Šoreiz kaut nedaudz gribas paraudzīties tajā politisko cīņu novadā, kas parastajam mirstīgajam paliek apslēpts. Gan televīzijā, gan laikrakstu redakcijās strādā žurnālisti, un katram ir savas politiskās simpātijas, bet visus vieno vēlme auditoriju pārsteigt ar sensācijām. Kliedzoši virsraksti avīžu pirmajās lappusēs aicina lasītājus pievērst uzmanību kārtējam skandālam, kas nereti par skandālu ir speciāli radīts.
Rezultātā sabiedrības vairums vairs netic nevienam. Situācija veidojas līdzīga tam, kādu mēs pieredzējām brežņevisma ziedu laikos, kad dzīvi PSRS asprāši salīdzināja ar braukšanu lidmašīnā: visiem nelaba dūša, bet nav kur iziet. Starp citu, arī par tagadējo Krieviju var sacīt līdzīgi, kad vienīgi ar militārisma bungu rīboņu Putinam izdodas vienot tautu patriotisma un šovinisma gaisotnē. Un nekur tālu no Krievzemes tradīcijām ierēdņu korumpētībā un politiķu blēdīšanās neesam tikuši.
Vispirms jārunā par Valsts ieņēmumu dienestu un tā reformēšanu. Šeit sacītais nekādā veidā nav attiecināms uz tām VID darbiniecēm, ar kurām daudzi no mums saskaras reizi gadā, jo galvenie šķēpi tiek krustoti Rīgā, ieskaitot šī dienesta politisko pakļautību. Nespēdama izturēt darbošanos starp diviem dzirnakmeņiem, no darba aizgāja iepriekšējā VID vadītāja, bet jaunas kandidatūras meklējumi aizvien noris kaut kur zem politiskās virtuves paklājiem. Kad finanšu ministrija bija nolūkojusi perspektīvu kandidatūru Ingu Koļegovu, sākums likās cerīgs. Bet pietika Koļegovai parādīt, ka viņa spēj būt principiāls cilvēks, kurš vēlas veikt patiesas reformas cīņā pret nodokļu nemaksātājiem un visa veida blēžiem, tūdaļ sākās rosība satraukto skudru pūznī. Daži VID augstākie ierēdņi, kuriem šādas priekšnieces atnākšana likās drauds veiksmīgai karjerai, sāka meklēt kompromatus, līdz Koļegovas agrāko gadu ienākumu deklarācijā atrada šķietamu nesakritību starp ierakstiem divās ailītēs, un tas vairs nelikās svarīgi, ka visu izskaidro trešā ailīte. Pievērsiet uzmanību: to neatklāja vis kaut kāda neitrāla iestāde, bet pats Valsts ieņēmumu dienests. Jaunatklātais fakts ar skubu tika piespēlēts televīzijai un laikrakstu redakcijām, kuras gaidīt gaidīja vielu sensācijām, lai ar kārtējām publikācijām vairotu abonentu skaitu. Drīz gan izrādījās, ka nekā krimināla nelaimīgajā deklarācijā nav, bet tā jau vairs nebija sensācija. Vienīgi daži no konkurējošiem izdevumiem lika noprast, ka Zemnieku savienības virzītā kandidatūra gauži nav patikusi dažiem “Vienotības” politiķiem, bet tā nav lieta, ko iespējams pierādīt.
Līdzīgi notiek ar jauna priekšnieka meklēšanu KNAB, proti, galvenajai iestādei, kas nodarbojas ar korupcijas un kontrabandas apkarošanu. Bija šīs iestādes zelta laiki, kad priekšplānā izvirzījās Juta Strīķe. Ik pa brīdim tika atklāti šausminoši noziegumi, blondā Juta vaininiekus lika saslēgt rokudzelžos un televīzijas kameru uzraudzībā svinīgi veda uz tuptūzi. Ak, kas par reklāmu KNABam! Bet tikai dīvaini tas, ka tālāk nekas sensacionāls nenotika, gandrīz nevienā gadījumā nekas šaušalīgs nav pierādīts līdz pat mūsu dienām. Ar laiku izrādījās, ka pašai Jutai Strīķei ne visas ailes biogrāfijā ir skaidras, tāpat atklāti netiek analizēts, kādiem spēkiem viņa līdz šim kalpojusi (bet tādi, liekas, ir vēl tagad).
Jaroslava Streļčenoka darbība, saprotams, sabiedrībā ieguvusi pretrunīgu vērtējumu, bet dažu labu pavērsienu KNAB darbībā viņš ir paveicis. To varbūt dīvaini apzināties, bet nopelns ir šī vīra tautībai, jo kāda ārste, kura savulaik strādājusi Daugavpilī, izteicās, ka viena no baltkrievu rakstura īpašībām ir spītība un ietiepība.
Nav grūti saprast, ka Streļčenoks nav tīkams tiem darboņiem, kuri nevēlas nekādas pārmaiņas kontrabandas un korupcijas shēmu atklāšanā, tāpēc tika sarīkota izrāde ar svarīgu dokumentu pazušanu. Gan Juris Paiders, gan daži citi žurnālisti par šādu versiju raksta atklāti, piesaucot arī partijas “Vienotība” aizsasēdējušos politiķus ieintersētībā. Sensācija ir ar tik baltiem diegiem šūta, ka jābūt galīgi apmautam, lai šādai versijai piekristu. Bet no KNAB priekšnieka izvēles atkarīgi miljoni veiklu darboņu kabatās. Un ne jau minētie korupcijas apkarotāji vienīgie ieinteresētie, jo arī citas tā sauktās spēka struktūras dažkārt darbojas līdzīgā manierē. Vispirms ir skaļa sensācija, tiek arestēts cilvēks, kurš it kā veicis šausmīgas lietas, gan zadzis, gan spridzinājis kontrabandas apkarotāja automašīnu, līdz pēdīgi viss pieklust, par vienīgo noziegumu paturot kādreiz veiktu nelikumību ar izglītības dokumentu. Bet cilvēkam sabojāta gan veselība, gan karjeras iespējas. Un ir taču bijuši gadījumi, kad cietumā savus desmit gadus pavada pavisam nevainīgs cilvēks, un neviens ģenerālprokurors neņēmās rosināt par lietas pārskatīšanu. Lietā, par kuru šeit domāju, taisnu tiesu gan izsprieda Augstākie spēki, jo apsūdzības safabricētājs pats vairs neesot starp dzīvajiem.
Un vēl viens secinājums. Lai kādu goda vīru ievēl par partijas “Vienotība” līderi, partijas uzticību sabiedrības acīs būs grūti atjaunot tik ilgi, kamēr nebūs notikusi šī politiskā spēka pašattīrīšanās no sevi sakompromitējošiem vecbiedriem. Tas ir patiesi bēdīgi, jo partijā, kuras pamatus veidoja Einars Repše ar ļoti cēliem mērķiem, darbojas arī daudzi ļoti spējīgi un godprātīgi politiķi, kuru darbs Latvijas labā būtu vajadzīgs arī turpmāk. Jo sevišķi tāpēc, ka vietā piesakās jaunpartijas ar satīras un feļetona cienīgiem darboņiem.
