Gunta Lukstraupe
Dieva dāvāta zeme
Tik piecelties pirms saules lēkta,
Pirms vēja, kas snauž dārza ceriņos,
Un basām kājām aizstaigāt līdz pļavai,
Lai Zemes mātei spēku izlūgtos.
Un sajust zemes brīnumaino spēku,
Kad viegli tas caur manām dzīslām rit.
Un redzēt brīdi, saulīte kad mostas
Un rasu dzer no ziedu kausiņiem.
Un tas nekas, ja nosalst mazliet kājas
Un vieglas trīsas cauri dzīslām skrien.
Es vienmēr sajutīšu, šeit ir manas mājas
Un spēks, kas mani pie šīs zemes sien.
Vai kādā citā zemē dzeguze tā kūko
Un stārķi kokos savas ligzdas vij.
Tie māca bērniem atrast dzimto zemi,
Kur vienmēr savus bērnus izauklēt.
Un ticēt vajaga, ka mūsu bērni
Kā stārķi atkal mājās atlidos.
Jo nav mums zemes skaistākas par Dieva doto,
Un viņas vārds ir Latvija.
Un mazbērni ar mīlestību sirdī
Šo zemi vienmēr sauks par savējo.
Anita Anitīna
***
Par rudeni!
Pasaki šodien visskaistākos vārdus
Par rudeni.
Uzglezno šodien visskaistāko gleznu
Par rudeni.
Nodungo melodiju bez vārdiem
Par rudeni.
Jo šodien, tieši šodien ir iemesls priekam –
Par rudeni!
