Pagājušajā nedēļā uz Rīgu, lai piedalītos piketā un atgādinātu valdībai, ka tā aizmirsusi pildīt mediķiem dotos solījumus, devās arī Smiltenes slimnīcas arodbiedrības pārstāvji.
Pagājušajā nedēļā uz Rīgu, lai piedalītos piketā un atgādinātu valdībai, ka tā aizmirsusi pildīt mediķiem dotos solījumus, devās arī Smiltenes slimnīcas arodbiedrības pārstāvji. Ar ko ir neapmierināti smiltenieši, vaicājām arodbiedrības līderei Tatjanai Prikašai.
“Kārtējo reizi bijām Rīgā uz Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības rīkoto piketu, kas tika organizēts tāpēc, ka valdība nepilda solījumus,” paskaidro T. Prikaša. Netiek pieliktas algas mediķiem un netika īstenotas sociālās garantijas, kas tika plānotas neatliekamās palīdzības darbiniekiem. Valdība solīja piešķirt dienas jeb uztura naudu, tāpat kā to saņem policijas darbinieki. Minēti bija 40 lati, bet to nav. Joprojām netiek apmaksātas virsstundas, izmaksāta tā saucamā 13. alga, ko solīja, lai darbinieki varētu izmantot atvaļinājumu, kā pienākas, un darba devējam nebūtu jādomā, kur ņemt līdzekļus šīm vajadzībām. Mediķi noticēja solījumiem un piekrita izmaiņām Ārstniecības likumā par virsstundu apmaksu 75 procentu apmērā, nevis 100, kā paredz Darba likums. Arī tas nav izpildīts.
Runas saturs bija ierastais
“Medicīnā strādā sava darba fanātiķi, un viņu apziņa ir augsta. Viņi nevar atļauties neatnākt uz darbu, zinot, ka trūkst darbinieku. Mēs visi strādājam virsstundas, jo nav, kas strādā,” komentē T. Prikaša. Viņa secina, ka pikets bija noorganizēts labi, jo nekādi incidenti nenotika. Protams, bija ļoti daudz žurnālistu un pārspīlēti daudz policijas darbinieku. Uz piketu bija sapulcējušies aptuveni 300 medicīnas darbinieku.
Smilteniešu līdere stāsta, ka pie piketētājiem no valdības ēkas iznācis veselības ministrs Vinets Veldre. “Runas saturs bija ierastais. Diskutēja arī ar mani. Norādīja, ka ātrajā palīdzībā nav lielas problēmas, un atļāvās aizrādīt, ka ātrās palīdzības šefs brauc ar džipu. Tas ļoti aizskar, jo mūs salīdzina ar Rīgu, kur ir citas iespējas un citas cenas. Varbūt priekšnieks ir saņēmis mantojumu, varbūt viņam ir ārzemēs radi. Kāda mums daļa, kurš un ar ko brauc. Mums svarīgi, kas algas dienā ir katra darbinieka maciņā. Ļoti nekorekts bija viņa aizrādījums, ka mēs nemākam paņemt naudu izsaukumos. Atbildēju, no kā lai mēs to paņemam? No nabagiem?” sarūgtināta T. Prikaša. “Nav tik traki, nav tik traki,” mierinājis ministrs. “Ir traki!” – pārliecināta ātrās palīdzības mediķe.
Kādā nabadzībā dzīvo cilvēki
Smiltenieši piedāvājuši augstajam ierēdnim doties līdzi izsaukumos un pārliecināties, kā dzīvo lauku cilvēki. Viņš atbildējis, ka esot bijis un redzējis. “Kādos laukos viņš ir bijis un ko redzējis, nezinu. Vai viņš ir redzējis, kādā nabadzībā dzīvo cilvēki? Tas ir prātam neaptverams. Ja no mājas ir jāpaņem pacients ar smagu insultu, bet viņš guļ gultā apkrāvies ar mantu paunām, un grīdas dēļi lūst zem kājām. Skati ir drausmīgi. Cilvēkiem nav iztikas līdzekļu. Autobusi nekursē, iet reti vai māja ir ļoti tālu no pieturas. Cilvēkam nav naudas, lai iegādātos kaut vai velosipēdu. Paēduši? Visādi skati ir redzēti. To ir grūti izstāstīt, tas jāredz katram pašam, lai saprastu, ka stāvoklis tik tiešām ir traģisks,” komentē T. Prikaša.
Visus savienot vienā čupā
Nereti izskan viedoklis, ka ārsti pieņem pateicības un vienlaikus sūdzas par mazām algām. Arī T. Prikaša saskārusies ar šādu attieksmi, tāpēc uzsver, ka nav pareizi apgalvot, ka piketē un par savām tiesībām cīnās ārsti. Tie ir medicīnas darbinieki, kas pauž savus iebildumus. “Mēs nevaram zināt un atbildēt par to, ko dara katrs ārsts. Tāpēc nav pareizi visus savienot vienā čupā. Medicīnā strādā arī sanitāri, ātrās palīdzības un slimnīcas personāls. Kādi kukuļi? Šogad rudenī esam saņēmuši divus “kukuļus” – iepirkuma maisiņu ar āboliem un otru – ar pāraugušiem gurķiem,” ironizē T. Prikaša. Viņa atceras, ka savulaik ir uzdāvināta medus burciņa, kuru pie tējas kolektīvs nodegustējis. “Kādi kukuļi? Kāda nauda? Tā ir apmelošana, ka mēs uz kāda rēķina iedzīvojamies,” strikti norobežojas mediķe.
Palīdzība nekad netiek atteikta
Šodien Rīgā notiek arodbiedrības padomes ārkārtas sēde, kurā pieņems lēmumu, par tālākajām akcijām, jo izskanējusi ziņa, ka valdība tomēr solīto nepildīs. Iespējams, ka sekos medicīnas darbinieku streiks.
Vai tas nozīmē, ka pacienti nesagaidīs ātro palīdzību?
“Ātrā palīdzība, protams, brauks uz izsaukumiem. Pēc pirmās protesta akcijas tika izmainīts Streika likums, un mediķi nedrīkst atstāt cilvēkus novārtā. Tāpēc par mums smejas. Kas tad tas par streiku, ja jūs strādājat!? Tas vispirms ir sirdsapziņas un prāta jautājums. Ātrā palīdzība, protams, strādā, bet streikā piedalās tie, kas ir brīvdienās un atvaļinājumā, kā arī darbu pārtrauc ambulatorais dienests – poliklīnikās nenotiek pacientu pieņemšana. Nākošajā etapā darbu pārtrauc stacionārā, kur nesniedz tādus pakalpojumus kā, piemēram, ēdināšana. Protams, darbu turpina māsas un ārsti, lai netiktu apdraudēta cilvēka dzīvība. Tas tiek nodrošināts, un palīdzība nekad netiek atteikta,” paskaidro arodbiedrības vadītāja. Viņa piebilst, ka uz poliklīniku cilvēki dodas tad, kad kaites vēl nav dzīvībai bīstamas, tāpēc viņiem vajadzētu saprast medicīnas darbinieku stāvokli un tos atbalstīt, kaut gan mūsu valstī solidaritātes streiku nav pieņemts rīkot.
Jo cerība mirst pēdējā
Ja valdība savus solījums medicīnas darbiniekiem nevarēs izpildīt, tai jāatkāpjas, uzskata piketa dalībnieki. Vai tas notiks un vai solījumi kādreiz tiks izpildīti, grūti prognozēt. “Vienmēr esmu bijusi un esmu optimiste. Ticu, ka kaut ko mēs panāksim un saņemsim. Cik un kad nezinu. Kamēr esmu arodbiedrības priekšsēdētāja, vienmēr piedalos visās akcijās, streikos un piketos. Turpmāk arī to darīšu, jo cerība mirst pēdējā,” sola T. Prikaša. Viņu atbalsta darba kolēģi, kas atrodas līdzīgā situācijā un nav apmierināti ar līdzšinējo atalgojumu. “Diemžēl ārsti arodbiedrībā ir tikai divi no visas slimnīcas. Kad viņi saņēma algas palielinājumu, tas pamudināja izstāties. Protams, ārsti nenāk un neprasa nekādu palīdzību arodbiedrībai. To, ka ir tāds jēdziens – solidaritāte, to diemžēl daudzi negrib saprast. To, ka vajag palīdzēt tam, kuram ir mazāk. Tāpēc cīnos par saviem līdzgaitniekiem. Ļoti nožēlojami, ka mūsu valstī netiek novērtēts arī feldšeru darbs, kas ikdienā veic ārsta pienākumus, bet saņem neadekvātu atalgojumu,” paskaidro T. Prikaša. Viņa piebilst, ka sabiedriskajā darbā aktīvi sadarbojas ar Valmieras, Cēsu, Valkas un Krāslavas kolēģiem. Problēmas visur ir līdzīgas, tikai mērogs ir atšķirīgs. Priecē, ka labs piemērs ir Cēsu slimnīca, kur apskaužama ir arodbiedrības sadarbība ar darba devēju. Koplīgums ir ļoti labs, tas ir ne tikai noslēgts, bet arī darbojas. “Cerams, ka arī pie mums kādreiz būs tāpat,” vērtē Smiltenes slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētāja.
