, jo kopā ar saviem audzēkņiem skolotāji var piedalīties dažādos konkursos, piemēram, AS “Latvenergo” rīkotajā skolēnu erudīcijas konkursā “FIZMIX Eksperiments”, kas šogad notiek jau 27. reizi.

6. Pilots

Visa aviācijas nozare balstās uz matemātikas un fizikas zināšanām, līdz ar to arī pilotiem, neatkarīgi no tā, vai tie būtu lidmašīnu, helikopteru vai gaisa balonu piloti, ir jābūt zinošiem un jāprot orientēties fizikas likumos. Gaisa kuģu pilotiem gan jākontrolē iekārtu darbība, gan jāvada gaisa kuģi droši, tādēļ jāspēj orientēties gan tehniskos, gan meteoroloģiskos jautājumos, piemēram, kā lielas vēja plūsmas ietekmēs gaisa kuģa pacelšanos vai nolaišanos un kuros brīžos vēja spēks būs pārāk bīstams drošam lidojumam.

7. Triku koordinators

Skatoties Džeimsa Bonda un citas asa sižeta filmas, var domāt, ka lielāka daļa filmas tiek izveidota datorgrafikā, bet patiesībā šādas filmas nebūtu iedomājamas bez kaskadieriem un viņu spējām. Savukārt, lai kaskadieru triki izdotos, tiek iesaistīta vesela speciālistu komanda, kurus uzrauga un vada triku koordinators. Ātruma un bremzēšanas ceļu aprēķins, objektu krišanas attālums trieciena rezultātā vai sprādziena ietekmes aprēķins – tā visa pamatā ir fizikas zināšanas, kas ir būtiskas, lai triki izdotos ticami, iespaidīgi un kaskadieri būtu drošībā.

8. Žurnālists

Jebkurš žurnālists ar labām analītiskajām spējām pēc ilgstoša darba spēs uzrakstīt zinātnisku rakstu un pamatot vai noliegt kādu jaunatklājumu, bet žurnālists ar fizikas zināšanām šādu rakstu uzrakstīs daudz ātrāk, kvalitatīvāk un interesantāk. Zinātniskā žurnālistika nav vienkārša nozare, toties viena no perspektīvākajām, kurā pierādīt sevi un iekarot nišu.

9. Gaismošanas vai skaņu operators

Izdomāt un realizēt iespaidīgus koncertšovus un būt klāt pasaules līmeņa mākslinieku uzstāšanās reizēs – vai tas nav katra radoša cilvēka sapnis? Šādiem notikumiem ir nepieciešams plašs tehniskais atbalsts un, lai nodrošinātu skaņas un gaismas šovu kvalitāti, nepieciešami fizikas likumu pārzinātāji.

10. Spēļu programmētājs

Datorspēles izstrādā programmētāji un, šķiet, kāda datorspēlēm saistība ar fiziku? Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvji norāda, ka programmēšanā un ar datorsistēmām saistītos darbos ļoti liela nozīme ir analītiskajai domāšanai un to vislabāk attīsta fizikas un matemātikas zināšanas. Turklāt, pārzinot fizikas likumus, spēles izstrādātājs var iekļaut tajā tādus elementus un norises, kas izskatīsies ticamas, būs pietuvinātas realitātei un padarīs spēli interesantāku.

“Skolēni arvien retāk izvēlas kārtot eksāmenu fizikā, un varētu šķist, ka fizikas zinātāju skaits samazinās, taču mēs redzam pretējo. Katru gadu AS “Latvenergo” rīkotajā fizikas erudīcijas konkursā skolēniem piedalās vairāk nekā pustūkstotis Latvijas jauniešu, kuri ir gatavi likt lietā savas zināšanas un pierādīt sevi. Mēs redzam, cik mūsu nākamā paaudze ir aktīva un zinoša,  un ticam, ka viņu zināšanas kaldinās tālāko  karjeru visdažādākajās profesijās,” stāsta AS ”Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

AS “Latvenergo” rīkotais erudīcijas konkurss fizikā jau vēsturiski notiek katru gadu un pulcē 8. un 9. klašu skolēnus. Konkursam ir piešķirts atklātās fizikas olimpiādes statuss.

Informāciju sagatavoja: Lelde Bukovska, Konkursa koordinatore