Katru gadu Smiltenē pirmsskolas izglītības iestāde “Pīlādzītis” sev izvirza virsuzdevumu par kādu konkrētu tēmu, šajā mācību gadā tā ir daba. Lai bērnudārza audzēkņus iepazīstinātu ar Latvijā mītošajiem savvaļas dzīvniekiem, ar īpašiem stāstiem un unikālām fotogrāfijām ciemos pie bērniem ieradās tautā mīļi sauktā lāču mamma, Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola.
Velga dzīvnieku uzticību nopelnījusi daudzu gadu garumā, uzaudzinot ne tikai lāceni Ilzīti (vienīgais lācis visā Baltijā, kuru uzaudzināja cilvēks – red.), bet arī ikdienā rūpējoties par stirnām, aļņiem, zaķiem, lūšiem un citiem meža iemītniekiem.
“Tā kā šogad tēma ir daba, mums svarīgi bija dzirdēt visas šīs lietas no cilvēka, kas katru dienu uzturas dabā kopā ar zvēriņiem. Lāču mamma Velga Vītola ir slavena visā Latvijā un no mums mīt pavisam netālu. Viņa ir tā, kuras attieksme pret dabu ne tikai uzrunā, bet arī iedvesmo cilvēkus. Velga uzņēmusies rūpes par tiem zvēru mazuļiem, kuru mammas tos pameta. Šie mīļie stāstiņi ir bērniem labi uztverami,” stāsta “Pīlādzīša” metodiķe Ilva Stīpniece.
Teiktajā I. Stīpniece nebija kļūdījusies, bērnudārza audzēkņi nespēja valdīt sajūsmu klausoties dzīvnieku kopējas stāstījumā un skatoties fotogrāfijas, kurās redzams plaukstas lieluma nupat dzimis lācēns, mežacūku ģimene, kopbildes ar aļņiem un pat iemūžināti mirkļi ar lāča buču. Tiklīdz uz lielā ekrāna parādījās kārtējā Velgas uzņemtā fotogrāfija, mazie smiltenieši visi kā viens iesaucās: “Ooo!”
V. Vītola atklāj, ka viņas vēstījums visiem ir vienāds, vai tas būtu mazs cilvēkbērns vai pieaugušais. “Ar varu nevienam neko nevar piespiest darīt tā vai šitā. Bet es ar savu pieredzi varu parādīt, kāda var būt attieksme pret dabu un, protams, iepazīstināt ar Latvijā dzīvojošajiem dzīvniekiem. Pēdējos gados sastopos ar to, ka ļoti daudzi bērni viesojušies mini zoodārzos, kur dzīvo kamieļi, strausi un lamas. Redzot, kā tie staigā brīvā dabā, bērniem uzreiz rodas iespaids, ka tie ir Latvijas dzīvnieki. Tas jau sāk kļūt par problēmu. Tādēļ viens no Līgatnes dabas takas svarīgākajiem uzdevumiem ir pastāstīt, kādi īsti ir Latvijas dzīvnieki un kādos apstākļos tie dzīvo. Te nav zooloģiskais dārzs, kur viss tiek turēts krātiņos, katram zvēriņam ir tiesības atpūsties, gulēt, iet savās darīšanās un tam ne vienmēr ir jākalpo kā cilvēku izklaides objektam,” teic Latvijā pazīstamā dzīvnieku kopēja.
Gluži tāpat kā savulaik V. Vītolas tēvs uzņēma fotogrāfijas un braukāja pa skolām bērniem stāstīdams par dabu, tagad arī viņa pati to dara, tikai ar mūsdienīgāku pieeju. “Jāatzīst, ka man ir parastais digitālais fotoaparāts, bet toties man ir blats pie dzīvniekiem. Dažkārt atbrauc profesionāli fotogrāfi un domā, ka piecās minūtēs visu ātri sabildēs. Nebūs tā, jo ne visi var sēdēt metra attālumā no lūša un fotografēt viņa pozas. Tāpat ir ar citiem dzīvniekiem, to uzticība ir jānopelna daudzu gadu garumā,” atzīst lāču mamma.
Lai iepriecinātu Līgatnē mītošos zvēriņus, “Pīlādzīša” audzēkņi cītīgi pastrādājuši, lai dabas taku iemītniekiem nosūtītu kārumu – ozolzīles.
“Pīlādzīša” viese atklāj, ka, pateicoties viņas publicētajām fotogrāfijām komunikāciju portālā draugiem.lv, Līgatnes dabas takas zina daudzviet pasaulē. Cilvēki no Vācijas jautājuši V. Vītolai padomu mazu ezīšu glābšanā, savukārt Anglijā un pat Austrālijā bērniem caur dzīvnieku kopējas uzņemtajām fotogrāfijām tiek mācīts par Latvijas dabas daudzveidību.
