Latvija pasaules kartē ir maz mazītiņa valsts, par kuru daudzi nemaz nenojauš. Taču pie mums ik pa laikam rīko Eiropas un pasaules līmeņa pasākumus kultūrā, sportā, droši vien vēl arī kādā citā jomā. Vienmēr esmu uzskatījusi, ja pie mums notiek kaut kas vērienīgs plašākā kontekstā, savu resursu robežās ir jārada iespēja to skatīt klātienē.
Tā es pirms pusgada iegādājos biļeti uz Pasaules rallijkrosa čempionāta jeb “Neste World RX of Latvia” posmu, kas aizvadītajās brīvdienās Rīgā, Biķernieku trasē, pulcēja tūkstošiem pašmāju un ārvalstu līdzjutēju. Agrā sestdienas rītā izdzēru kafiju, paņēmu savu biļeti, kurai, tik ilgi glabājoties, bija padiluši burti, sēdos mašīnā un startēju Rīgas virzienā. Tās emocijas, ko piedzīvoju Biķerniekos, nav pat izstāstāmas. Sēžot tribīnēs blakus kuplam skaitam Zviedrijas autosprortistu fanu un vērojot, kā startē pasaules paši ātrākie un tehniski labākie dažādu kontinentu rallijkrosa braucēji, protams, jūtot līdzi latviešiem Jānim Baumanim, Reinim Nitišam un Mārtiņam Lapiņam, sajūtas tiešām ir nereālas. Šķita, ka sēžu milzīga televizora ekrāna priekšā, nevis Biķerniekos. Trasē aizraujošas cīņas, tribīnēs skatītāji plaudē, gavilē, ceļas kājās un vicina līdzi paņemtos karodziņus. Turpat aiz manām tribīnēm atradās fanu zona, kur starplaikā notika “Monster Energy” šovs, kā arī vēlāk varēja sastapt pašus braucējus. Un galu galā – izstaigāt tehnisko parku.
Kā man pagājušajā nedēļā kāds intervējamais teica: “Lai piedzīvotu, ir jābūt klāt.” Precīzi! Varu teikt – jā, es to piedzīvoju un ne mirkli nenožēloju, ka iztērēju prāvu summu biļetei, kuru, visticamāk, es būtu tāpat izšķiedusi ikdienas neplānotajos tēriņos. Šādi mirkļi dzīvei piešķir garšu.
