Visi grib pareizi runāt, arī bērni, kuri vēl tikai mācās.
Visi grib pareizi runāt, arī bērni, kuri vēl tikai mācās. Ja sadarbojas vecāki un logopēdi, var panākt, ka bērns pats saprot – man būs vieglāk tad, kad runāšu skaidri un saprotami, mācēšu pareizi lasīt un rakstīt, uzsver Liepājas rajona Logopēdu metodiskās apvienības vadītāja Alīda Roģe.
“Logopēdu apmeklē bērni, kuriem ir dažādi valodas attīstības traucējumi. Pirmsskolas un sākumskolas vecums bērniem ir ļoti nozīmīgs valodas attīstībā,” paskaidro A. Roģe. “Liepājas rajonā gandrīz visās skolās ir šie speciālisti. Tomēr logopēdi nav ārsti, viņu darbā ļoti svarīga ir sadarbība gan ar vecākiem, gan dažādu specialitāšu mediķiem. Ja visu pūles būs vērstas uz to, lai palīdzētu bērnam iespējami ātrāk un vienkāršāk novērst valodas attīstības problēmas, rezultāts būs pozitīvs.”
Rezultātu nodrošina sadarbība
A. Roģe, kas ilgus gadus nostrādājusi šajā profesijā, aicina vecākus saprast savus bērnus un atbalstīt logopēdu darbu – tas došot vislabākās sekmes. Speciālists strādā ar bērnu vienu vai divas, labākajā gadījumā – trīs reizes nedēļā, taču vecāki ir kopā ar savu atvasi daudz ilgāku laiku. A. Roģe iesaka kopā būšanas reizēs vairāk ieklausīties bērnos, runāt ar viņiem, atkārtot šķietami vienkāršos dzejolīšus, kurus izmanto kā runas vingrinājumus.
Logopēde norāda, ka vistiešākajā veidā ar bērna valodas attīstību ir saistīta rokas smalkā pirkstu muskulatūra. Rudens laikā lieliski var izmantot dabas materiālus, lai mazie pirkstiņi iegūtu veiklību – vērt pīlādžogu krellītes, pārkrāmēt akmentiņus no viena trauka otrā, ripināt kastaņus un spēlēt dažādas “plaukstiņspēles”. Var izmēģināt visdažādākos satvērienus, kā paņemt pirkstos ozolzīli.
Vecāku atbalsts – vissvarīgākais
Bieži vecākiem šķiet, ka pietiek, ja bērns apmeklē logopēdu, taču pilnvērtīgai valodas attīstībai ar to ir par maz. “Ja bērns centīsies pareizi runāt tikai logopēdijas nodarbībās bērnudārzā vai skolā, tas būs par maz,” uzskata logopēde. “Ja vecāki izturas nopietni, seko līdzi, kā bērns runā un izpilda logopēda ieteiktos vingrinājumus arī mājās, parasti skaņu izrunas traucējumus var novērst daudz ātrāk.”
Logopēde iesaka izmantot kaut vai brīdi ceļā uz skolu vai mājup no tās. Piecu minūšu laikā, it kā rotaļājoties, izpildītie vingrinājumi dos labu rezultātu – var klakšķināt mēlīti, vingrināt lūpiņas, skaitīt dzejolīšus. Arī divreiz nedēļā pirms logopēdijas nodarbībām mājās atkārtoti vingrinājumi dos lielu labumu.
“Bērnam nevajag neko vairāk, vien vecāku uzmanību,” pārliecināta A. Roģe. Bieži vecāki aizbildinās ar lielo aizņemtību, taču piecas minūtes dienā veltīt tam, lai kopā ar bērnu pavingrinātos, būtu iespējams atlicināt katram. Logopēde novērojusi, ka bieži vien bērni labprāt mācās kopā arī ar brāļiem vai māsām, tā daudz ātrāk apgūstot vajadzīgo.
Tomēr logopēde atgādina, ka vingrinājumu daudzumu nevajag arī pārspīlēt. Ja bērns saka, ka sāk sāpēt mēlīte vai lūpiņas, tad ir jāieklausās un jāapstājas. “Tā ir robeža, kad veidojas muskuļi – gluži kā sportā,” smaida A. Roģe.
Logopēde aicina vecākus vairāk ieklausīties savos bērnos, palīdzēt mācīties logopēdijas vingrinājumus un labvēlīgi pamudināt, ja tas ir piemirsies. Galvenais A. Roģes ieteikums ir: “Daudz slavēt bērnu par panākumiem!”
Problēmas jāpamana laikus
Logopēde iesaka par bērna runas un valodas attīstību vecākiem domāt jau mazuļa gaidīšanas laikā – māmiņai jācenšas izvairīties no stresa situācijām, lietot sabalansētu uzturu. Zīdaiņa vecumā noteikti regulāri jāapmeklē ārsts, jāpārbauda bērna dzirde.
“Līdz trīs gadu vecumam vecāki var novērot, vai bērns par pacelt mēlīti aiz augšzobiem – ir gadījumi, kad izveidojusies īsa zemmēles saitīte, ko vienkārši novērsīs stomatoloģijas poliklīnikā,” paskaidro logopēde. Tāpat pie zobārsta jāvēršas tad, ja bērnam ir nepareizs sakodiens. Ja nebūs izlabots sakodiens, logopēds daudz palīdzēt nevarēs.
Bieži vien bērniem ir traucēta elpošana caur degunu. “Tas var negatīvi ietekmēt ne tikai bērna runāšanu, bet arī kavēt mācību vielas uztveri, jo traucēta skābekļa apgāde,” skaidro logopēde. Tādā gadījumā palīdzība jālūdz ausu, kakla un deguna ārstam. A. Roģe novērojusi, ka reizēm vecāki baidās no aizdeguna mandeļu operācijas, taču bieži iespējama arī ārstēšana bez operatīvas iejaukšanās.
Logopēde uzskata, ka nevajadzētu pārāk uzticēties testiem par noteiktu vārdu skaitu kādā vecumā – katrs bērns ir individualitāte, ar atšķirīgu nervu sistēmas uzbūvi, kas ietekmē arī valodas attīstību. “Ja rodas šaubas, ka valodas attīstībā varētu būt kādas problēmas, vislabāk vērsties pie ārsta. Mediķis visprecīzāk pateiks, ko darīt tālāk,” zina teikt speciāliste.
“Nevajadzētu baidīties apmeklēt ārstu vai kaunēties no tā, ka vajadzēs logopēda konsultācijas,” iedrošina A. Roģe. “Tā ir papildu palīdzība bērnam.”
Palīdzēt var ikvienam
A. Roģe paskaidro, ka vislabāk runas problēmas var novērst, uzsākot korekciju iespējami ātri – tad runas kļūdas varēs izlabot jau pirmsskolas vecumā. Ja tas vēl nav paspēts šajā laikā, sākumskolas klasēs darbs jāturpina.
Skolās pirmajās četrās klasēs logopēdi dara lielu darbu, lai labotu bērnu lasīšanas un rakstīšanas traucējumus. A. Roģe paskaidro, ka ir daļa bērnu, kuriem ir ļoti grūti iemācīties lasīt, līdz ar to rodas grūtības arī pārējo priekšmetu apguvē. Logopēds šādā gadījumā meklēs piemērotāko metodi, lai palīdzētu.
Bieži vien bērnam ir normāli attīstīta dzirde, taču viņš neatšķir skaņas, piemēram, īsos un garos patskaņus. Tad logopēds trenē bērna fonemātisko dzirdi un māca bērnam sev palīdzēt pašam. A. Roģe norāda, ka vecākiem bieži vien grūti saprast, kā var nedzirdēt atšķirības starp skaņām, taču uzklausot logopēda ieteikumus un patrenējoties kopā, viņi var saprast bērna uztveres īpatnības un atvieglot mācību procesu.
“Stostīšanās ir jautājums, kuru var atrisināt tikai sadarbībā ar ārstu. Lai veiksmīgi strādātu, vispirms ir jāapmeklē ārsts, tikai pēc tam var iesaistīties logopēds,” norāda A. Roģe.
Speciāliste iedrošina apmeklēt logopēdu arī pusaudžus un pieaugušos, ja viņi jūt nepieciešamību uzlabot runas kvalitāti. “Logopēds spēj palīdzēt jebkurā vecumā, ja vien cilvēks pats to vēlas,” uzmundrina A. Roģe.
